Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lūdze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lūdze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

klūdze

klūdze: ein Weidenzweig (mit ũ ) Blieden; in Doblen angeblich der plur. klũdzes neben dem sing. klũga; "klûga" ME. II, 238 durch "klũga" zu ersetzen.

Avots: EH I, 624



klūdzenis

klùdzenis 2 ein Stück Holz, der Klotz auf dem Schlitten, auf den beitm Balkenführen das dicke Ende des Balkens gesetzt wird Lös. klūdzeņu klūdzeņiem mest pruojām, eiligst davonlaufen Etn. I, 55. [Semasioloģish vgl. kūlenis: kūleņu kūleņiem.]

Avots: ME II, 238


lūdze

lūdze "?": nuošāvuši briedi lūdzes pļavā JU.

Avots: ME II, 517


vālūdze

vàlūdze 2 (unter vãluôdze): auch (mit ù 2 ) Borchow, Sonnaxt, (mit û) Nerft n. FBR. XIX, 115, Gr.-Buschh.; Demin. vāludzīte BW. 360 var. (aus Stockm.), vàlūdzīte 2 BW. I, S. 904, № 2127, 3 (aus Līvani).

Avots: EH II, 762

Šķirkļa skaidrojumā (7)

košs

kuôšs,

1): lūdze dievu ar ... kuošiem vārdiem L. Av. 1850, № 46;

2): k. laiks Pas. X, 368, (mit 2 ) Grob. kuôša 2 maizīte Frauenb. Adv. kuôši, recht, sehr:
k. me̦lns Sonnaxt.

Avots: EH I, 688


lūdzin

lùdzin, lūdzen, lūdzien, lūdzan, lūdzinies, lūdzenies, lūdzienuos BW. 22510,

1) inständig, flehentlich, zur Verstärkung von
lùgt: lūdzin (Var.: lūdzan 5832) lūdzu māsiņai, nevij apšu vainadziņu! BW. 5837. brāļis mani lūdzen (lūdzien 14954) lūdza 6538. lūdzinies ielūdzās muižas kungs vedējuos 21015, 1;

2) lokal statt des Infinitivs nach sākt; tad sāka dē̦lu māte meitu mātes lūdzenies BW. 23611, 5 var.

Avots: ME II, 517


palūgt

palùgt: etwas beten : palūdze dievu Pas. IX, 79. Refl. -tiês: etwas beten: lai pasalūdz par pazudušuo bē̦rnu Pas. XV, 151 (ähnlich VII, 387).

Avots: EH II, 152


pasaulnieks

pasaũlniẽks:* vīrs, vēl p. būdams. nevarēja ciest, ka šī ar˙vien dievu lūdze Dünsb. Kristīgs stāstītājs (1848), S. 17.

Avots: EH XIII, 170


sasākt

sasâkt, anfangen, den Anfang machen: sasāksim, arsim zem[i], aparuši ecēsim; sasāksim, ņemsim siev[u], apnē̦muš[i] dzīvuosim! BW. 12292. tad sasāka dē̦lu māte meitu mātes lūdzenies 23611, 5 var. sasāka rumulēties Krišs Laksts 54.

Avots: ME III, 727


svēši

svèši 2 : s. sāp - auch A.-Schwanb., Lis.; s. situot var nuosist. s. (ungehemmt) krītuot sasasita Nautrēni. s. nuo kā sargāties. mācītājs s. aizlūdze dieva Lis. māte gan savā laikā svêši 2 ("heilig") dzīvuoja AP. kuo tad tev tas ... nuodarījis, ka nuo viņa tik s. ("?"; für sveši?) atvadies? Blaum. Raksti VI 5 (1939), 269.

Avots: EH II, 616


vālodze

vāluôdze Wolmarshof, (mit à 2 ) Erlaa, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, vãluôdze 2 Līn., vàlûdze 2 (li. vólungė) Kaltenbrunn, Oknist, Sehren, Zvirgzdine, lūdze Römershof, BW. I, S. 904 und 924, der Pirol, Pfingstvogel, die Gold-, Kirschdrossel, der Bierhold, Bülau (oriolus galbula L.) Für. 1, U., Spr., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 116: vāluodze vēkš, vīvaļuo, svelpj Etn. II, 51. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā BW. 2345, 1. - Vāczemes vāluodze, der Papagei Elv. Nebst valuodze. mhd. witewal, kleinr. ivoła, poln. wywilga "Pirol" zu valuoda und (s. Būga Aist. Stud. 139) poln. wołać "rufen" u. a., s. KZ. LII, 123 und IF. XXXIII, 126.

Avots: ME IV, 498