lūziņš
[lūziņš Dond. (vgl. lûznis), ein vom Sturm gebrochener und umgestürzter (nebst den Wurzeln) Baum: bij liela vē̦tra, un nu mežs pilns ar lūziņiem. uzgāju mežā lūziņu, nuo kuŗa iznāk labs baļķis.]
Avots: ME II, 520
Avots: ME II, 520
'lūziņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: