[lūziņš Dond. (vgl. lûznis), ein vom Sturm gebrochener und umgestürzter (nebst den Wurzeln) Baum: bij liela vē̦tra, un nu mežs pilns ar lūziņiem. uzgāju mežā lūziņu, nuo kuŗa iznāk labs baļķis.]

Avots: ME II, 520

‡ II lũziņš Strasden eine Mannsperson ohne männliche Eigenschaften" (ironisch z. B. von einem Nichtraucher).

Avots: EH I, 765