Paplašinātā meklēšana

blaķis: = blāķis 1 Zvirgzdine: grāmatu b. liels b. drēbju uz galda salikts. blaķī nauda bij sasieta.

Avots: EH I, 225

[blaķis L., ein flacher Haufe; eine Strohmatte. Zu blaks "eben".]

Avots: ME I, 309

laķis, ein kräftigeŗ korpulenter Mensch: vai tāds liels laķis nevar strādāt Ramkau.

Avots: ME II, 417

‡ II laķis Walk n. BielU., der Lette. Durch estn. läťť dass. beeinflusst?

Avots: EH I, 717

plaķis,

1) der Bleier (leuciscus rutilus L.)
RKr. VIII, 104, U.;

2) ein Kuhfladen:
kâ plaķis virsuon gul, als ein Kuhfladen liegt es oben Für. I (unter plakt). In der Bed. 1 wohl auf li. plãkė "der Blei" beruhend; in der Bed. 2 wohl aus plaka I umgebildet,

Avots: ME III, 317, 318

‡ slaķis, = slacītājs: ielu s. Sudrabkalns V. b. 1.2 56.

Avots: EH II, 519

vabulaķis (?), ein hölzerner Kochlöffei Laud. n. Bielenstein Holzb. 279.

Avots: ME IV, 428

samanît Spr., tr., intr.,

1) bemerken, verstehen, einsehen
U., wahrnehmen: samanīja, ka tē̦vs gribēja Dāvidu nuokaut I Sam. 20, 33. klāte̦suošie nesamanīja, kuo viņam atbildēt De̦glavs Rīga II, 1, 13. viņš it labi pats tuo samanīja un atzina RA. pie luoga, cik varēja samanīt, stāvēja tumšs tē̦ls R. Sk. II, 236. sāku samanīt vainu Jaunie mērn. laiki IV, 109. nevarēja nuo tā (sacītāja) ne˙kā samanīt Zaravič;

2) = saredzêt: tikkuo viņu varēja tālumā samanīt. Refl. -tiês,

1) aufmerken:
samanies! kuoks kritīs! Salis. samanies (Var.: sapruoties), dē̦lu māte, kad es nāku istabā! BW. 23375 var.;

2) sich fühlen:
Laķis samanījās kâ atjaunuots Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 28;

3) begreifen, gewahr werden;
samanījās, ka nu ir slikti Golg:

Avots: ME II, 680