Paplašinātā meklēšana

blakšis U. blākšis, Schwätzer; cilvē̦ks, kas visu, kuo zina, ar lielu muti izstāsta Lüs., Etn. III, 161; kuo tur nuoklausīties, viņš jau tāds blākšis vie ir Altw.

Avots: ME I, 308

‡ izklakšinât: viņš visādi mācēja i. ar mēli Dunika, er verstand auf allerlei Weise mit der Zunge zu schnalzen.

Avots: EH I, 455

klakšinât (unter klakšķinât 3),

1): mit der Zunge schnalzen
-auch Dunika; ‡

2) schnattern
Ramkau: pīles klakšina: ‡

3) mit einem Lockruf
klak (Hühner) rufen Salis: k. vistas un cāļus: arī gailis klakšina, kad sauc vistas.

Avots: EH I, 609

klakšis, klakšķis,

1) der Klatsch, Lärm, das einmalige Schnalzen mit der Zunge:
gaidīja lielu blīkši, iznāca tik klakšis Lub. sitat klakšus, sitat knakšus, lai nuobēdza baidīklīši BW. 26178, 7;

2) der Schwätzer
C., AP., Bers.

Avots: ME II, 211

lakši: mieži aug kâ l. (d. h., sehr gut) Schwanb.

Avots: EH I, 717

lakši,

1) Bärenlauch (allium ursinum) Dond., RKr. III, 69, Konv. ² 20099;

2) "augi taukām lapām" Mar. n. RKr. XV, 122. [Zu laksts (s. dies) und (? vgl. Petersson Ar. u. arm. Stud. 92) ai. lašš̍una-m "lauch".]

Avots: ME II, 416

‡ lakšines Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, = laksiņi, zu Hause hergestellte Nudeln.

Avots: EH I, 717

‡ lakšiņi Oknist, eine gewisse Speise aus Weizenmehl (= laksiņi?).

Avots: EH I, 717

‡ paklakšinât, = paklakšķinât: Šrāders paklakšināja mēli Upītis Pirmā nakts 84.

Avots: EH II, 142

paplakš(ķ)inât, intr., etwas klatschen, tätscheln: lai paplakšinātu viens uotram pa vē̦de̦ru Duomas I, 424.

Avots: ME III, 82

plakšinât, plakšķinât, freqn. zu plakš(ķ)ēt, tr., klatschen, patschen:. plakšķinat zirgam kaklu A. XXI, 330. brītiņu lupas plakšķinājusi Janš. Čāp. 9; plakšķināt, im Fressen klatschen wie Pferde St. plakšķināt ar mēli Ar.

Avots: ME III, 317

plakšis, plakšķis,

1) ein klatschender Laut:
nuobučuoja ruoku ar lielu plakšķi Seibolt. viņi dzīs zaķus... ar balsi, plakšiem un tarkši Seibolt;

2) ein Schwätzer, Plapperer
U., ein Lügner: Annas plakšis izplakšēja, ka es rupju dzīvi vērpju BW. 8402 var.

Avots: ME III, 317

‡ puklakši BielU. "= kuplašķi".

Avots: EH II, 322

puplakši: auch Stenden; nom. s. puplaksis Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 326

puplakši U., RKr. II, 74, Etn. III, 159, puplači Mag. IV, 2, 64, U., puplakšķi Gold. n. Etn. I, 67, puplašķi Mag. IV, 2, 77, pupulakši Selsau, Neugut, N.-Bartau, pupulakšas BW. 32367 var., pupulakšķi 32367, 1, pupulâkša PS., pupulaksti BW. 32367, 6 var., pupurlakši Rönnen, BW. 32367; 32680, pupurlãkši Drosth., N.-Peb., pupurlaukši BW. 32367, 6 var., pupulekšķi, pupulēšķi 32367 var., pupulēkši Golg. (mit ê), A. XXI, 203, puplêkši Lis., pupulapas U., RKr. II, 74, Dreiblatt, Fieberklee, Bitterklee (menyanthes trifoliata L.). Zu pupa˙laksti; vgl. li. pùplaiškiai "ein Wasserkraut mit Blättern, die den Bohnenblättern ähnlich sind".

Avots: ME III, 414, 415

pupulakši: auch BW. 32367, 1 var.

Avots: EH II, 327

pupulakši, pupulakšķi, pupulaksti, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupurlakši, pupurlãkši, pupurlaukši, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

‡ saklakšinât Dunika, eine Weile klakš(ķ)inât: puisis labu laiku saklakšināja ar muti (būdams labā uomā).

Avots: EH XVI, 417

slakšinât zuobus Karls., (in der Wut) die Zähne wiederholt gegeneinander schtagen Ruj.: cūkas slakšina zuobus. cūka slakšina pa sili Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 914

burči, Pl., suņa burči, Hundekamille: pupurlakši, suņa burči, jaunu puišu Jāņu ziedi Ramk.; [vgl. burkšņi].

Avots: ME I, 353

klakšķêt, klakšêt, - u, - ẽju, intr.,

1) klatschen, klappern:
gailis (plintes) klakšēja, bet šāviens negāja vaļā Lub. zirga pakavi klakšķēja uz akmeņiem Duomas I, 6. klakšēj[a] zuobi runājuot BW. 20278, 2;

2) glucksen, hell tönen:
vanckare klakš kuļinuot Lub.;

3) schwatzen, plappern:
met mieru! kuo klakši? Lub. tu tik ļurkšķi un klakšķi kâ klaburnīca Doku A. [Zu r. клокъ " dumpfes Geräusch", poln. klekot " Geklapper" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 511 u. 521.]

Avots: ME II, 211

klakšķiens, klakšiens, ein einmaliges Klatschen, Geklapper, Schnalzen mit der Zunge.

Avots: ME II, 211

klakšķinât, intr.,

1) klatschen:
ar pātagu Etn. I, 34; ar pirkstiem Konv. ² 1709;

2) klappern:
zuobiem MWM. IX, 634;

3) [klakšināt U.], mit der Zunge schnalzen
Ahs.: mēli Purap., Duomas I, 840; gew. ar mēli: kruodzinieks klakšķināja ar mēli MWM. VII, 803. klakšķināmas patskaņas, Schnalzlute Konv. ² 1260;

4) klopfen:
vē̦rstuvi C.

Avots: ME II, 211

‡ klakstiens Warkl. "klakšiens".

Avots: EH I, 608

kuplašķi Oppek, n. U., = puplakši. [kupl- dissimiliert aus pupl- (unter dem Einfluss von kupls)?]

Avots: ME II, 318

nùoklakšķinât, nùoklakšinât, tr., intr., eine kurze Weile schnalzen: Zariņš nuoklakšķināja ar mēli MWM. VII, 848. viņš smeķīgi nuoklakšķinājas lūpas Latv.

Avots: ME II, 797

[papalakšķi Bauske "= puplakši".]

Avots: ME III, 80

paplakš(ķ)inât, intr., etwas klatschen, tätscheln: lai paplakšinātu viens uotram pa vē̦de̦ru Duomas I, 424.

Avots: ME III, 82

plakšenes Kreuzb., plakšines Warkl., eine Art Pflanzen.

Avots: ME III, 317

puplači, s. puplakši.

Avots: ME III, 414

puplakšķi (unter puplakši): nom. s. puplakšķis Iw.

Avots: EH II, 326

‡ pupalkšķis (fehlerhaft für puplakšķis?), menyanthes trifoliata (?): še auga trusītis, še - pupalkšķītis Tdz. 54555. Vgl. puplakšķi (unter puplakši).

Avots: EH II, 326

pupulapas, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupulēkši (unter puplakši): auch Tdz. 53340.

Avots: EH II, 327

pupulekšķi, pupulēkši, pupulēšķi, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

‡ pupulêkšķis Heidenfeld, Plur. pupulêkšķi Saikava, = puplakši.

Avots: EH II, 327

pupurlãkši (unter puplakši): nom. s. pupurlãksis AP., (hier auch: calla palustris) Ramkau.

Avots: EH II, 327

tar̃kšis: dzinēji ... dzīs zaķus ... ar balsi, plakšiem un tarkši Zeiboltu Jēk. Dzimt. Vēstn. 1916, № 141.

Avots: EH II, 667