Paplašinātā meklēšana

I lakta: nuo laktas gailīti nuolecināšu BW. 26238.

Avots: EH I, 717

I lakta (li. laktà "Hühnerstange"), auch lakts (li. lãktas dass.) L., St., U., acc. s. lakti BW. 23278,

1) die Hühnerstange, der Aufflug:
gailītis dzied laktiņā;

2) ein erhöhter Stand, Aufenthalt:
pērtiķi izpin laktas kuoku zaruos. laktā lēkt, emporkommen, auf den grünen Zweig kommen: ar blēdību jau nu ne˙viens nav laktā lēcis, nedz nelēks Dok. A. tas jau vairs nebūs laktā lēcējs od. vairs laktā nelēks. Zu lèkt.

Avots: ME II, 417

II lakta, ‡

2) "ein dicker, eiserner Nagel, der in einen Holzklotz getrieben ist und auf dem man mit einem Hammer Sensen dengelt
(kapina)" Grob., Strasden; laktiņa Oknist, ein Gerät (ein Amboss?), auf dem man Sensen dengelt.

Avots: EH I, 717

II lakta, der Amboss: laktas un veseŗi dus Aus.; auch der Amboss im Ohre Konv. ² 244. [Bei Für. I und Lng. dafür laka (?).]

Avots: ME II, 417

III lakta: auch Kaltenbr.

Avots: EH I, 717

III lakta, ein Fach, Regal Infl.

Avots: ME II, 417

IV lakta: laktu žuogs Janš. Bandavā I, 176, Grob.

Avots: EH I, 717

IV lakta, die Latte; aus diesem durch volsetymologischen Anschluss an le. lakta hervorgegangen.

Avots: ME II, 417

‡ laktauka, eine Schüssei für Hundefrass Lettg.

Avots: EH I, 717

‡ šķē̦rslakta Janš. Dzimtene III, 362, eine Querlatte (im Zaun).

Avots: EH II, 634

‡ slakta "?": luopi nuo mazas slaktas Klēfelda Padoms (1789), S. 81. Aus mnd. slacht "Geschlecht, Art"?

Avots: EH II, 519

‡ stāvlakta "?": ar uotru ruoku satve̦rdams kādu nuo tuvākām stāvlaktām Janš. Dzimtene III, 362.

Avots: EH II, 574

ìelaîst,

2): zu zapfen anfangen:
divuos ... bē̦rzuos ielaidu sulas Janš. Dzimtene III2, 155; ‡

5) einlassen, einfügen:
staba rantā, kuŗā bija ielaista... šķē̦rslakta Janš. Dzimtene III ² , 362; ‡

6) hineinwerfen:
ie. ar akmini luogā Dunika, Rutzau. Refl. -tiês, ‡

4) "ein wenig anschwellen"
Frauenb.: guotenēm ielaižas, kad jauns mēnesis; kad ve̦cs, tad desminelis nav ielaidies; ‡

5) zu gehen anfangen, sich auf den Weg begeben:
bija ielaidusēs kājām Auleja. kad būtu ielaidusies, būtu aizgājuse atpūzdamās Kaltenbr.

Avots: EH I, 526

izvaĩjât, zur Genüge verfolgen: pilna lakta sarkanu vistiņu, ieskrēja gaŗaste - izvaijāja (Rätsel). Nach Manz. Lettus = austreiben. Vgl. izvajât.

Kļūdu labojums:
zur Genüge verfolgen = auseinanderjagen, hinaustreiben

Avots: ME I, 824

[lakšuôt, flicken, mit Latten benageln Wid. Vgl. lakta "Latte".]

Avots: ME II, 416

laktât, - ãju, laktuôt, Denomin. von lakta IV, mit Latten beschlagen, belatten.

Avots: ME II, 417

‡ I lakte PlKur., = lakta">lakta I 1.

Avots: EH I, 717

‡ II lakte Frauenb., Iw., eine Art Amboss zum Dengeln von Sensen. Vgl. lakta II ‡ 2.

Avots: EH I, 717

[I lakts, - s U., = lakta">lakta II.]

Avots: ME II, 417

‡ IV lakts, -s (s. auch unter lakta I), = lakta">lakta I 2: nu jau var duomāt, ka atkal laktī lēks (von einem Genesenden) BielU.

Avots: EH I, 717

lèkt (li. lė˜kti "fliegen), le̦cu od. lè̦cu, lècu od. lecu, auch lekt Matk., [Salis, lèkt, le̦cu Arrasch, Kl., Lis., Dond., Dunika, Nigr., Selg., Wandsen, Bers., lekt, le̦cu, lecu Ruj., Wolmarshof, lèkt, lè̦cu, lècu Trik.], intr.,

1) springen, hüpfen:
stāvu lē̦ktu (le̦ktu) ūdeni BW. 6587. dzirkstelītes gaisā lēca Ltd. 892. le̦c kâ siena āzītis JK. II, 512. kad tē̦vs ņems siksnu, lupatas lēks gaisā JR. VII, 99. nuo dusmām gaisā od. uz augšu l., vor Zorn in die Höhe fahren. le̦c kâ uguns acīs, sagt man von einem heftigen, auffahrenden Menschen. lec nu pats virsū, sagt man beim Kartenspiel zu einem, der keinen Trumpf zum Stechen hat Etn. IV, 76. saule, mēness, zvaigznes le̦c, die Sonne, der Mond, die Sterne gehen auf. kamē̦r saule le̦c, tamē̦r migla acīs kuož. sirds le̦c, das Herz klopft; sirds le̦c nuo prieka, das Herz hüpft vor Freude; [nuo lielas cilts lēcis St., von grossem Geschlecht entsprossen;

2) fliegen:
putns le̦c pa gaisu Dunika; zu erschliessen auch aus nuolēkt Zb. XVIII, 418.] Refl. - tiês,

1) um die Wette springen:
iesim lēkties!

2) zustossen, sich treffen:
[lūdziet, ka jūsu bēgšana nele̦cas ziemas laikā Glück Markus 13, 18.] cits atkal vāra dzērienā bezdelīgu perekļus, tad guovīm nelē̦cuoties ne˙kāda kaite Etn. II, 55. man skādīte (liels ļaunums Etn. IV, 63) lē̦kusēs BW. 6445. [cik drīz nelaime var lēkties Manz. Post. II, 236. kad ugunsgrē̦ks svētdienā le̦cas, nav tev aizliegts dzēst Manz. Post. II, 303.] kas tad tev lēcies? Blaum. kas nuoticis, kas lēcies RA. Oft mit Weglassung des Subjekts: kas nezieduo, tam le̦cas (sc. kāda slimība, ļeunums);

3) herrühren:
ja zināja vainīguo, nuo kā ļcies, wenn man wusste, von wem das Übel herrührte Ju. slimība lē̦kusies nuo kāda ļauna cilvē̦ka... BW. I, S. 182;

4) geschehen, sich zutragen:
kâ varēja lēkties, ka viņš... nuodzīvuoja visu JR. VII, 123; [nabags lēcēs miris St. "es begab sich, dass der Arme starb"; le̦cas mirstus L. "im Fall er mit Tode abginge"];

5) ergehen:
mūža mana neaprauga, kâ lēksies dzīvuojuot BW. 25905; 4825;

6) sich einstellen, zuteil werden:
rītu vēl tik pūpuolu svētdiena, tuomē̦r lē̦cas viens uotrs darbs RSk. II, 126. plêšuos, lai jel savs grasīts lē̦ktuos Sil.;

7) ergiebig sein, von statten gehen:
šuo gadu rudzi maz le̦cas. rieksti man kabatā brangi le̦cas. darbs labi le̦cas Lautb.;

8) nacharten, nachgeraten:
kur tas zē̦ns tāds lēcies? Berent. kuŗš kūms pirmais pasteidzas izsacīt bē̦rna vārdu, tā dabā bē̦rns lē̦cas BW. I, S. 179. viņš tē̦vā [tē̦vu (?) U.] le̦cas Smilt. [Zu lẽ̦kât (s. dies), lakstît, lakta I, an. leggr "das Bein vom Knie ab", norw. lakka "hüpfen", gr. ληχᾶν· τό πρός ᾠδήν ὀρχεῖσϑαι Hes.; vgl. Bezzenberger BB. IV, 318 f., Walde Wrtb. ² 404 f. und 438 f., Fick Wrtb. I ^4, 539 und III ^4, 357, Reichelt KZ. XLVI, 349 f., Boisacq Dict. 555 f., Bechtel Lexilogus 210 f., Persson Beitr. 138, Berneker Wrtb. I, 703. Slav. let - (in letēti "fliegen") könnte aus lek - und pet - (in gr. πέτεσϑαι u. a.) kontaminiert sein.]

Avots: ME II, 458, 459

nùočam̃dît,

1) [herunterschlagen]:
nuočamdīt ābuolus nuo ābeles PS.;

2) verscheuchen:
vistas nuo laktas, zvirbuļus nuo kuoka.

Avots: ME II, 769

[nùotramdît,

1) verscheuchen:
suns vistas nuotramdījis nuo pērkļiem Kl. nuotramdīt vistas nuo laktas Wolm.;

2) "nuorāt": n. bē̦rnu Warkl.;

3) "nuoķert": beidzuot se̦sku nuotramdīja Behnen;

4) = nùotraukt 1: n. ābuolus nuo ābeles N.-Peb.;

5) ermüden
(tr.): n. zirgu Bers. Refl. -tiês, hin und her laufend müde werden: kumeļi nuotramdījušies Lautb.]

Avots: ME II, 876

‡ palakte, der Raum unter einer lakta I: sēdēs vistu palaktē Tdz. 36796. nuoraudzījuos uz sluotām palaklē (unter dei Schlafstelle; lâva

2) Jauns. Raksti IV, 43.

Avots: EH II, 148

šalmene, = knute, eine an den Dachsparren befestigte Stange, an der das Dachstroh befestigt wird Wid., Lasd., Grobin, N. - Bartau: piesien tuo piedarbā pie devītās šalmenes (kņutas)! Dīcm. pas. v. I, 13; Pas. III, 54 (aus Leegen); šalmine "spāru lakta" N. - Bartau. Wohl ein Lituanismus (vgl. li. šalma oder šelmuõ "langer Balken", wozu Trautmann Wrtb. 301 f.).

Avots: ME IV, 3

I spā`rns: zuoses lielus gabalus aizskrien spārnuos Linden in Kurl. vistas laižas nuo laktas zemē spārnuos ebenda; als Teil des Spinnrades - auch AP., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (pl. t. spā`rneņi ² ) Auleja.

Avots: EH II, 547

uzdimdinât,

1) auf etw. schlagen, dass es dröhnt:
kalējs ar āmuru uz laktas uzdimdināja AP.;

2) (wiederholt) dröhnend, dröhnen machend aufwecken:
pē̦rkuons mūs uzdimdināja nuo miega Arrasch;

3) (wiederholt) erdröhnen:
pē̦rkuons šad un tad uzdimdināja Bers., Schwanb., Sessw.

Avots: ME IV, 324, 325

uzlèkt (li. užlė˜kti "hinauffliegen"), uzlekt,

1) (hin)aufspringen:
aši uzlēkt kājās Ar. uzlēkt uz laktas (laktā). kumeļam uzlē̦kdams BW. 13250, 34;

2) hinauffliegen
Dunika;

3) aufgehen (von der Sonne, vom Mond):
Sprw. ilgi gulē̦dams neredzēsi sauli uzle̦cam RKr. VI, 713. naktī mēnesis... uzle̦c A. XI, 152;

4) (springend; hüpfend) eine Zeitlang tanzen:
uzlēkt (uzlekt Salis, Siuxt) polku Segewold. Refl. -tiês, zustossen: kas viņam par nelaimi uzlē̦kusies? ne vairs ē̦d, ne runā! KatrE.

Avots: ME IV, 352