Paplašinātā meklēšana

‡ klanga Prl., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 610

I klàngas ² , ‡

2) der Schall vom Zuschlagen einer Tür
Kalupe; der Schall: iet, ka klan̂gas vien skan Meiran.

Avots: EH I, 610

I klàngas ² " das Klopfbrett" Aps.

Avots: ME II, 213

II klangas, Wellen Dond., Windau.]

Avots: ME II, 213

‡ III klañgas N.- Peb., eine Schlinge zum Fangen von Vögeln.

Avots: EH I, 610

langa, das Schimpfwort Wid.]

Avots: ME II, 420

lañgadžu od. langažu luogs, luogi, ein Kinderspielzeug aus Pergeln: pār gaŗākuo skaliņu (ruokturi) salikti šķē̦rsām divi citi tâ, ka visi trīs krustuojas vienā punktā, un starp viņu galiem var iepīt c,eturtuo un piektuo skaliņu Dond. tur būs mūsu kungam lambedžu (Var.: langadžu) luogi BW. 20366, 1.

Avots: ME II, 420

palañga (unter palangi): auch Plvv. I, 10, 36, 52, 215, 221, 224, 260, 274, 281, 286, 289, 292, 296, 297, ("palama") Schlehk n. FBR. VII, 35, Frauenb.: palangas vārdi Frauenb. tu tik esi tāda palangu ("?") cēlēja ebenda.

Avots: EH II, 149

plañga: "tulzna" (mit an) Dickeln.

Avots: EH II, 283

plañga Salis, Ruj., Widdrisch, Zögenhof, eine Blatter U.; eine Blase (wie von Spanisch-Fliegen-Pflaster oder wie am abgeriebenen Fusse) U.; ein roter Ausschlag mit grossen Flecken U.; der Pl. plangas, ein nasser Ausschlag Harder n. U. Reimwort zu panga; von Persson BB. XIX, 2593 und Zupitza KZ. XXXVI, 59 nebst ple̦nga zu d. flunkern, flinken "flimmem", d. bayer. flank, flunke "Funke" u, a. gestellt; wenn mit Recht, muss dies le. Wort ein Kuronismus od. Lituanismus sein.

Avots: ME III, 319

plangaîns U., voller Blasen.

Avots: ME III, 319

I slanga, comm., ein schlaffer, energieloser Mensch Warkl. (mit àn ^2), ein solches Tier: viņš ir tāds slan̂ga, kur iet, tur apgulstas Druw. n. RKr. XVII, 77; slànga ^2, jem., der sich ohne zu arbeiten umhertreibt Adl.; vgl. slangât.

Avots: ME III, 915

II slanga, die Schlinge, Falle: medinieka slangas Stārķis; vgl. etwa lendze.

Avots: ME III, 915

šlangarêt: auch (mit lañ) Nötk., (mit làn ² ) Alswig, Odsen.

Avots: EH II, 642

šlangarêt, = šļanderêt; vgl. šļaņģerêt.

Avots: ME IV, 59

‡ utlañgars Lems., Wainsel, ein Verlauster.

Avots: EH II, 716

izsviêst, ‡

2) in einem Zug austrinken
Auleja. Refl. -tiês, ‡

5) (liegend) sich langausstrecken:
gultâ izsviedies, it kâ būtu divkauja kritis Jauš. Dzimtene III ² , 380.

Avots: EH I, 484

lambedžu luogi, s. langadžu l.

Avots: ME II, 418

langu [gen. pl. von langa] dziesmas, Schmäh -, Necklieder: es nenācu šī vietā ar dziesmām languoties; man mājā aizmirsās langu dziesmu grāmatiņa BW. 20787.

Avots: ME II, 420

palangi, [nom. s. palanga Für. I, unter lamāt], Ekelnamen Neik. n. U.; palañga Katzd., ein Schimpfwort: [tā jau vairs nav ne˙kāda iesauka, bet vienkārša palanga Janš. Dzimtene IV, 126.]

Avots: ME III, 56

ple̦ñga Wolmarshof, eine Brandblase (vgl. planga) U.; eine Schwiele: pļaujuot saberzu ruokas ple̦ngās A.-Ottenhof.

Avots: ME III, 336

ple̦ngaîns U., = langains">plangains.

Avots: ME III, 336

rība, häufiger der Plur. rības Ar., der Lärm, das Gepolter, Getöse: es dzirdu rību Asp. MWM. v. J. 1897, S. 739. rības un klangas vien iet Lubn. rības vien iet, kad peles lakstuo uz griestiem Ar.

Avots: ME III, 534

I vẽ̦luogs Schnehpeln, vēluogs St., U., vēluoks V., Windau, = vāluogs, vē̦rluogs, die Wind-, Wetterfahne; vēluogs Celm., das Segel: laiva nāca deviņiem vēluogiem (Var.: vēluokiem) BW. 14278. nepūšat, sīvi vēji, sudrabiņa vēluogā! 5169, 2. gruozās kâ vēluoks Alksnis-Zundulis. laime viržas tam kâ vēluoks jumtā Lautb. Indulis un Arija 26. Nach Būga LtT. II, 13 gehört veluogs (aus *vējalangas) zu li. vė̕langė "Wetterfahne" und lingúoti, dagegen vēluoks zu lùoks, li. lankas.

Avots: ME IV, 559