rība, häufiger der Plur. rības Ar., der Lärm, das Gepolter, Getöse: es dzirdu rību Asp. MWM. v. J. 1897, S. 739. rības un klangas vien iet Lubn. rības vien iet, kad peles lakstuo uz griestiem Ar.

Avots: ME III, 534

rība: plur. rìbas ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79; rības vien iet Pas. IV, 205; IX, 180, 265 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 375