glaumens
glaume̦ns, glatt: glaume̦ns ceļš; glaume̦nas slieces. kuoks nuoē̦ve̦lē̦ts glaume̦ns Plm.
Avots: ME I, 622
Avots: ME I, 622
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laume' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laume' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
glaumes
glaumes, Trespe im Lein Bergm., Ackerlolch (lolium arvense) RKr. III, 71. Wohl nach Leskien Abl. 296 u. Nom. 426 zu glaums.]
Avots: ME I, 622
Avots: ME I, 622
laume
laume
Šķirkļa skaidrojumā (29)
blome
bluôme,
1): auch (mit ùo 2 ) Prl. n. FBR. VI, 88, Bers. und Saussen n. FBR. XIII, 163, Kalz., Saikava; ‡
2) der Pflaumenbaum
(mit ùo 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 232
1): auch (mit ùo 2 ) Prl. n. FBR. VI, 88, Bers. und Saussen n. FBR. XIII, 163, Kalz., Saikava; ‡
2) der Pflaumenbaum
(mit ùo 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 232
blome
bļome
blūme
būka
II bũka: auch Gramsden, Grobin, Pussen; "schwarze Pflaume" Windau n. Latv. Saule, S. 1044; Hagebutte, wilde Rose Sackenhausen n. BielU.; vilku bũkas - auch Frauenb., Gold.
Avots: EH I, 257
Avots: EH I, 257
būka
dzintarīgs
‡ dziñtarîgs,* berasteinartig: dze̦ltuojas dzintarīgi pakariņi (gelbe Pflaumen) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 171.
Avots: EH I, 359
Avots: EH I, 359
glome
glomene
glūmis
iešņava
ìešņava 2 [Warkh.], gew. Pl. ìešņavas, Flaumenfett, ungesalzen Schmalz U.; in ein dünnes Häutchen gewickeltes Schweinefett: iešņava - cūku tauki, ietīti plēvē [Bauske], Grühn. par iešņavu taukiem (ap Nīcu un Rucavu - īsnaujas) sauc cūku sāntaukus, kuŗus piestā sagrūž, saviļina pikuos un, dūmuos izžāvē̦tus, izlietuo ēdienu vārīšanai Etn. III, 137. kuociņu iesmērējuši iešņavu taukiem Druva II, 723. Zu li. ísnauja, įsnaujà od. ísnava "сальник". [Wohl ein Kompositum, dessen zweiter Teil etwa zu einem Verbum * šņaut (li. snauti) gehört, vgl. aksl. snuti "anzetteln", an. snūca "kehren, winden".]
Avots: ME II, 78
Avots: ME II, 78
kale
krēķis
II krẽķis, die Zwetsche, eine Pflaumenart (prunus insititia) Kand., [Tals., Dond. - Aus mnd. kreke "Schlehenpflaume".]
Avots: ME II, 275
Avots: ME II, 275
krieķene
kriẽķene: aus nd. krēken "eine gewisse Art kleiner, runder, blauer od. rotlicher Pflaumen", s. Sehwers Unters. 58.
Avots: EH I, 657
Avots: EH I, 657
krieķene
kroķi
‡ kruoķi "kleine, runde, blonde Pflaumen mit gelbem Fleisch (prov. Krohken, Krohtschen)" BielU.
Avots: EH I, 664
Avots: EH I, 664
lauma
I laũma [auch Tr., Suhrs, Ruj.], laũme [Tr.] (li. laumė),
1) fliegende Zauberin
Elv., Manz., Hexe; [nach MSil. fliege die laũma in der Gestalt eines feurigen Streifens aus dem Giebelende heraus]; dažuos viduos raganas sauc par laumām, dažuos par spīganām Etn. III, 21. pieci burvji, sešas laumas, māsiņ, ceļa maliņā; vgl. BW. 18182. Ve̦ntspils apriņķī stāsta, ka raganas, laumas (burvekles) mē̦dzuot žagatas izskatā apkārt blandīties. laumas atraujuot pienu (uotrās mājās) un savām guovīm tuo tiesu, kuo atrāvušas, pielaižuot LP. V, 1;
2) = pūšļuotāja bei Manz.: tāds ve̦lna kalps un laume kļūst cienīti un ar lielām dāvanām apdāvināti;
3) die Erdgöttin der heidnischen Letten.
Lauma soll es für übel nehmen, wenn man am Donnerstag spinnt Manz. Lauma bij gaisu dieviete, kas... cēla krusu un tāpēc allaž rādījās vē̦trainuos gaisuos. kad saule spīdēja, tad tā sukāja savus matus, kad sniga, tad purināja gultu, tâ ka spalvas putēja (eine offenbare Etnlehnung der germanischen Mythologie von Fau Holle)... Lauma e̦suot pārdabiska sieviete... Lauma e̦suot kāds gars... Laumas e̦suot asinskārīgi gari bijuši un tīkuojuot cilvē̦kus samaitāt Etn. III, 76. Nach anderen Sagen ist Lauma ein guter, den Menschen wohl wollender Geist: Lauma bijuse ne˙vien gaisuos darbīga, bet arī zemes virsū. tā gādājuse par liniem un ņē̦muse vērpējas savā zināšanā... Lauma ik˙piektdienas aplūkuoja meitu vērpekli... tāpēc piektdienām arī ne˙viena meita nevērpa Etn. II, 26. lai raganu ļaunuos darbus aizturē̦tu, nuo tām aizsargātuos, tad mē̦dz par palīgu piesaukt luopu audzinātāju Laumi Etn. III, 153;
4) laumas sluota, wilder Spargel
L., U.; Spargel (asparagus officinalis L.) RKr. II, 67; nach andrenen = vēja sluota (s. sluota) Etn. III, 77. [Da die Urbedeutung unklar bleibt, so ist auch die Etymologie unsicher (nach Solmsen KZ. XXXIV, 553 f. zu slav. loviti "jagen, fangen"; nach Mikkola BB. XXI, 223 f. zu apr. aulāut "sterben", li. liáutis "aufhören").]
Avots: ME II, 428, 429
1) fliegende Zauberin
Elv., Manz., Hexe; [nach MSil. fliege die laũma in der Gestalt eines feurigen Streifens aus dem Giebelende heraus]; dažuos viduos raganas sauc par laumām, dažuos par spīganām Etn. III, 21. pieci burvji, sešas laumas, māsiņ, ceļa maliņā; vgl. BW. 18182. Ve̦ntspils apriņķī stāsta, ka raganas, laumas (burvekles) mē̦dzuot žagatas izskatā apkārt blandīties. laumas atraujuot pienu (uotrās mājās) un savām guovīm tuo tiesu, kuo atrāvušas, pielaižuot LP. V, 1;
2) = pūšļuotāja bei Manz.: tāds ve̦lna kalps un laume kļūst cienīti un ar lielām dāvanām apdāvināti;
3) die Erdgöttin der heidnischen Letten.
Lauma soll es für übel nehmen, wenn man am Donnerstag spinnt Manz. Lauma bij gaisu dieviete, kas... cēla krusu un tāpēc allaž rādījās vē̦trainuos gaisuos. kad saule spīdēja, tad tā sukāja savus matus, kad sniga, tad purināja gultu, tâ ka spalvas putēja (eine offenbare Etnlehnung der germanischen Mythologie von Fau Holle)... Lauma e̦suot pārdabiska sieviete... Lauma e̦suot kāds gars... Laumas e̦suot asinskārīgi gari bijuši un tīkuojuot cilvē̦kus samaitāt Etn. III, 76. Nach anderen Sagen ist Lauma ein guter, den Menschen wohl wollender Geist: Lauma bijuse ne˙vien gaisuos darbīga, bet arī zemes virsū. tā gādājuse par liniem un ņē̦muse vērpējas savā zināšanā... Lauma ik˙piektdienas aplūkuoja meitu vērpekli... tāpēc piektdienām arī ne˙viena meita nevērpa Etn. II, 26. lai raganu ļaunuos darbus aizturē̦tu, nuo tām aizsargātuos, tad mē̦dz par palīgu piesaukt luopu audzinātāju Laumi Etn. III, 153;
4) laumas sluota, wilder Spargel
L., U.; Spargel (asparagus officinalis L.) RKr. II, 67; nach andrenen = vēja sluota (s. sluota) Etn. III, 77. [Da die Urbedeutung unklar bleibt, so ist auch die Etymologie unsicher (nach Solmsen KZ. XXXIV, 553 f. zu slav. loviti "jagen, fangen"; nach Mikkola BB. XXI, 223 f. zu apr. aulāut "sterben", li. liáutis "aufhören").]
Avots: ME II, 428, 429
pārmainīt
pãrmaĩnît, tr., umtauschen, umändern, ablösen: laumes pārmainuot bē̦rnus LP. VII, 160. viņš ātri pārmainījis savus uzskatus Latv. es stāvu uz vakti te ilgus gadus, un ne˙viens mani nepārmaina LP. I, 93. Refl. -tiês,
1) sich verändern:
viss var ātri pārmainīties;
[2) einander ablösen:
kalpuotāji pārmainījās nuoteiktā laikā Jürg.;
3) mit einander tauschen:
p. gre̦dze̦niem].
Avots: ME III, 165
1) sich verändern:
viss var ātri pārmainīties;
[2) einander ablösen:
kalpuotāji pārmainījās nuoteiktā laikā Jürg.;
3) mit einander tauschen:
p. gre̦dze̦niem].
Avots: ME III, 165
plākškatas
plākškatas (mit hochle. šk aus sķ?) "exoascus pruni an Pflaumen- und Faulbäumen" Etn. N, 165 mit einem?
Avots: ME III, 329
Avots: ME III, 329
plūmājs
plūme
pļūme
plūmiens
plūns
plūns Aps.,
1) der Pflaumenbaum;
2) auch plūnu uoga, die Pflaume.
Mit dissimilatorischem n aus m ?
Avots: ME III, 362
1) der Pflaumenbaum;
2) auch plūnu uoga, die Pflaume.
Mit dissimilatorischem n aus m ?
Avots: ME III, 362
sniedze
sniẽdze PS., C., Peb., Arrasch; Jürg., Zögenhof, sniedze Ermes, sniedze 2 Saikava, Bers., Lis., Selsau, Gr.-Buschhof, Schwanb., Warkl., Kr., Kl., Prl., sniẽdze 2 Karls., Iw., Selg., sniedzite, sniedzenis U., die Schneeammer, der Dompfaffe U., die Blaumeise Naturf. XXXVII, 85: bij man sniedze audzējama BW. 11064 - 6. sniedze kliedza 2531. sniedzes svelpe siliņā 30466, 3. sniedze, sniedze tautu meita Biel. 1439. viņš . . . kâ sniedze izskatās Lieventhal Brēz. un Hav. 138; sniedze, Name einer weissen Kuh Ar. Nebst li. snieginis "Dompfaffe" zu sniegs.
Avots: ME III, 977
Avots: ME III, 977
vāpe
vãpe Iw.,
1) die Glasur
Vīt., (mit ã) Selg., Stenden, Wolmarshof; das Email V., (vãpa) Dunika; die Farbe RKr. XVI, 148: bez glazūras jeb vāpes Antrop. II, 92. dzelzs pārklāj krāteŗa siênas spuožu dze̦lte̦nu vāpi MWM. X, 95. šuvu pūru rakstīdama, zaļu vāpi (vāpu 7614) vāpē̦dama BW. 7192;
3) der Hauch auf Pflaumen
Vīt. Nebst estn. wāp "Anstrich, Farbe, Glasur" aus russ. вáпа resp. вапъ "Farbe"? Vgl. aber auch apr. woapis "Farbe".
Avots: ME IV, 498
1) die Glasur
Vīt., (mit ã) Selg., Stenden, Wolmarshof; das Email V., (vãpa) Dunika; die Farbe RKr. XVI, 148: bez glazūras jeb vāpes Antrop. II, 92. dzelzs pārklāj krāteŗa siênas spuožu dze̦lte̦nu vāpi MWM. X, 95. šuvu pūru rakstīdama, zaļu vāpi (vāpu 7614) vāpē̦dama BW. 7192;
3) der Hauch auf Pflaumen
Vīt. Nebst estn. wāp "Anstrich, Farbe, Glasur" aus russ. вáпа resp. вапъ "Farbe"? Vgl. aber auch apr. woapis "Farbe".
Avots: ME IV, 498
vāpēt
vāpêt, -ẽju,
1) glasieren
L., U., (mit ã ) PS., Stenden, Wolmarshof; anstreichen U.; färben: vāpē̦ti krāsns puodi B. Vēstn., glasierte Kacheln. vāpē̦tās māla bļuodas A. Melnalksnis Mazsalaca 48. pieluocīju pūru vāpē̦tiem dzīpariem RKr. XVI, 148;
2) Kalk löschen
U.;
3) behauchen
(intr.; von Pflaumen) Kronw.
Avots: ME IV, 499
1) glasieren
L., U., (mit ã ) PS., Stenden, Wolmarshof; anstreichen U.; färben: vāpē̦ti krāsns puodi B. Vēstn., glasierte Kacheln. vāpē̦tās māla bļuodas A. Melnalksnis Mazsalaca 48. pieluocīju pūru vāpē̦tiem dzīpariem RKr. XVI, 148;
2) Kalk löschen
U.;
3) behauchen
(intr.; von Pflaumen) Kronw.
Avots: ME IV, 499
zīle
I zĩle (li. žýlė "die Meise"), die Meise L., der Wahrsagevogel U.: zīle dzied kaņepēs BW. 10217; 11934, 2; 12031. zila zīle padziedāja 18128, 10. zaļa zīle 12933. ce̦kulaiņa zīle, die Haubenmeise U.; egļu zīlīte, die Tannemeise (parus ater L.) Heniņ; gaŗastes zīle, die Schwanzmeise (parus caudatus L.) Sassm.; me̦lnā z. Heniņ, = tauku z.; meža z. U., = egļu z.; pe̦lē̦kā z. Sassm., = purva z.; purva z. Heniņ, mattköpfige Sumpfmeise (parus borealis Selys); tauku zīlīte Heniņ, die Kohlmeise (parus major L.); zilastes z. Heniņ, die Blaumeise (parus coeruleus L.). Wohl (nach der Farbe) zu zils "blau"; vgl. r. синица "die Meise": синiй "blau".
Avots: ME IV, 732
Avots: ME IV, 732