nùodẽdêt, nùodẽdinâtiês, intr., verkommen, verderben, [abmagern], quienen, zugrunde gehen:ja uzlika ve̦cu mici, lai nuodēd mičuotāja! RKr. XVI, 185. laupītājs sēž, bāls un nuodēdējis LP. I, 137, [Sauken, Ipiķi]. kad tu nuodē̦dē̦tu kâ rudenī niedres purvā! Tr. IV, 526. citas ē̦kas bija nuodēdējušas un applīsušas Saul.
spîdums, der Glanz, das Leuchten U.: spīdēj[a] mans vaiņadziņš..., pa spīdumu(dem Glanze folgend)tautas nāca BW. 6132. laupītājs duomāja, ka spīdurns ir spičku sē̦rs LP. VI, 244. spīdums nāca ar+vienu tuvāki 535. viņa gāja tiešām uz spīdumu Dīcm. pas. v. I, 27.
II val˜te Ahs., Frauenb., Kalnazeem, die Gewalt:ar valti Frauenb., Kalnazeem, pa valtēm Kalnazeem, mit Gewalt, mit Macht.laupītājs atņēma ar valti ceļa vīram naudu Ahs. kungs grib par valti(mit Gewalt, unbedingt),lai es eimu pie viņa par sulaini ebenda. es ēdu ar visu valti(zwangsweise),bet nesmeķē ebenda. valtes darbi Frauenb., die Vergewaltigung,valtes saukt (kliegt) Frauenb., nach Hilfe rufen ("Gewalt!" rufen). Aus mnd. walt"Gewalt".