Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laupa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laupa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
laupa
laupacis
‡ làupacis 2 Nautrēni, jemand, der schuldbewusst sich für unschuldig ausgibt und offen und zutraulich dem Scheltenden in die Augen schaut. Vgl. ‡ làupt 2 2.
Avots: EH I, 724
Avots: EH I, 724
laupata
laupata
pielaupa
šķēllaupa
šķẽ̦llaupa Smilt., ein abgerissener Teil (Haut oder Holz) U., ein der Länge nach abgespaltenes Stück vom Balken L., ein Splitter Smilt.; ein eingerissenes Stück an Brettern Smilt.; eine Risswunde Smilt. Zu *sķē̦la und laupît?
Avots: ME IV, 32
Avots: ME IV, 32
šķērlaupa
Šķirkļa skaidrojumā (9)
atsacīt
atsacît (li. atsakýti),
1) mit dem Dat.: entgegnen, antworten:
es kungam atsacīju. tikai vien atsacīja:"lai nāk pati valkātāja" BW. 13595;
2) absagen, den Laupass geben:
meita puišam atsacīja Ltd. 738. es miegam atsacīt BW. 6759. atsacīt grē̦kiem, der Sunde absagen: dial. m. d. Acc., wohl beeinflusst durch atraidīt, abweisen: es turēju ciemiņuos atsakāmu arājiņu; ja labāks gadīsies, tad es viņu atsacīšu BW. 10493, 2; 15307;
3) mit dem Acc., widerrufen, absagen:
saukšanu atsacīt, das Aufgebot widerrufen; sprediķi atsacīt, die Predigt absagen;
4) das Gehörte wieder mitteilen, hersagen:
galvas gabalus, sprediķi nuo galvas atsacīt: tad es jums atsacīšu, kā...kungs uz mani runās IV Mos. 22, 8. Refl. -tiês,
1) sich lossagen, entsagen, absagen:
ja cerējamā brūte atsacījās, precinieki tūdaļ gāja pruojām BW. III, 1, 25; gan viņš tev vaigā atsacīsies Hiob 2, 5;
2) mit nuo, sich lossagen, aufgeben, verzichten:
nuo precībām LP. III, 42; nuo sava nuoduoma Apsk. I, 282; nuo visādām sādām lietām Vēr. I, 206;
3) einander sagen:
visi trīs atsacījās ardievas A. XIII, 308. Subst. atsacījums, die Antwort, Absage.
Avots: ME I, 187
1) mit dem Dat.: entgegnen, antworten:
es kungam atsacīju. tikai vien atsacīja:"lai nāk pati valkātāja" BW. 13595;
2) absagen, den Laupass geben:
meita puišam atsacīja Ltd. 738. es miegam atsacīt BW. 6759. atsacīt grē̦kiem, der Sunde absagen: dial. m. d. Acc., wohl beeinflusst durch atraidīt, abweisen: es turēju ciemiņuos atsakāmu arājiņu; ja labāks gadīsies, tad es viņu atsacīšu BW. 10493, 2; 15307;
3) mit dem Acc., widerrufen, absagen:
saukšanu atsacīt, das Aufgebot widerrufen; sprediķi atsacīt, die Predigt absagen;
4) das Gehörte wieder mitteilen, hersagen:
galvas gabalus, sprediķi nuo galvas atsacīt: tad es jums atsacīšu, kā...kungs uz mani runās IV Mos. 22, 8. Refl. -tiês,
1) sich lossagen, entsagen, absagen:
ja cerējamā brūte atsacījās, precinieki tūdaļ gāja pruojām BW. III, 1, 25; gan viņš tev vaigā atsacīsies Hiob 2, 5;
2) mit nuo, sich lossagen, aufgeben, verzichten:
nuo precībām LP. III, 42; nuo sava nuoduoma Apsk. I, 282; nuo visādām sādām lietām Vēr. I, 206;
3) einander sagen:
visi trīs atsacījās ardievas A. XIII, 308. Subst. atsacījums, die Antwort, Absage.
Avots: ME I, 187
kluburs
II kluburs, ein lahmer, ein schwächlicher, unbeholfener Mensch Lind. Mag. XIII, 2, 70; kluburu kluburiem iet, watscheln, unbeholfen gehen Lub. [Nebst li. klùbti" klùpti", klùbunduoti" klìbinduoti" zu got. hlaupan "laufen", wenn got. h - hier auf velarmen k beruht; s. Zupitza Germ. Gutt. 118 und Hoffmann Γέρας 51.]
Avots: ME II, 233
Avots: ME II, 233
laupīt
làupît,
1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;
2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,
1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡
2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.
Avots: EH I, 724
1): l. kartupeļus auch AP., Erlaa, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, N.-Rosen, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Zvirgzdine; l. bietes Frauenb., Linden in Kurl.; l. ābuolus Oknist; l. pupas Frauenb., Iw., Salis, Seyėrshof, Warkl.; l. zirņus Iw., Salis; l. rudzu graudus nuo vārpām Iw.; l. kuokam mizu Kaltenbr.; Zvirgzdine: laupa liepas mizas Pas. XI, 88. ar siksnas laupīšanu (=dīrāšanu) 288;
2): guodu l., Böses von jem. sprechen
BielU. Refl. -tiês,
1): gaļa virdama jau laupās nuo kauliem nuost Frauenb.; ‡
2) für sich aushülsen:
lai viņš ņe̦m pupas un laupās! Frauenb.
Avots: EH I, 724
laupīt
làupît, - u, -ĩju, (li. laupýti "zerbrechen", [r. лупи́ть "schälen; (alt) rauben"],
1) schälen, abhäuten, abblättern, aushülsen
[Mitau, Salis, Serbigal]: ābuolus, kartupeļus, uolas, pupas, zirņus. viņa laupīja un kasīja kartupeļus A. XIV, 416. kāpuostus laupīt, von den Kohlhäuptchen die losen Blätter abschnieden; asakas laupīt, ausgräten St.;
2) rauben, plündern:
ļaudis. Sprw.: guodu var ātri laupīt, bet atduot vis nevar. kas gan sevi laupa, uotru taupa. guodu, dzīvību laupīt, die Ehre, das Leben rauben. viņš laupa pats sev dzīvību MWM. VII, 327. ļaudis laupīt, die Leute aussaugen, schinden, bedrücken St., Spr. - Refl. - tiês, sich schälen, aushülsen: rieksti labi laupās. [Zu lupt, ahd. luoft "Baumrinde, Nussschale" u. a., vgl. Uhlenbeck got. Wrtb. 99, Berneker Wrtb. I, 746.]
Avots: ME II, 429, 430
1) schälen, abhäuten, abblättern, aushülsen
[Mitau, Salis, Serbigal]: ābuolus, kartupeļus, uolas, pupas, zirņus. viņa laupīja un kasīja kartupeļus A. XIV, 416. kāpuostus laupīt, von den Kohlhäuptchen die losen Blätter abschnieden; asakas laupīt, ausgräten St.;
2) rauben, plündern:
ļaudis. Sprw.: guodu var ātri laupīt, bet atduot vis nevar. kas gan sevi laupa, uotru taupa. guodu, dzīvību laupīt, die Ehre, das Leben rauben. viņš laupa pats sev dzīvību MWM. VII, 327. ļaudis laupīt, die Leute aussaugen, schinden, bedrücken St., Spr. - Refl. - tiês, sich schälen, aushülsen: rieksti labi laupās. [Zu lupt, ahd. luoft "Baumrinde, Nussschale" u. a., vgl. Uhlenbeck got. Wrtb. 99, Berneker Wrtb. I, 746.]
Avots: ME II, 429, 430
mizot
mizuôt,
1): auch Frauenb. (bet kartupeļus luoba), Grawendahl, Hasenp., Schnehpeln (bet kartupeļus laupa), Sessw.;
3): auch AP., C., Gr: Sessau, Sessw.; stark regnen
Seyershof;
4): eilig gehen
Nötk. ‡ Refl. -tiês,
1) eifrig schälen
Orellen: mizuojaities nu! cilvē̦ki gaida ēst;
2) "neatlaidīgi cīnīties kuo sasniegt (paveikt)" Seyershof: es mizuojuos māsai līdz (vom Lernen in der Schule);
3) m. pa kruogiem Seyershof "dzert un uzdzīvuot".
Avots: EH I, 820
1): auch Frauenb. (bet kartupeļus luoba), Grawendahl, Hasenp., Schnehpeln (bet kartupeļus laupa), Sessw.;
3): auch AP., C., Gr: Sessau, Sessw.; stark regnen
Seyershof;
4): eilig gehen
Nötk. ‡ Refl. -tiês,
1) eifrig schälen
Orellen: mizuojaities nu! cilvē̦ki gaida ēst;
2) "neatlaidīgi cīnīties kuo sasniegt (paveikt)" Seyershof: es mizuojuos māsai līdz (vom Lernen in der Schule);
3) m. pa kruogiem Seyershof "dzert un uzdzīvuot".
Avots: EH I, 820
pielups
II pielups, eine Erhöhung am Brotlaib (hier und da auch für Vertiefung) U.; nebst pielaupa anscheinend zu lupt (nach Leskien Nom. 192).
Avots: ME III, 269
Avots: ME III, 269
slepkavot
sle̦pkavuôt, morden: brāļi laupa un sle̦pkavuo LP. VI,696. Refl. -tiês, einander morden: varēs sle̦pkavuoties... savā starpā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 60.
Avots: ME III, 927
Avots: ME III, 927
taupīt
taũpît (li. taupyti "schonen, sparen") AP., Bershof, Iw., Lin., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit àu 2) Kl., Nerft, Preili, (mit aû) Lös., -u, -ĩju, schonen, sparen, aufhalten, aufschieben U.: sējams laiks klāt; kas nu vairs taupīs? U. netaupīju kumeliņa BW. 26678, 1 (ähnlich 13598, 1 ). tautām taupīja alutiņa (Var.: alutiņu) 19718. bij manim taupījuse diže̦naju tē̦va dē̦lu 21428 var. labākas avis viņi taupījuši I Sam. 15, 15. kas cita guodu netaupa, pats savu nuolaupa Br. sak. v. 408. maizīte jātaupa siena laikam 682. kas zirgu mīļuo, netaupa pātagu 1535. taupa, taupa, - pēc ne suņam, ne kaķam 1201. kas gan sevi laupa, uotru taupa! 620. pie zivīm sāls netaupa 122. taupi maizi, netaupi darbu! RKr. VI, sak. v. 425. kuo rītam taupa, tuo kaķis apē̦d Birkert Sakāmv. S. 58, No 891. vienu kumuosu ēd, uotru taupi! 895. taupi jaunumā, tad būs tev ve̦cumā! 901. Refl. -tiês, geschont, gespart übrig bleiben, sich bewahren: ēd raušus, lai maize taupās! RKr. VI, sak. v. 664. maize taupījusies LP. VI, 79. Zu li. táupti "zusammenpressen", taupóti "schonen, sparen", čiáupti bùrną "den Mund schliessen" (s. Leskien Abl. 313 und Būga LM. IV, 435 f. und 444), ahd. thaupān "domare" (nach Trautmann, s. IFA. XXV, 34, und Wood Post-conson. w in Indo-Europ. 101).
Avots: ME IV, 138, 139
Avots: ME IV, 138, 139
žirgts
žir̃gts Alschw., A. - Ottenhof, AP., Bauske, C., Dunika, Frauenb., Iw., Pankelhof, PS., Renzen, Ruj., Schnehpeln, Selg., Siuxt, Trik., Wolm., (mit ìr 2 ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Kl., Mahlup, Prl., Saikava, Selsau, frisch, munteŗ lebhaft Erlaa und Kurl. n. U., Memelshof: žirgts puisis Vēr. II, 54. žirgts sivē̦ns Frauenb. žirgts kumeļš ebenda. žirgts teļš Dunika. saimnieks izgulējies itin žirgts LP. III, 93. seja ir žirgta A. v. J. 1896, S. 220. kājas tup vēl žirgtākas Purap. Kkt. 15. žirgti suoļi Upītis St. 8. viņa gāja itin žirgti Vēr. II, 206. žirgts nuo acīm Meselau, gut sehend. satiksme ar Maz-Āziju ir tikusi žirgta Austr. - Subst. žir̃gtums, die Munterkeit, Lebhaftigkeit, Frische: radīja... jaunu dzīvību, jaunu žirgtumu A. XXI, 755. tas ne̦rviem nuolaupa visu žirgtumu A. v. J. 1896, S. 224. brūtgāns re̦dz tavu žirgtumu LP. V, 108. Vielleicht als ein Lituanismus (wegen des ž- für z-) nebst žirkls und žirns li. žirti zirkst(el)ēt" (bei Rīteris); zur Bed. vgl. die Notiz zu zibt II. Oder etwa (als ein Lituanismus) zur Wurzel von an. karskr "frisch, lebhaft" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 (wenn mit k- aus ide. g̑-)?
Avots: ME IV, 811, 812
Avots: ME IV, 811, 812