Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'leknēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'leknēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

bleknēt

bleknêt: "sitzend oder liegend faulenzen" Saikava (prs. -ēju).

Avots: EH I, 227

bleknēt

bleknêt, -nu, -nēju, gekrümmt und erschlaft sitzen Bers.]

Avots: ME I, 313

kleknēt

kleknêt: auch Oknist (III p. prs. klekni); kuo tu tur klekni pie tā luoga? Daugava 1933, S. 322. var ar savu teļu k., cik pašam tīk P. W. Šis ar mani tiesāties? 13.

Avots: EH I, 614

kleknēt

kleknêt [Erlaa], Bers., - u [od. - ẽju], - ẽju, = klaknēt: slikts, pe̦lē̦ks zirgs klenk aparā zem kuoka LA. kuo tu klekni Blaum. te jau nezin cik labi kleknēt, kad bikses slapjas Vēr. II, 1202. [dzē̦rājs kleknē kruoā jau vairāk dienu Wessen.]

Avots: ME II, 221

leknēt

[leknêt, tüchtig (fr)essen: viņš leknēja, kamē̦r izleknēja visu Drosth. tad nu leknē! Trik.]

Avots: ME II, 448

nokleknēt

‡ nùokleknêt od. nùokleknît Ar., (eine gewisse Zeit) ohne Arbeit verbringen: visu dienu n. pa kruogu.

Avots: EH II, 53

nopleknēt

‡ I Memelshof, Nerft, eine Zeitlang untätig sein: vakar visu dienu pie manis nuopleknēja.

Avots: EH II, 75

nopleknēt

‡ III Ermes, Serbig., Wenden, mit einer plekne durchprügeln.

Avots: EH II, 75

pieleknēties

pìeleknêtiês, sich satt-, voll(fr)essen Arrasch.

Avots: ME III, 266

pleknēt

I pleknêt, -u, -ẽju,

1) ohne Arbeit weilen Ascheraden, (ohne Not sich langweilend) auf einer Stelle verharren
Nerft: aizdedzinājis lampu, atšķīris grāmatu - un nu tur pļekn kâ vecene Saul. III, 150. atstāšu ar visām ragavām, tad tu vari pleknēt Duomas I, 929. kuo tad tu vēl plekni kâ vista? MW.;

2) "pieplakt gaiduot vai paslēpjuoties" Lös. n. Etn. IV, 165, sich platt auf die Erde legen Wid. - In der Bed. 2 wohl zu plece I.

Avots: ME III, 334

pleknēt

II pleknêt, mit einer plekne schlagen Burtn.

Avots: ME III, 334

pleknēt

III pleknêt, unordentlich hinwerfen Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 334

sakleknēt

I sakleknêt, eine längere Zeit hindurch vergeblich warten, quienen: ja tu simtu gadu... sakle̦knē̦tu MWM. v. J. 1897, S. 669.

Avots: ME II, 649

saleknēt

saleknêt, gierig (etwas Dünnflüssiges) aufessen Jürg.

Avots: ME II, 670

sapleknēt

I sapleknêt, mit einer plekne verprügeln PS., Wolmarshof.

Avots: ME II, 702

sapleknēt

II sapleknêt, feucht und nachher hart geworden verfauten: sapleknējis siens Warkl., Saikava, Siuxt.

Avots: ME II, 702

sapleknēt

III sapleknêt, eine gewisse Zeit hindurch pleknêt I: s. kur visu dienu Bers., Warkl., Saikava.

Avots: ME II, 702

Šķirkļa skaidrojumā (1)

plece

I plece, der Plattfisch, die Butte St., U., Biel. Holzb. 663, RKr. VIII, 105. Vielleicht nebst pleknēt 2 zu plakt (s. dies) und (wenn von einer Wurzelform plek-) li. pleksnė˜ "breite Rübe"; vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 91 und le. ple̦cs.

Avots: ME III, 332