Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lence' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lence' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
klence
lence
leñce (unter le̦ñca),
1): auch (die Öse)
Iw.;
2): auch Schnehpeln: maisu lencēs ("?") uz muguras uzsējies Janš. Apskats 1903, S. 83;
3): auch AP., Sonnaxt: dancuoj[a] mans kumeliņš ar visām lencītēm BW. 18683;
4): auch (mit eñ ) Dunika; ņēma līgaviņu ar kurpēm, ar lencēm; ... nuotrūkst lences maltuvē BW. 21522;
7): "tā vieta resp. vadus puse jūŗas krastā, kur sāk vadu mest un kas vē̦lāk, ve̦lkuot vadu, tuvuojas dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems.
Avots: EH I, 733
1): auch (die Öse)
Iw.;
2): auch Schnehpeln: maisu lencēs ("?") uz muguras uzsējies Janš. Apskats 1903, S. 83;
3): auch AP., Sonnaxt: dancuoj[a] mans kumeliņš ar visām lencītēm BW. 18683;
4): auch (mit eñ ) Dunika; ņēma līgaviņu ar kurpēm, ar lencēm; ... nuotrūkst lences maltuvē BW. 21522;
7): "tā vieta resp. vadus puse jūŗas krastā, kur sāk vadu mest un kas vē̦lāk, ve̦lkuot vadu, tuvuojas dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems.
Avots: EH I, 733
lencenieks
lenceniẽks, die Person, die das Boot an einem Stricke zieht: strūdzenieki, lencenieki, mani balti bāleliņi BW. 16140, 8. izpildīt lencenieka vietu MWM. VI, 470.
Avots: ME II, 450
Avots: ME II, 450
plencere
plences
šlence
‡ šlence od. *šlencis "?": asas lietas (acc.) kâ: nazi, cirvi, šlenci, adatu Lttic. 1071 (aus Ronneb.).
Avots: EH II, 642
Avots: EH II, 642
Šķirkļa skaidrojumā (8)
aizvilkt
àizvìlkt,
1) tr., hin-, wegziehen:
Sprw. pats piekŗāvis, pats aizvilksi. meita aizvilka zē̦nam salmu gar lūpām; aizv. luogiem aizkaru priekšā;
2) ziehen bis zu einer Stelle:
viņš līdz šai vietai aizve̦lk ar nagu Vēr. II, 520; aizv. laiku, verzögern, vertrödeln U. tu tik laiku vien aizvelc Ruhental, Hasenp. u. a.;
3) durch Ziehen etwas schliessen, zumachen, zuziehen:
maisam galu. beidzuot putenis aizvilka (verwehte) ejamuo taku, ceļu LP. VI, 510;
4) viņš aizve̦lk valuodu,
a) er stammelt
JK., Lauwa, Ruhental, Neugut, U. u. a.;
b) er lenkt das Gespräch auf einem Gegenstand
Mad., Sissegal;
5) aizvilkdama (Bed.?) es dziedāju, aizvilkdama gavilēju BW. V, Nr. 351. Refl. -tiês,
1) wegziehen, sich verziehen:
tūliņ negaiss aizvilcies uz citu pusi LP. V, 138. arvien tāļāk aizve̦lkas cerība A. XX, 223. Gewöhnl. mit dem Nebenbegriff der langsamen, mühsamen Fortbewegung - sich wegschleppen: Aža aizvilkās uz pagrabu Aps.; vielfach mit einem verächtlichen Nebensinn: dievs zin, kur viņš atkal aizvilcies;
2) sich zuziehen, atemlos werden:
lence aizvilkusies. bē̦rns brē̦c aizvilkdamies, od. bē̦rns tikmē̦r raudāja, kamē̦r aizvilkās, das Kind weinte, bis es mit dem Atem zu kurz kam Etn. III, 145. nevaldāmiem smiekliem aizvilkdamies kliedz Duomas III, 634.
Kļūdu labojums:
auf einem Gegenstand = auf einen Gegenstand
Avots: ME I, 60
1) tr., hin-, wegziehen:
Sprw. pats piekŗāvis, pats aizvilksi. meita aizvilka zē̦nam salmu gar lūpām; aizv. luogiem aizkaru priekšā;
2) ziehen bis zu einer Stelle:
viņš līdz šai vietai aizve̦lk ar nagu Vēr. II, 520; aizv. laiku, verzögern, vertrödeln U. tu tik laiku vien aizvelc Ruhental, Hasenp. u. a.;
3) durch Ziehen etwas schliessen, zumachen, zuziehen:
maisam galu. beidzuot putenis aizvilka (verwehte) ejamuo taku, ceļu LP. VI, 510;
4) viņš aizve̦lk valuodu,
a) er stammelt
JK., Lauwa, Ruhental, Neugut, U. u. a.;
b) er lenkt das Gespräch auf einem Gegenstand
Mad., Sissegal;
5) aizvilkdama (Bed.?) es dziedāju, aizvilkdama gavilēju BW. V, Nr. 351. Refl. -tiês,
1) wegziehen, sich verziehen:
tūliņ negaiss aizvilcies uz citu pusi LP. V, 138. arvien tāļāk aizve̦lkas cerība A. XX, 223. Gewöhnl. mit dem Nebenbegriff der langsamen, mühsamen Fortbewegung - sich wegschleppen: Aža aizvilkās uz pagrabu Aps.; vielfach mit einem verächtlichen Nebensinn: dievs zin, kur viņš atkal aizvilcies;
2) sich zuziehen, atemlos werden:
lence aizvilkusies. bē̦rns brē̦c aizvilkdamies, od. bē̦rns tikmē̦r raudāja, kamē̦r aizvilkās, das Kind weinte, bis es mit dem Atem zu kurz kam Etn. III, 145. nevaldāmiem smiekliem aizvilkdamies kliedz Duomas III, 634.
Kļūdu labojums:
auf einem Gegenstand = auf einen Gegenstand
Avots: ME I, 60
klince
klince,
1) ein Hopfensack
L., Schubsack LD.;
[2) ein ungeschickter, dicker Mensch
Wellig Beitr. 57. Vgl. klancis 3 und klence I.]
Avots: ME II, 228
1) ein Hopfensack
L., Schubsack LD.;
[2) ein ungeschickter, dicker Mensch
Wellig Beitr. 57. Vgl. klancis 3 und klence I.]
Avots: ME II, 228
lenca
le̦ñca, leñce, leñcis,
1) die Schlinge
[leñce Dond., Wandsen, Lautb., Gr. - Essern, Neuermühlen, lencis Stenden]: virves gala lencītis Kand. viņš bāza kaklu lencē Dīcm.; [leñce Popen, die Öse];
2) der Strick:
nāc ar laivu maliņā, paduod man lences galu! BW. 30940. kakla lence, der Strick vorn an der Deichsel, womit die Deichsel am Kummet befestigt ist Edwahlen n. U.;
3) der Plur.
leñces, das Pferdegeschirr, Sielen Selb., Karls., [PS., Ruj., Drosth., Arrasch, Wolm.]: pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru Kaudz. M.;
4) Plur., die Tragbänder
[N. - Sessau n. U., leñces Drosth.], Hosenträger: meitenīte īsuos bruncīšuos ar lenciņām pār ple̦ciem Vēr. II, 54; [n. U. auch ļences und ein Sing. lencis, Tragband];
5) Leitseil, Zugband
L.;
6) lences, ein Unterhemd (unter dem
pusainis) Autz n. U.;
7) le̦nca "tā luoma (vadus) mala, kur zvejnieki ieiet jūŗā" A. XI, 426; lence, ein Gerät der Fischer [ein Zugband?];
lences vīri BW. 30924 [aus Schlock; wohl = lencenieki">lencenieki, doch vgl. auch le̦nca. - Wohl als ein Kuronismus nebst čech. léč "Schlinge", an. lengia "Riemen" u. a. zu le. lìekt (s. dies); vgl. Berneker Wrtb. I, 708].
Avots: ME II, 450
1) die Schlinge
[leñce Dond., Wandsen, Lautb., Gr. - Essern, Neuermühlen, lencis Stenden]: virves gala lencītis Kand. viņš bāza kaklu lencē Dīcm.; [leñce Popen, die Öse];
2) der Strick:
nāc ar laivu maliņā, paduod man lences galu! BW. 30940. kakla lence, der Strick vorn an der Deichsel, womit die Deichsel am Kummet befestigt ist Edwahlen n. U.;
3) der Plur.
leñces, das Pferdegeschirr, Sielen Selb., Karls., [PS., Ruj., Drosth., Arrasch, Wolm.]: pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru Kaudz. M.;
4) Plur., die Tragbänder
[N. - Sessau n. U., leñces Drosth.], Hosenträger: meitenīte īsuos bruncīšuos ar lenciņām pār ple̦ciem Vēr. II, 54; [n. U. auch ļences und ein Sing. lencis, Tragband];
5) Leitseil, Zugband
L.;
6) lences, ein Unterhemd (unter dem
pusainis) Autz n. U.;
7) le̦nca "tā luoma (vadus) mala, kur zvejnieki ieiet jūŗā" A. XI, 426; lence, ein Gerät der Fischer [ein Zugband?];
lences vīri BW. 30924 [aus Schlock; wohl = lencenieki">lencenieki, doch vgl. auch le̦nca. - Wohl als ein Kuronismus nebst čech. léč "Schlinge", an. lengia "Riemen" u. a. zu le. lìekt (s. dies); vgl. Berneker Wrtb. I, 708].
Avots: ME II, 450
lenčot
lenčuôt,
1) anschirren, das Geschirr
(lences) anlegen: puisis gribēja jaunuo zirgu lenčuot, bet zirgs neļāvās Jürg.;
2) (einen Strick) zusammenringeln,
ruotinât Stenden;
3) leñčuôt "fischen"
Ternushof;
4) leñčuôt "langsam gehen"
Wandsen, "schwerfällig laufen" Salis.]
Avots: ME II, 451
1) anschirren, das Geschirr
(lences) anlegen: puisis gribēja jaunuo zirgu lenčuot, bet zirgs neļāvās Jürg.;
2) (einen Strick) zusammenringeln,
ruotinât Stenden;
3) leñčuôt "fischen"
Ternushof;
4) leñčuôt "langsam gehen"
Wandsen, "schwerfällig laufen" Salis.]
Avots: ME II, 451
lendze
pārkars
pā̀rkars 2 , ‡
2) = pārkara(s) Siuxt (mit ã); "?" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; ‡
3) "lence pār ple̦cu" Frauenb.
Avots: EH II, 202
2) = pārkara(s) Siuxt (mit ã); "?" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76; ‡
3) "lence pār ple̦cu" Frauenb.
Avots: EH II, 202
prece
prece (li. prekė "pirkinys" Arch. Phil. VII, 13, "Kauf" 15, "Preis" Jablonskio Raštai IV, 17 u. a.),
1): man ir p. vȩzumā BW. 30498, 4. tur manu precīti nuolētināja 35135, 3. apkārt braukātājiem preces žīdiem Janš. Precību vies. 13. preces lini AP., zum Verkauf bearbeiteter Flachs.
grāmatu preces "Buchladen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.; "kanȩpāji, lini" Sonnaxt: lences bij nuo preces austas;
2): mēs līdz pašai precei (Heirat)
draudzējāmies AP. man jaunai nuomira vīrs, bet man prāts pēc preces vairs nebij Orellen.
Avots: EH II, 314
1): man ir p. vȩzumā BW. 30498, 4. tur manu precīti nuolētināja 35135, 3. apkārt braukātājiem preces žīdiem Janš. Precību vies. 13. preces lini AP., zum Verkauf bearbeiteter Flachs.
grāmatu preces "Buchladen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.; "kanȩpāji, lini" Sonnaxt: lences bij nuo preces austas;
2): mēs līdz pašai precei (Heirat)
draudzējāmies AP. man jaunai nuomira vīrs, bet man prāts pēc preces vairs nebij Orellen.
Avots: EH II, 314