klencis
I klen̂cis 2 : ein ziemlich grosses Stück Brot (mit èn 2 ) Erlaa; "ein im Sonnenschein getrocknetes Lehmstück zum Bauen" (mit en̂ ) N.-Wohlfahrt.
Avots: EH I, 614
Avots: EH I, 614
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lencis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lencis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
klencis
[I klen̂cis 2 Ruj., klèncis 2 Warkl., ein grosses Stück; klencis" kumuoss" Ipiķi. - Zu poln. dial. kłek "Stück Ast", čech. kluč "unförmiges Stück Holz" (bei Berneker Wrtb. I, 524)?]
Avots: ME II, 222
Avots: ME II, 222
klencis
klencis
lencis
plencis
plencis Burtn., pleñcis Dond., Līn., Salisb., C., plèncis 2 Fest., Stomersee, ein liederlicher Mensch, Prasser Seew. n. U., ein Säufer: šis puisis tik tāds plencis ir, ne˙kā nuopietna viņā nav Dond. tāds plencis, pa kruogu vien vairāk nuomē̦tājās! MWM. VII, 801. tas plencis jau arī krietnus žagarus pelnījis A. XI, 111. kuo tu te dauzies pa svešu pilsē̦tu kâ īstais plencis? MWM. VIII, 30. Matilde izpre̦cē̦ta pie kāda plenča kalēja Duomas III, 202. kas tev, plencim, brūti deva! A. v. J. 1900, S. 487.
Avots: ME III, 335
Avots: ME III, 335
Šķirkļa skaidrojumā (11)
aplenkt
aplènkt [li. apleñkti], tr., einkreisen, umzingeln, umgeben, belagern: vīru aple̦nkuši vilki LP. III, 106. viņš aplencis lielu briežu māti LP. VI, 727. viļņiem aple̦nkta sala O. I, 11. lai nuo manis neizbēga sen aple̦nkta vāverīt RKr. XVI, 89. aple̦nkums, die Belagerung.
Kļūdu labojums:
neizbēga = neaizbēga
Avots: ME I, 100
Kļūdu labojums:
neizbēga = neaizbēga
Avots: ME I, 100
ievāršķis
ievāršķis,
1) die Pastelschnur, die durch die Löcher
(uosis) der Pastel geht und die Pastel zusammenhält Dond., Illukst n. A. XII, 561;
2) die Pastelschnur, die den Fuss in der Pastel hält -
pastalas auklas lencis, kas nāk pē̦dai pāri Lasd., Tals. n. A. XII, 561;
3) ein Geflecht im Bett, im Wagen
Wend. n. A. XII, 561; (zu ievērt).
Avots: ME II, 87
1) die Pastelschnur, die durch die Löcher
(uosis) der Pastel geht und die Pastel zusammenhält Dond., Illukst n. A. XII, 561;
2) die Pastelschnur, die den Fuss in der Pastel hält -
pastalas auklas lencis, kas nāk pē̦dai pāri Lasd., Tals. n. A. XII, 561;
3) ein Geflecht im Bett, im Wagen
Wend. n. A. XII, 561; (zu ievērt).
Avots: ME II, 87
klincis
II klincis,
1) das Ende eines Brotlaibes
[Jakobshof], N. - Sessau: kungs pasviež nuo maizes klincīša šunelim LP. VI, 1007. meitām jāē̦d klincis, lai apaļi pupi aug Naud. ielieci cibiņā pavalga tiesu un kuļķenītē maizes klinciņu [nom. s. * klinciņš od. * klinciņa?] LP. II, 18;
[2) ein Kloss
U.: šuodien klinči (Mehlklösse) vārīti.] Vgl. klancis 1 und klencis I.
Avots: ME II, 228
1) das Ende eines Brotlaibes
[Jakobshof], N. - Sessau: kungs pasviež nuo maizes klincīša šunelim LP. VI, 1007. meitām jāē̦d klincis, lai apaļi pupi aug Naud. ielieci cibiņā pavalga tiesu un kuļķenītē maizes klinciņu [nom. s. * klinciņš od. * klinciņa?] LP. II, 18;
[2) ein Kloss
U.: šuodien klinči (Mehlklösse) vārīti.] Vgl. klancis 1 und klencis I.
Avots: ME II, 228
lenca
le̦ñca, leñce, leñcis,
1) die Schlinge
[leñce Dond., Wandsen, Lautb., Gr. - Essern, Neuermühlen, lencis Stenden]: virves gala lencītis Kand. viņš bāza kaklu lencē Dīcm.; [leñce Popen, die Öse];
2) der Strick:
nāc ar laivu maliņā, paduod man lences galu! BW. 30940. kakla lence, der Strick vorn an der Deichsel, womit die Deichsel am Kummet befestigt ist Edwahlen n. U.;
3) der Plur.
leñces, das Pferdegeschirr, Sielen Selb., Karls., [PS., Ruj., Drosth., Arrasch, Wolm.]: pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru Kaudz. M.;
4) Plur., die Tragbänder
[N. - Sessau n. U., leñces Drosth.], Hosenträger: meitenīte īsuos bruncīšuos ar lenciņām pār ple̦ciem Vēr. II, 54; [n. U. auch ļences und ein Sing. lencis, Tragband];
5) Leitseil, Zugband
L.;
6) lences, ein Unterhemd (unter dem
pusainis) Autz n. U.;
7) le̦nca "tā luoma (vadus) mala, kur zvejnieki ieiet jūŗā" A. XI, 426; lence, ein Gerät der Fischer [ein Zugband?];
lences vīri BW. 30924 [aus Schlock; wohl = lencenieki, doch vgl. auch le̦nca. - Wohl als ein Kuronismus nebst čech. léč "Schlinge", an. lengia "Riemen" u. a. zu le. lìekt (s. dies); vgl. Berneker Wrtb. I, 708].
Avots: ME II, 450
1) die Schlinge
[leñce Dond., Wandsen, Lautb., Gr. - Essern, Neuermühlen, lencis Stenden]: virves gala lencītis Kand. viņš bāza kaklu lencē Dīcm.; [leñce Popen, die Öse];
2) der Strick:
nāc ar laivu maliņā, paduod man lences galu! BW. 30940. kakla lence, der Strick vorn an der Deichsel, womit die Deichsel am Kummet befestigt ist Edwahlen n. U.;
3) der Plur.
leñces, das Pferdegeschirr, Sielen Selb., Karls., [PS., Ruj., Drosth., Arrasch, Wolm.]: pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru Kaudz. M.;
4) Plur., die Tragbänder
[N. - Sessau n. U., leñces Drosth.], Hosenträger: meitenīte īsuos bruncīšuos ar lenciņām pār ple̦ciem Vēr. II, 54; [n. U. auch ļences und ein Sing. lencis, Tragband];
5) Leitseil, Zugband
L.;
6) lences, ein Unterhemd (unter dem
pusainis) Autz n. U.;
7) le̦nca "tā luoma (vadus) mala, kur zvejnieki ieiet jūŗā" A. XI, 426; lence, ein Gerät der Fischer [ein Zugband?];
lences vīri BW. 30924 [aus Schlock; wohl = lencenieki, doch vgl. auch le̦nca. - Wohl als ein Kuronismus nebst čech. léč "Schlinge", an. lengia "Riemen" u. a. zu le. lìekt (s. dies); vgl. Berneker Wrtb. I, 708].
Avots: ME II, 450
nomētāt
nùomẽ̦tât, tr., freqn. zu nùomest,
1) wiederholt hinwegwerfen:
šur tur nuomē̦tājuši spriguļus LP. V, 116; nuomē̦tāt ar akmiņiem, steiningen. nuomē̦tāt ruokām, mit den Händen fuchteln Dok. A.;
2) den Ort ausfinden, wo einem ein Übel angetan worden
U. Refl. - tiês, sich umherwerfen, sich umhertreiben: drēbes nuomē̦tājušās pa pabeņķēm. tāds plencis pa kruogu vien vairāk nuomē̦tājās MWM. VII, 801.
Avots: ME II, 819
1) wiederholt hinwegwerfen:
šur tur nuomē̦tājuši spriguļus LP. V, 116; nuomē̦tāt ar akmiņiem, steiningen. nuomē̦tāt ruokām, mit den Händen fuchteln Dok. A.;
2) den Ort ausfinden, wo einem ein Übel angetan worden
U. Refl. - tiês, sich umherwerfen, sich umhertreiben: drēbes nuomē̦tājušās pa pabeņķēm. tāds plencis pa kruogu vien vairāk nuomē̦tājās MWM. VII, 801.
Avots: ME II, 819
pļauka
pļaũka Karls., PS., Sassm.,
1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku 2 pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;
2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.
Avots: ME III, 366
1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku 2 pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;
2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.
Avots: ME III, 366
plencēt
pleñcêt C., -ẽju,
1) pleñcêt Ruj., Widdrisch, mit der Peitsche schlagen, prügeln
U., Zaravič: bē̦rnus plèncēt 2 nava labi: vajag ar labu Mar. n. RKr. XV, 130;
2) pleñcêt Arrasch, Salis, Bauske, saufen
Fest. (plèncêt 2 ), Golg., schlürfen: sen slavēja tautiņās alva bļuodas, telēķīšus" nu atnāču, nu atradu piestā putru plencējam BW. 19407, 15 var.;
3) durch Schmutz waten
Oppek. n. U., Rozentava, Kreuzb.;
4) plèncêt 2 Fest., schlendern:
kruodziņā plencēju alutiņa dze̦rtu VL. Refl. -tiês,
1) ein
plencis sein Saikava n. Etn. IV, 166;
2) "sich aufdrängen; sich in fremde Angelegenheiten mischen"
Rutzau. Zur Bed. 2 vgl. plĩtêt I.
Avots: ME III, 335
1) pleñcêt Ruj., Widdrisch, mit der Peitsche schlagen, prügeln
U., Zaravič: bē̦rnus plèncēt 2 nava labi: vajag ar labu Mar. n. RKr. XV, 130;
2) pleñcêt Arrasch, Salis, Bauske, saufen
Fest. (plèncêt 2 ), Golg., schlürfen: sen slavēja tautiņās alva bļuodas, telēķīšus" nu atnāču, nu atradu piestā putru plencējam BW. 19407, 15 var.;
3) durch Schmutz waten
Oppek. n. U., Rozentava, Kreuzb.;
4) plèncêt 2 Fest., schlendern:
kruodziņā plencēju alutiņa dze̦rtu VL. Refl. -tiês,
1) ein
plencis sein Saikava n. Etn. IV, 166;
2) "sich aufdrängen; sich in fremde Angelegenheiten mischen"
Rutzau. Zur Bed. 2 vgl. plĩtêt I.
Avots: ME III, 335
pļencka
pļe̦ñcka, ein liederliches Frauenzimmer: tā tik tāda pļe̦ncka nuo meitas Ahs. n. RKr. XVII, 46, Dond., Sassm. Vgl. plencis.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
šlence
‡ *šlence od. *šlencis "?": asas lietas (acc.) kâ: nazi, cirvi, šlenci, adatu Lttic. 1071 (aus Ronneb.).
Avots: EH II, 642
Avots: EH II, 642
uzlenkt
uzlenkt,
1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;
2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit eñ ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;
3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.
Avots: ME IV, 351, 352
1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;
2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit eñ ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;
3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.
Avots: ME IV, 351, 352
viebt
viêbt Bers., C., Kalzenau, Kl., Kr. u, a., viebt U., Spr., -bju, -bu, (das Gesicht) verziehen (unbek. in Stenden): Plencis vieba pusizmisušu ģīmi Laiviņš. Refl. -tiês,
1) sich drehen, verdrehen, das Gesicht verstellen
U., Grimassen schneiden (mit iê ) Modohn, Nötk., Stockm.: lūpas.. viebās smaiduos Bračs Aukstā ē̦nā 100. tavām lūpām nebūs viebties Rainis Tie, kas neaizmirst 90. vaigs, kas... grumbām viebsies Aps. VI, 37. Emma... viebjas un savādi smīn Vēr. I, 1158. it kâ viebtuos, it kâ smaidītu Turg. Muižn. per. 85. kuo tu viebies? sagt man zu einem Pferde, das beissen will Saikava;
2) sich ein Ansehn geben, sich verkleiden
Ruj. n. U. Nebst vaibît, vaibsts zu li. vỹburioti "wedeln", lat. vibrāre "in schwingende Bewegung setzen", norw. veipa "eine Peitsche schwingen", ahd. wipf "rasche Bewegung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 24I, Persson Beitr. 235 f.
Avots: ME IV, 652
1) sich drehen, verdrehen, das Gesicht verstellen
U., Grimassen schneiden (mit iê ) Modohn, Nötk., Stockm.: lūpas.. viebās smaiduos Bračs Aukstā ē̦nā 100. tavām lūpām nebūs viebties Rainis Tie, kas neaizmirst 90. vaigs, kas... grumbām viebsies Aps. VI, 37. Emma... viebjas un savādi smīn Vēr. I, 1158. it kâ viebtuos, it kâ smaidītu Turg. Muižn. per. 85. kuo tu viebies? sagt man zu einem Pferde, das beissen will Saikava;
2) sich ein Ansehn geben, sich verkleiden
Ruj. n. U. Nebst vaibît, vaibsts zu li. vỹburioti "wedeln", lat. vibrāre "in schwingende Bewegung setzen", norw. veipa "eine Peitsche schwingen", ahd. wipf "rasche Bewegung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 24I, Persson Beitr. 235 f.
Avots: ME IV, 652