Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lept' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lept' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

izlept

izlept: stolz (hochmütig) werden Segew. Part. izlepis: hochmütig, stolz Diet.

Avots: EH I, 462

izlept (li. išlèpti), verwöhnt, übermütig sein: [kam labi klājas, tas drīz var izlept od. drīz izle̦p Dond.] Part. praet. izlepis, verwöhnt, verzärtelt, üppig, übermütig, anspruchsvoll: izlepis kalps saimnieka muokas. viņa izle̦pusi: kuŗš precnieks nāk, tuo apsmādē LP. V, 318. izle̦pušai pelei ir kviešu graudi nesmeķ.

Avots: ME I, 763

klept

klept U., fressen: cūkas klep (= kle̦p od. klepj?) U. [Vgl. klepsêt.]

Avots: ME II, 223

lept

lept: prs. le̦pstu Baar in seinem Exemplar von U.

Avots: EH I, 734

lept

[lept (li. lèpti "sich verweichlichen, sich verzärteln"), verwöhnt werden, stolz werden Stelp.: viņiem iet par daudz labi, sāk jau lept Fest. - Nebst le̦pns, li. lepùs "weichlich" wohl zu gr. λεπτός "fein, dünn, scheach", la. lepidus "niedlich, zierlich" und vielleicht as. lef "scheach", mndl. laf "schlaff", mhd. erlaben "erchlafft" (Grundbed. etwa - weich, shlaff); vgl. Boisacq Dict. 569, Walde Wrtb. ² 422, Persson Beitr. 135.]

Avots: ME II, 453

palept

[palept, etwas hochmütig od. wählerisch werden: bē̦rnam nebūs palept! Nigr. viņš tāds palepis, ka vairs lāga neē̦d.]

Avots: ME III, 58

pārlept

[pãrlept, zu verwöhnt werden: tu jau esi par daudz pārlepis Stelp.] pãrlèkt, pãrlekt, intr., hinüberspringen: pār od. par strautu, sē̦tu. Refl. -tiês,

1) sich springend überanstrengen;

2) "?": šim acīs asiņu krāsa uz pē̦dām pārle̦kusēs JU.

Avots: ME III, 164

saklept

saklept (prs. -kle̦pu Ruj. od. -klepju Gr.-Buschhof), nicht gut ausgebacken zusammenfallen: saklepusi maize Lautb. sakle̦puôt, = sakãsêt.

Avots: ME II, 650

salept

salept, intr., stolz, hochmütig werden.

Avots: ME II, 670

slept

slept Manz. Lettus, Praes. slepju, Praet. slepu od. slēpu, - slèpt, hehlen, verhehlen: neme̦luo, . . . kas tur kuo slept! Ahs. n. RKr. YVII, 53. kas tur kuo slept! lai dabū zināt arī citi! Ahs. Subst. slepējs L., ein Verhehler.

Avots: ME III, 927

uzlept

uzlept, stolz werden (perfektiv): tas cilvē̦ks par daudz uzlepis KatrE., Segewold.

Avots: ME IV, 352

Šķirkļa skaidrojumā (13)

izpaikt

izpaikt: "izlept" (mit aî ² ) Gramsden n. FBR. IX, 92; izpaîcis ² bē̦rns Dunika.

Avots: EH I, 470

klepsēt

klepsêt, - ẽju, klepsît, - ĩju Wend., fressen: cūkas klepsē Mat., U. [Nebst klept zu li. kleptúoti "жрать".]

Avots: ME II, 223

krītonis

krìtuonis* ein Fallsüchtiger, Epileptiker LA.

Avots: ME II, 283

ļepāns

[ļe̦pãns,] le̦pãns Smilt., Ramk., ļe̦pans (Morizberg, hier daneben auch "ļē̦pans"], etwas Weiches, Schweres, Kraftloses, der Plumpsack: viņš uzgulās kâ ļe̦pans virsū Mar. n. RKr. XV, 125. [ļe̦pāns "ein unsauberer, ungeschickter Mensch" N.-Peb.; *ļe̦pans (oder *ļe̦pe̦ns?) Mar. (gespr. ļapans), *ļe̦pāns (oder "ļe̦pē̦ns?) Bers. (gespr. ļapāns), ļe̦pāns Nötk., ein kleines und weiches Tierjunge; *ļe̦pans od. *ļe̦pe̦ns Mar., ļe̦pans N.-Peb. "ļumans, mīksts". - Zu lept?]

Avots: ME II, 537

lepējums

lepējums, eine sumpfige Stelle in einer Wiese Lubn.; [lepejs "eine einschiessende Stelle" Domopol. - Zu lept?]

Avots: ME II, 452

ļepens

I ļe̦pe̦ns,

1) schwach, nicht stramm
[Grünh., Brucken, Roop, Nurmhusen, Sessw., Mar., N.-Schwanb., Stomersee (gespr. ļapans)]: ļe̦pe̦nas kājas;

[2) klebrig:
ļe̦pe̦ns sniegs Jürg., ļe̦pe̦na zeme MSil.;

3) "dre̦bulīgi mīksts" (nur vom Fleisch):
ļ. taukums Lennew. Zu lept?]

Avots: ME II, 537, 538

ļepēns

ļe̦pẽ̦ns,

1) der Weichling, Schwächling; ein schlaffer Mensch
Lub.;

2) eine nasse, klebrige Schneeflocke
Spr. Wohl zu lept.

Avots: ME II, 538

lepns

le̦pns [li. lepnus "verwöhnt" Lit. Mitt. I, 389.],

1) stolz, hochmütig (eine dem echten Letten verhasste und daher von ihm in vielen sprichwörtlichen Redensarten verspottete Eigenschaft):
le̦pns kâ pāvs od. kâ vācu nabags od. kâ muižnieka staļļa puisis. kur le̦pnas duomas, tur īss paduoms. lai dievs duod bagātam palikt, bet le̦pnam ne. Als Verwünschung: kad tu le̦pns paliktu! dass du stolz, hochmütig würdest! ir čigāns lādē̦dams saka: lai dievs tev duod le̦pnam palikt!

2) prächtig, herrlich:
tē̦vs meitām gaida le̦pnus znuotus LP. IV, 184. svinēja le̦pnas kāzas VII, 514. atbrauc kungs le̦pnā kartītē IV, 184. atrada le̦pnu juo le̦pnu pili VI, 757. [Zu lept.]

Avots: ME II, 452, 453

ļept

[I ļept, -pstu, -pu,

1) anfangen herabzuhangen
Lis.;

2) lept, ļe̦pu, ļepu, kleben, klebrig sein:
sniegs ļe̦p pie kājām Jürg. - Zu li. ľė˜pti KZ. LI, 120 "schlaff, schwach werden".]

Avots: ME II, 538

paslēpene

paslêpene(s) [PS.], paslepenes St., paslepene U., [paslêpine ² Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102

paslēpēnes

paslēpt

paslèpt [li. paslė˜pti], lept">paslept, tr., verbergen, verstecken: mantās. dē̦ls paslēpj vepri pe̦lūdē un aiziet pie drauga vaimanādams: "nuokavu cilvē̦ku, paslēpi mani!" LP. V, 357. Prātniekam bij jānuogriežas un savas acis jāpaslēpj Kaudz. Refl. -tiês, sich verbergen, sich verstecken: nuo dieva nepaslēpsies ne akmenī.

Avots: ME III, 102

salepoties

sale̦puôtiês Mar., Sessw., Smilten, Roop, Allendorf, Schwanb., Doblen, Mitau, Windau u. a., = lept">salept: vedu gan, bet tāda sale̦puojusies Alm. Rud. 39; "launisch werden (von Kindern)": redz, kâ nu sale̦puojies: negrib ēst! Schibbenhof, Jürg.

Avots: ME II, 670