Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'licējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'licējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
licējs
licẽjs,
1): pūreņa licējeņa BW. 4895. gre̦dze̦na licējiņš 6255; ‡
3) "kas mē̦dz likt 7", ein Raufbold
Saikava: tu ne˙maz tik liels l. neesi.
Avots: EH I, 740
1): pūreņa licējeņa BW. 4895. gre̦dze̦na licējiņš 6255; ‡
3) "kas mē̦dz likt 7", ein Raufbold
Saikava: tu ne˙maz tik liels l. neesi.
Avots: EH I, 740
licējs
licẽjs,
1) wer etwas hinlegt, hinstellt:
ē̦dat pašas licējiņas BW. 13250, 14; pamata licējs, der Gründer; kāršu licējs, wer nach Karten weissagt: vilnas zeķes atde̦vuse kādai kāršu licējai BW. 20536, 1; ragu licējs, der Schröpfer;
2) der Befehlende, der Bestimmer;
namentl. in der femininen Deminutivform licējiņa, Beiname der Laime als Schicksalsgöttin: Laimīt, mūža licējiņa BW. 8588. [Zu likt.]
Avots: ME II, 465
1) wer etwas hinlegt, hinstellt:
ē̦dat pašas licējiņas BW. 13250, 14; pamata licējs, der Gründer; kāršu licējs, wer nach Karten weissagt: vilnas zeķes atde̦vuse kādai kāršu licējai BW. 20536, 1; ragu licējs, der Schröpfer;
2) der Befehlende, der Bestimmer;
namentl. in der femininen Deminutivform licējiņa, Beiname der Laime als Schicksalsgöttin: Laimīt, mūža licējiņa BW. 8588. [Zu likt.]
Avots: ME II, 465
palicējs
palicējs
palicẽjs,
l) wer etwas unterlegt, hinstellt;
2) der Zurück-, Übriggebliebene:
mājās palicēji ne̦s alu BW. III, 3, 863;
3) der Verstorbene (eig. der Zurücklassende;
vgl. palikt
2) Lubn. n. Etn. III, l.
Avots: ME III, 59
l) wer etwas unterlegt, hinstellt;
2) der Zurück-, Übriggebliebene:
mājās palicēji ne̦s alu BW. III, 3, 863;
3) der Verstorbene (eig. der Zurücklassende;
vgl. palikt
2) Lubn. n. Etn. III, l.
Avots: ME III, 59
turplicējs
Šķirkļa skaidrojumā (1)
uzlikt
uzlikt, ‡
4) einen Auftrag geben
Seyershof: kas uzlika adīt cimdus, tiem adīju; ‡
5) einen Schlag verabfolgen
Seyershof: u. zirgam virsū, lai iet; ‡
6) = uzbur̃t 1 Seyershof: es e̦suot viņam uzlicis utis. Refl. -tiês,
3): puika uzlikās (= uzkāpa) uz blāķa Saikava. ‡ Subst. uzlicējs, der Aufdeckende:
galda uzlicēja BW. 193471.
Avots: EH II, 728
4) einen Auftrag geben
Seyershof: kas uzlika adīt cimdus, tiem adīju; ‡
5) einen Schlag verabfolgen
Seyershof: u. zirgam virsū, lai iet; ‡
6) = uzbur̃t 1 Seyershof: es e̦suot viņam uzlicis utis. Refl. -tiês,
3): puika uzlikās (= uzkāpa) uz blāķa Saikava. ‡ Subst. uzlicējs, der Aufdeckende:
galda uzlicēja BW. 193471.
Avots: EH II, 728