Paplašinātā meklēšana

lida(s) ,* [der Flug]: māj svešas tumsas pilnām lidām kraukļi pār galvu man Bārda. ē̦nas skrien sikspārņu lidām id. ir tâ kâ putnu lida bez zīmēm un bez pē̦dām Druva I, 11. liduotu ar sarkanām lidām ap mums R. Sk. I, 138. nuoliduoja nere̦dzamām lidām pār zemi Austr. 1901, S. 1069. gulbis, ne̦sdams lidās blāzmu bālu Duomas I, 1099. lidu spalva, die Schwungfeder Dr. lidu plēve, die Flughaut.

Avots: ME II, 465, 466

lida(s) ,* [der Flug]: māj svešas tumsas pilnām lidām kraukļi pār galvu man Bārda. ē̦nas skrien sikspārņu lidām id. ir tâ kâ putnu lida bez zīmēm un bez pē̦dām Druva I, 11. liduotu ar sarkanām lidām ap mums R. Sk. I, 138. nuoliduoja nere̦dzamām lidām pār zemi Austr. 1901, S. 1069. gulbis, ne̦sdams lidās blāzmu bālu Duomas I, 1099. lidu spalva, die Schwungfeder Dr. lidu plēve, die Flughaut.

Avots: ME II, 465, 466

‡ paslidans Warkl., = paslide̦ns: p. ceļš.

Avots: EH XIII, 174

plida, eine Art kleiner, dünner Fische (in Flüssen) Lis.

Avots: ME III, 343

sklida,

2): auch Dunika, Gramsden, Kal., Leegen, Luttr., OB., Sackenhausen, Schnehpeln, Spahren, Stenden; ‡

4) ein Brett od. irgendein anderes Holzstück, das man unter schwere Gegenstände schiebt, um sie leicbter fortbewegen zu können
Iw.

Avots: EH II, 505

sklida,

1) eine Schleife, um z. B. Balken hinauf u. hinab zu bewegen U.;

2) der Schlittschuh
Līn. FBR. II, 57, Wid., Erwalen, Nigr., Naukschen, Dond., Frauenb., Kurs., Libau;

3) eine schräge Ebene
U. Zu sklids.

Avots: ME II, 882

sklidaîns: weitere Belege bei Būga Liet. k. žod. CXV.

Avots: EH II, 505

sklidaîns, sklidans Dond. n. FBR. V, 126, Rothof n. FBR. VIII, 120, sklide̦ns Iw. n. FBR. VI, 52, Frauenb,, Kursiten, Nigr., Dunika, Nogallen, Amboten, Assiten, Alschw., N.- und O.-Bartau, Degunen, Dsehrwenhof, Durben, Funkenhof, Gaweesen, Gold., Gaiken, Grenči, Kaleten, Krohten, Luttr., Libau, Laidsen, Matkuln, Medsen, Naukschen, Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nurmhusen, Pampeln, Preekuln, Pop-Erwalen, Pilten, Popen, Rutzau, Rönnen, Rudbaren, Schwarden, Sassm., Schrunden, Santen, Tadaiken, Ugalen, Wirginalen, Upesgrīva, Valgale, Erwalen, Ahs., sklīde̦ns Mar., sklidējs Biel. 1331, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: kalns bija ļuoti stāvs un sklidains Pas. IV, 498 (aus Leegen). par sklidanu (Var.: slidainu, slide̦nu) le̦dutiņu BW. 13605, 4. uz sklide̦nu (Var.: sklidainu, skliduošu) le̦dutiņu 23621, 1. tagad briesmīgi sklide̦ns nuosalis lieknā Kursiten. viņu ceļš lai paliek tumšs un sklide̦ns Glück Psalm 35,6. sklidęns Bornsmünde, Sessau, zum Überfliessen voll; vgl. li. sklìdinas "zum Überfliessen voll".

Avots: ME II, 882

sklidans (unter sklidaîns): auch Popen, Spahren.

Avots: EH II, 505

‡ *slida od. *slide (> livon. slid) Salis, = slita, eine Art Geländer.

Avots: EH II, 525

slida, ein Balken mit einer mit Fett bestrichenen Rinne, in der ein Boot ins Meer oder aus dem Meer geschoben wird Adiamünde. Zu slids.

Avots: ME III, 930

slidaîns, slidans, s. slide̦ns.

Avots: ME III, 930

slidas,

1) auch slīdas Etn. III, 66, Schlittschuhe;

2) ein schräges Gerüst, um Balken od. anderes aufzuziehen
U.

Avots: ME III, 930

slidavas: auch Diet.

Avots: EH II, 525

slidavas Wid., Schlittschuhe.

Avots: ME III, 930

àizslîdêt, auch àizslidêt, hinter etwas gleiten, hin-, weggleiten: ce̦pure aizslīdējuse uz pakausi Aps. viņš aizslīdēja dancuotāju rindā. beidzuot saule aizslīd aiz horiconta Astr. viens gads aizslīdēja pēc uotra A. IX, 1, 265. slidas bija mātes kurpes, aizslidēja tautiņās.

Avots: ME I, 50, 51

auslecīte, Corydallis solida RKr. III, 70 (Stockm.). Cf. aûgstlècīte [und auslecēm].

Avots: ME I, 227

gaîļupiêsis, auch gaîļapiêsis, gaiļapiete RKr. XII, 8,

1) Feld - Rittersporn (delphinium consolida)
RKr. II, 70;

2) Schlüsselblume (primula officinalis)
Dond., Hasenp., RKr. III, 72.

Avots: ME I, 585

I kuocene,

1) Augmentativform zu kùoks Mar. n. RKr. XVII, 138;

2) ein hölzernes Gefäss, Futteral
U.: nepietika... drabeņu kuocenē BW. 19450. man vēl alus kuocenē 32761;

3) [kuôcene ² Mitau, Ekau], eine Holzpantoffel
A. v. J. 1892, S. 146;

4) "slidas ar kuoka spaliem" Neu - Platonen;

5) eine hölzerne Egge A. v. J. 1893, S. 234;

[6) kùocene C., eine hölzerne Schaufel].

Avots: ME II, 340

‡ kriskapts, -s, diejenige Stuhenecke, wo die Heiligenbilder hängen Zvirgzdine; eine "Stubenecke" Plida. Dissimiliert aus *kris(t)kakls.

Avots: EH I, 655

kur̃pe, [kur̂pe ² (?) Bl.] (li. kùrpè, apr. kurpe),

1) der Schuh: kurpes apaut, nuoaut. kurpe spiež, nuomukusi. Im VL.: es apaušu kurpītēm (statt des gew. kurpes) BW. 14778. rīta kurpes, Morgenschuhe ; sniega k., Schneeschuhe. zābakiem jaunas kurpes piešūt, vorschuhen ;

2) das dicke Ende der Femerstange, das so angefertigt ist, dass es an die vorderste Stütze der Schlittensohle angebunden wird
Dond., [Ronneb.] ;

3) dze̦guzes kurpes, Frauenschuh (cypripedilum calceolus)
RKr. II, 70 ; dze̦lte̦nā kurpīte, Eisenhut (aconitum lycoctonum) Birsm., RKr. II, 64. rudzu kurpītes, Rittersporn (delphinium consolida) Kav. ; zilās kurpītes, aconitum napelleus Birsm. ve̦cumā nevar redzēt, ja ē̦d me̦du, kuŗu bites savākušas nuo kurpītēm (aconitum napellus) RKr. XII, 15. [Zu p. dial. kiérpce "Art Schuhe", serb. dial. krplje "Schneeschuhe" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 670, Mikkola BB. XXI, 120 f., Reichelt KZ. XLVI, 339 f., Walde Wrtb. ² 134, Boisacq Dict. 515 f., Pedersen Vergl. kelt. Gramm. I, 94, Trautmann Wrtb. 146.]

Avots: ME II, 325

laîšķa (> hochle. laîška ): auch Plida, Prl., Ramkau, Sonnaxt, (mit aî ² ) AP., (mit ai ) Bērzgale, N.-Peb., Schwanb., Pas. VIII, 301, XII, 351 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 715

lizêtiês, - ẽjuôs, Schlittschuhe laufen: paņem slidas, iesim lizēties! Mar. [Zu lizes.]

Avots: ME II, 476

[nùoslide̦ns N.-Peb., nuoslids, lidans">nuoslidans Warkl., glatt und abschüssig: n. kalns, ceļš.]

Avots: ME II, 852

‡ pakareņis Plida "bēres". Auf r. похороны beruhend.

Avots: EH II, 141

palˆds [auch Warkh., Warkl.], schlüpfrig, glitscherig [Korwenhof]: palds ceļš, le̦dus Mar. n. RKr. XV, 129. mātes kurpes paldas (Var. 11: sklidas) bija, drīz peldēja tautiņās BW. 16970, 12. [kumeliņi te̦k pa paldu ezeriņu 29934. palda ("glatt") virve Lubn.] Zu pelˆdêt?

Avots: ME III, 58

piête C., Arrasch, Neuenb., piête ² Dond., Gr.-Behrsen, piêts Kl., Spr., Golg., Lis., Bers., Schwanb., Zögenhof, piêts, -s Kr. li.( pentìs Tiž. II, 474 "der Rücken einer Axtod. Sense", apr. pentis "Ferse"), piêtis Neu-Laitzen, Drosth:, Smilt.; Ronneb.,

1) piêtis PS., die Rückseite des Beiles:
ar cirvja pieti pierē likt, mit verwandtem Beile auf die Stirne hauen U. - ielikt pietā, tüchtig trinken, saufen;

2) grābekļa piete, derjenige Teil der Harke, wo die Zähne eingeschlagen sind
Etn. IV, 163, Grünh.;

3) zeķes piete, die fester gestrickte Ferse des Strumpfes
Dond.;

4) der härtere, am Strunk gelegene Teil des Schnittkohles
Ronneb.;

5) pietis, ein eigensinniger Mensch, ein Starrkopf
Mag. XIII, 2, 46;

6) gaiļa piete, delphinium consolida RKr. XII, 8;

7) piets (als i-Stamm?), ein Hügel
Etn. IV, 163 f. Nebst piêši (s. piêsis ) zu slav. pe̦ta "Ferse, stumpfes Ende", vъspe̦tь "zurück" u, a., s. Persson Beitr. 412, Trautmann Wrtb. 214.

Avots: ME III, 302, 303

puķe: nom. plur. puķi (> ostle. puči) Pas. V, 149 (aus Welonen),

1): dārza p. BW. 14904, 8. lauka p. 4581. alus p., b) hypericum Frauenb., asins p., a) hypericum quadrangulum Saikava; b) solidago virga aurea Saikava; atāla p. Vank., parnassia palustris; baltā p., b): matricaria inodora Saikava; c): auch Ramkau; brandavīna (brandevīna Ramkau, brandeviņa Saikava) p., hypericum quadrangulum; darvas p., die Pechnelke
Salis; ēdes p., euphorbia helioscopia Salis; grašu p., caltha palustris Ramkau; kārpu p., euphorbia helioscopia Pussen; kāzu puķīte, aster salicifolius Oknist; krampja p., erodium cicutarium Liepna.; kreima p., ranunculus acer Salis; matu p., ein in Gärten häufig vorkommendes Unkraut Pussen; mātes p., dianthus deltoides Pussen; precnieku p.: auch (precen-) AP.; pūdējuma p., chrysanthemum leucanthemum und matricaria inodora Salis; rudens p., b): auch (rudiņa p.) Oknist; saules p.: "annus" ME. III, 405 zu verbessern in "annuus"; sprādžu p., silene inflata RKr. II, 78; sūdu p., chrysosplenium alternifolium Ramkau; sūrā p., anemone nemorosa Ramkau; sveķu (AP.) od. sviķu (Pussen, Salis) p., viscaria vulgaris; sviesta p., a): auch PS.; b) ranunculus acer Salis; c) potentilla anserina Pussen; tulˆst ² -p., silene vulgaris Pussen; uguns p., a): auch Salis; b) coronaria flos cuculi Salis; ūdens p., ranunculus flammula Saikava; vēja p. Sawensee, anemone nemorosa; vēžu puķīte, anemone hepatica RKr. II, 66; zalkšu p., trientalis europaea Pussen; zilā puķīte: auch Oknist, Ramkau; dze̦lte̦nā zirgu p., caltha palustris Ahs.; zīda p., die Pechnelke Salis; zīdes p. "zīdene" Siuxt; ‡

6) die Staude (?):
izsēdināja jie ... trīs kūļus salmu pa vienam ... salmiņi izlaide puki, un izauga ābuoļi Pas. V, 140 (aus Makašēni); ‡

7) die weibliche Scham
Diet.

Avots: EH II, 322

rakņât, -ãju, tr., intr., rakņâtiês, -ãjuôs, wühlen (von Ochsen U.), scharren, (oft, hin und wieder ein wenig) graben: bē̦rni rakņā smilktienā, cūkas rakņā grāvmales. kurmji rakņāja pļavu Nigr. slieka mīl rakņāties mitrā zemē J. R. III, 15. viņš rakņājās pa ze̦lta gabaliem Niedra Zemn. dē̦ls 77. sāka rakņāties pa kabatām Jaunais mežkungs 1. kuo tu rakņājies kâ cūka pa manu guļu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. Zaļums rakņājas atkal pa klēti A. XX, 161. rakņājusies, rakņājusies atraduse nuo visa ve̦lna tikai vienu zuobu LP. IV, 143. - rakņātāju pele, die Wühlmaus (arvicolida) Konv. ² 376. Zu rakt.

Avots: ME III, 472, 473

sklãbeniski od. sklâbeniski ² Dond., sklābiņu Dond. n. U., sklâbiņiem ² Dond., Wandsen, sklābiņi L., sklâbiņus ² Dond., sklâbiņuos ² Dond., Adv., im Galopp: jātnieks jāj sklābeniski Dond. zirgs skrien sklābiņiem Dond., Wandsen. meita izraujas nuo ruokām un sklābiņus vien pruom LP. V, 61. Wenn vom Begriff der beim Galopp ausgespannten Beine auszugehen ist, neben glâbt (s, dies), wie z. B. sklīdêt neben ae. glidan "gleiten".

Avots: ME II, 882

sklide̦ns (unter sklidaîns): auch Leegen, Perkunen, Sackenhausen, Stenden; weitere Belege bei Būga Liet. k. žod. CXV.

Avots: EH II, 505

sklīde̦ns, sklīdêt, s. sklidaîns, sklidêt.

Avots: ME II, 883

sklidêt Nigr., Dond., Frauenb., Dunika, U., Līn. n. FBR. II, 57; Ugalen n. FBR. VII, 23, N.-Bartau, Kursiten, Wahnen, sklīdêt Bielenstein Holzb., -u, -ẽju, gleiten, ausgleiten: sklid (Var.: sklīd) manas kājiņas pādīti dīduot BW. 1523. kâ mūžīgā jūŗā sklid dzīve bez stūŗa Lautb. Vidv. II, 21. izkaisi pa taku pe̦lnus, lai tikdaudz nesklid! Kursiten. dzirdēja spalvu pār papīru sklidam Seifert Chrest. III, 2, 37. uz skliduošu (Var.: sklide̦nu, sklidainu u. a.) le̦dutiņu BW. 23621, 2 var.; Iw. n. FBR. VI, 58. Nebst li. sklystu "gleite aus" Lit. Mitt. I, 19 zu sklids.

Avots: ME II, 882

sklids (li. žem. sklidus "glatt" Извѣст. X, 385, sklidus "slids" Miežinis) Rothof n. FBR. VIII, 120, N.u. Ob.-Bartau, Rutzau, Dunika, Suhrs, Sassm., glatt, schlüpfrig: sklids le̦dus, ceļš Sassm. sklidas bij mātes kurpes Suhrs. nevarēsi viņā (= stikla kalnā) uziet, juo tas būs ļuoti sklids Pas. IV, 497 (aus Leegen). uz sklidaju ezeriņu BW. 23621, 1 var. Über skt- neben sl- (in slids) vgl. Le. Gr. § 105a.

Avots: ME II, 883

slaîds Kl., Prl., Bers., Drsth., Sunzel, Kr., slaîds ² Ruj., Kalnzeem (Kurl.), Adv. slaîdi, mundartl. slaîži Nötk., schief liegend, abschüssig U.; glatt; schlank U., lang gestreckt; gefügig, hübsch in die Augen fallend U.; gewandt, schnell: slaidas trepes, eine nicht steile Treppe A. Stirna. tur aizveda jūs[u] māsiņu pār slaiduo (Var.: slide̦nu) ezeriņu BW. 13610. apkal manu kumeliņu! man jābrauc . . . pār slaiduo ezeriņu 15930. mātes kurpes slaidas (Var.: slidas, slaikas, slidan[a]s); bija, drīz slīdēja tautiņās 16970, 6. viņš bij slaids, skaists Krišs Laksts 28. slaidi (Var.: slaide̦ni, laidni, stalti) kumeliņi BW. 1147 var. slaidi zirgi 19960. slaidus, gaŗus telēniņus 32816 var. māmiņai tievi pirksti, slaidu (Var.: slaiku) laida pavedienu 7080. slaidu ve̦zumiņu 29662. māsiņ, tavu slaidu (Var.: daiļu) ruotu, zemīt[i] slauka staigājuot 17077, 1. ka[d] man būtu savs tē̦vs, sava īsta māmuļiņa, i[r] man būtu slaida ruoka, iznesīga valuodiņa 4711, 1. tev, dieviņ, slaida ruoka, tev asais zuobeninš, nuocirt manu ienaidnieku! 9097, 1. slaidi nuospļauties MWM. v. J. 1896, S. 321, slaidi atraidīt Celm., glattweg abschlagen. slaidi dzīvuot B. Vēstn. iznāk vare̦n slaida apšaudīšana A. XX, 300. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga BW. 32209 var. slaida (freigebige) ruoka Ar. slaiži (= plaši, izšķērdīgi) dzīvuot Nötk.; slaîži braukt Kalz., Fehsen. Wird allgemein in allen Bedeutungen zu slids und slîdêt gestellt, z. B. bei Siebs KZ. XXXVII, 320 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 708. Zur Bed. "abschüssig" vgl. speziell ahd. sleita "abschüssiges Terrain"; die Bed. "schlank" kann sich aus der Bed. "glatt" in der Rede von Bäumen entwickelt haben, und zur Bed. "gewandt" vgl. glums "glatt, gewandt".

Avots: ME III, 912, 913

šļicavas AP., Nigr., Saikava, = lidas">slidas l, Schlittschuhe: vai tu māki skriet ar šļicavām? Saikava. ņem šļicavas un iesim braukt pa le̦du! Nigr. Aus d. Schlittschuhe umgebildet.

Avots: ME IV, 71

slīdas, s. slidas.

Avots: ME III, 934

slide̦ns U., Segewold, Smilten, Treiden, Wizenhof, Renzen, Palzmar, Lös., Trik., Lemburg, Oppek., Burtn., Erkul, Seppkull, AP., Serbigal, Widdrisch, Alt-Autz, Salgaln, Sessau, Irmelau, Daudsewas, Naud., Stelph., Siuxt, Tuckum, Mitau, Sauken, Ruhental, Mesoten, Schleck, Behnen, Alt- u. N.-Rahden, Memelshof, Lieven-Bersen, Fockenhof, slidans Prl. n. FBR. VI, 80, Warkl., slidins Bers., Saikava, slidaîns U., glatt wie Eis, schlüpfrig U.; schräg ablaufend U.: slidans le̦dus, glattes Eis Mag. XIII, 2, 44. jaunas kurpes jāievalkājuot uz slide̦na le̦dus LP. V, 187. tur aizveda mūs[u] māsiņu par slidainu (Var.: slide̦nu, sklidanu; slidanu 13614, 2 var.) ezeriņu BW. 13605 var. ne tev bē̦ra kumeliņa, ne slide̦nu kamaniņu 25867. pa slidanajiem dēļiem Stari II, 853. būs viņu ceļš kā slide̦nas vietas tumsībā, pie kā tie piedauzīsies un kritīs Glück Jerem. 23, 12. - Subst. slide̦nums, eine glatte Stelle U.

Avots: ME III, 931

slîde̦ns Wolm., Ermes, Jürg., Arrasch, (mit ĩ ² ) Ruj., Salis, glatt, schlüpfrig; gleitend: mātes kurpes slīde̦n[a]s (Var.: slidan[a]s, slidas, slīdas) bija, ieslīdēja tautiņās BW. 16970, 4 var. slīde̦nā, ne˙kur nesakruokuotā, čaukstuošā tē̦rpā Veselis Saules kapsē̦ta 33.

Avots: ME III, 934

slìdes ² Golg., Warkl., Gr.-Buschhof, = lidas">slidas 2.

Avots: ME III, 935

slids (li. slidùs "glatt"),

1) glatt, schlüpfrig
U.: slidas (Var.: slīdas, slidan[a]s, slīde̦n[a]s) bija mātes kurpes, ieslīdēja tautiņās BW. 16970;

2) schräge
U.: slida (Var.: līka, greiza) kuoka laipu meta, lai es krītu ūdenī BW. 18802 var. pa slidu atmatiņu Rutzau. Nebst slîdêt, slaids und li. slýsti "gleiten" zu ae. slídan, mhd. slīten "gleiten", ahd. slito "Schlitten", ae. slidor "glatt", mir. slóet "Schleifbahn", sowie (?) ai. srēdhati "gleitet ab", slav. slědъ "Spur" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 707 f., Siebs KZ. XXXVII, 320, Reichelt KZ. XXXIX, 75; vgl. auch sliede.

Avots: ME III, 931

I tā`rps, Demin. verächtl. tārpelis MWM. X, 522, ein Wurm, eine Raupe U.: tu dzīvuotu... kâ tārps pa speķi Alm. Meitene nuo sv. 97. kalpu dē̦li kâ tārpiņi luocījās BW. 5962, 1. tārpa (ēdēja) vārdi Br. IV, XXXI. zuobu tārpi 117; tārps Sussei n. FBR. VI1, 145, Borchow, Warkh., cē̦rtamais tārps Lixna, garais tārps Etn. I, 51, Ronneb., Smilt., die Schlange; tārps ar trejām galvām Pas. IV, 19 (aus Ružina), ein Drachen; Jāņa tārpiņš, das Johanniswürmchen, Glühwürmchen; kuoku tārps; die Raupe U.; mēles tārpi, linguatulidae Konv. ² 2686; 3663; rudzu tārps, agrotis segetum Balt. Lauksaimnieks; salnas tārps, geometra brumata ebenda; saules tārps (tārpiņš Blieden, Mitau), eine glänzende Raupe U., = dievsunītis. Am ehesten wohl als der "Zerbohrende" nach Persson Beitr. 858 und Būga KSn. I, 292 (s. auch J. Schmidt Voc. II, 331 f.) nebst li. tárpas "Zwischenraum" (eigentl.: *Loch ) und ksl. trapъ "Grube" Zur Wurzel ter- "(zer)reiben, bohren" in lat. terere "(zer)reiben", aksl. trěti (prs. tьrǫ), r. терéть "reiben" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 324 f.; dazu auch gr. τερηδών "Holzwurm"). Anders Krček Grupy 71 ff. und Štrekelj AfslPh. XXVIII, 503.

Avots: ME IV, 150

vez, Präp., = uz, mit dem Gen. od. Akk. Instr.,

1) bedeutend, dass sich etwas auf der Oberfläche eines Gegenstandes befindet od. bewegt, 'auf':
padziedāju vez nuovada ruobežām BW. 446 var, sēdi, Dēkle, vez akmeņa! 9267, 1. (vaiņadziņš) vez (Var.: virs) ūdeni griezās putu gabalā 13595, 6. es vācieti dancināšu vez sarkanu stieģelīti 31874, 5. vistiņa ķērkstēja vez rijas sliekšņa VL.;

2) bedeutend die Richtung einer Handlung nach Verben mit der Bedeutung "legen, setzen"
u. ähnl.: mauc ... vez acēm ... ce̦purīti! RKr. XVI, 73. liec . . . (sc.: gredzeniņu) vez (Var.: uz) akmeni! BW. 6256, es izvedu dēla māti vez sklidaiņa ezeriņa RKr. XVI, 226;

3) bezeichnend die Richtung nach Verben mit der Bedeutung "schauen, fragen" u. ähnl. und nach Ausdrücken psychischer Bestrebungen:
vez (Var.: uz) tevim rauguoties BW. 11018, 5 var. arājs brēca vez (Var.: uz) dieviņa 28136, 1. lai vez (Var.: uz) mani neraudāja 11671;

4) tā duod alu vez parāda (auf Rechnung ohne Bezahlung)
BW. 19993. 5. Le. Gr. §§ 581--2.

Avots: ME IV, 546

vìrsus (li. viršùs, r. верхъ, serb. vr̂h "Oberstes") U., Wenden u. a., vìrss ² Kussen, N.-Laitzen u. a., vìrsa U., AP., Serbigal, Wolm., (mit ir ² ) Kl., Lös., N.-Rosen, (mit ir̂ ² ) Ruj.,

1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;

2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;

3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;

4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss ² ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;

5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;

6) vìrsa ² C., Plur. vìrsi ² Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;

7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;

8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;

9) vìrss ² Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. ¹ 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III ⁴ , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.

Avots: ME IV, 615

zè̦ltgalvĩte, solidago virga aurea Wid.

Avots: ME IV, 705