Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lidot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lidot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
aplidot
apliduôt (unter aplidinât), ‡
2) um etw. herumfliegen:
putns apliduoja ap mājas jumtu.
Avots: EH I, 98
2) um etw. herumfliegen:
putns apliduoja ap mājas jumtu.
Avots: EH I, 98
atslidot
izlidot
izliduôt, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge hin und her fliegen: augstu tie (putni) izliduojušies Janš. Bandavā II, 330.
Avots: EH I, 463
Avots: EH I, 463
izlidot
izslidoties
klidot
lidot
liduôt: skats ... liduo ... pa zāli Janš. Dzimtene V, 111: labu brīdi nācās ... airiniekam l. ("?") un lancīties un gaidīt izdevīgu mirkli Janš. Tie, kas uz ūdens 15.
Avots: EH I, 740
Avots: EH I, 740
lidot
liduôt(iês), = lidinât(iês), schweben: div[i] pe̦lē̦ki vanadziņi vārtu virsu liduojās (Var.: lidināja); liduo (Var.: lidin[i]) augstu, liduo ze̦mu, vēl neiešu šuoruden BW. 14202. redz, kur tava dvēselīte vidū gaisa liduojas BW. 31587. Subst. liduôtãjs, einer, der schwebt; der Aviatiker.
Avots: ME II, 466
Avots: ME II, 466
lidoties
liduôt(iês), = lidinât(iês), schweben: div[i] pe̦lē̦ki vanadziņi vārtu virsu liduojās (Var.: lidināja); liduo (Var.: lidin[i]) augstu, liduo ze̦mu, vēl neiešu šuoruden BW. 14202. redz, kur tava dvēselīte vidū gaisa liduojas BW. 31587. Subst. liduôtãjs, einer, der schwebt; der Aviatiker.
Avots: ME II, 466
Avots: ME II, 466
nolidot
pārlidot
pãrliduôt, intr., hinüberschweben, überfliegen: pār gālvām pārliduoja vārnu bars Vēr. I, 1393. sē̦ras pārliduoja pnr viņu sejām Latv. pār lūpām pārliduoja viegli smaidi A. XI, 107.
Avots: ME III, 164
Avots: ME III, 164
pielidot
pìeliduôt,
1) auch pìelidinâtiês, heranflattern: bezdelīga pieliduoja pie luoga;
2) hinzufliegen, sich fliegend gesellen zu:
mūsējiem pieliduojuši sveši baluoži.
Avots: ME III, 266
1) auch pìelidinâtiês, heranflattern: bezdelīga pieliduoja pie luoga;
2) hinzufliegen, sich fliegend gesellen zu:
mūsējiem pieliduojuši sveši baluoži.
Avots: ME III, 266
pieslidot
salidot
salidot
slidot
sliduôt, intr.,
1) gleiten:
kâ slapstīdamās lejā migla sliduo MWM. VIII, 691. kalna galā pie avuota sliduoja gaisuos slaids ... uosis un žuburaina mežābele Veselis Tīrumu ļaudis;
2) Schlittschuh laufen.
Refl. -tiês, gleiten, glitschen, rutschen: zē̦ni sliduojās pa le̦daiņuo spuoguli Kaln. Uozuolk. m. 69. - Subst. sliduôtãjs, der Schlittschuhläufer.
Avots: ME III, 931
1) gleiten:
kâ slapstīdamās lejā migla sliduo MWM. VIII, 691. kalna galā pie avuota sliduoja gaisuos slaids ... uosis un žuburaina mežābele Veselis Tīrumu ļaudis;
2) Schlittschuh laufen.
Refl. -tiês, gleiten, glitschen, rutschen: zē̦ni sliduojās pa le̦daiņuo spuoguli Kaln. Uozuolk. m. 69. - Subst. sliduôtãjs, der Schlittschuhläufer.
Avots: ME III, 931
slidotava
slidots
uzlidot
uzliduôt, hinauffliegen, -schweben: uzliduot uz jumta. putns uzliduoja augsti gaisā.
Avots: ME IV, 352
Avots: ME IV, 352