kliečis
kliečis, das Untere eines Brotlaibes, wenn es glitschig, schliefig ist Grob. n. Etn. IV, 66. [Mit č für c aus andern Kasus; vgl. klieķis.]
Avots: ME II, 231
Avots: ME II, 231
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lieči' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lieči' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
lieči
lìeči, Überflüssigkeiten Smilt. n. BD. 116; lìečis (instr. pl.), liečus [Salisb.], lìeču, lìeči, lìečãm, überflüssig, noch dazu, darüber hinaus, extra: man alga 800 rubļu; gribu vēl liečis pelnīties Seib. piemaksā vēl kādus rubļus liečis A. XIII, 477. [pēc tāda nieka liečus (extra, speziell, besonders) braukt neatmaksājas Salisb.]
Avots: ME II, 492
Avots: ME II, 492
Šķirkļa skaidrojumā (5)
klieķis
klieķis,
1) eine glitschige, schliefige Masse, schwerer Lehmboden:
tagad zeme kâ klieķis Sil. zeme klieķī sasista Naud.;
2) unausgebackenes, schliefiges Brot
Naud. [Sieht aus wie ein Lituanismus; vgl. kliečis.]
Avots: ME II, 232
1) eine glitschige, schliefige Masse, schwerer Lehmboden:
tagad zeme kâ klieķis Sil. zeme klieķī sasista Naud.;
2) unausgebackenes, schliefiges Brot
Naud. [Sieht aus wie ein Lituanismus; vgl. kliečis.]
Avots: ME II, 232
liečām
liečš
lietonis
lìetuonis, [lietuons Manz. Lettus], lìetuons Salisb., der Alp Mar., Spr., Schwanb., [infl. lituńc"zmora" Zb. XV, 191, 248]: lietuon[i]s [Warkl.] jāja līgaviņu BW. 12915, 7. ragaiņām guovīm vis˙labāk lietuoņa jeb lietuvē̦na krustu vilkt uz ragiem ar naža galu Etri. IV, 46. [Nach Brückner AfslPh. XX, 516 und KZ. L, 188 entlehnt aus poln.-klruss. litun "eine Art Teufel", was wegen der Lautformdieses anscheinend gemeinlettischen Wortes sehr zweifelhaft ist. Eher daher verwandt damit (wenn nicht klruss. lit- hier aus lět- "fliegen" entstanden ist; aus Brückners Schreibung ist das nicht zu ersehen) und mit li. III prs. liečia "drücken" Daukša Post. 136, 31, 34, 363, 7, III prt. lietė "bedrückten" 24, 9.]
Avots: ME II, 508
Avots: ME II, 508
pārlieks
pãrlìeks, übermässig, ausserordentlich: vai jums nav pārliekas sāpes? MWM. XI, 252. kāds pārlieks daiļums tādai var būt? LP. V, 280. pãrliečis PS., pãrliekam, pãrlieku, pãrliekus Bers., Adv., übermässig, über die Massen, allzu: pārliečis skaista viņa ne˙maz nav A. XVI, 300, pārliekam tre̦kns kumuoss LP. VII, 1151, šiem pārliekam gribē̦tuos zināt V, 85. vienreiz pārlieku, uotrreiz ne˙kā. Das Adv. pārliekam, pārlieku mit schwankendem Wortakzent; bei emphatischer Betonung auf der zweiten Silbe, sonst auf der ersten.
Avots: ME III, 164
Avots: ME III, 164