Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'liedēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'liedēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (34)

aizkliedēt

àizkliẽdêt, tr., entfernen, zestreuen: šis gadījums bij aizkliedējis viņa patstāvību Dr.

Avots: ME I, 32



aizsliedēt

àizsliedêt,

1) teilweise niedertreten:
aizsliedē̦ta Labība Erlaa;

2) verwehen:
sniegā aizsliedē̦tas pē̦das.

Avots: EH I, 49


apliedēt

apliêdêt, verregnen C.: apliedē̦tais siens nav tik garšīgs un smaršīgs Luopk. 46, jūŗa malku apliedē = ar smiltīm apkaisa; auch aplietēt in PK. nach Mag. III, 1, 90.

Avots: ME I, 102


apsliedēt

apsliedêt, hier und da (Getreide oder Gras) niedertreten (Gänge darin machend): a. pļavu, labību Bauske.

Avots: EH I, 114


atkliedēt

atkliẽdêt Salis, das spitze Ende eines Nagels breitschlagen.

Avots: EH I, 149


atliedēt

atliêdẽt, (vom Regen) aufweichen machen: lietus ceļu atliedējis mīkstu un dubļainu Janš. Līgava I, 9.

Avots: EH I, 154


gliedēt

‡ *gliedêt, zu erschliessen aus sagliedêt (unter saglietêt).

Avots: EH I, 394


ieliedēt

[ìeliêdêt, ein wenig dem Regen aussetzen: siens ieliedē̦ts.]

Avots: ME II, 40


ieliedēt

[ìeliẽdêt, einlöten Nigr., Bauske.]

Avots: ME II, 40


iesliedēt

ìesliedêt, Spuren machen (im Getreide) Spr.

Avots: ME II, 67


izkliedēt

izkliêdêt, izkliêdinât, izkliêst, tr.,

1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;

2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.

Avots: ME I, 753


izliedēt

izliêdêt, tr.,

1) verregnen:
lietus ganus krietni izliedēja Nötk. cik lapiņās būs izliedē̦tu un izplē̦stu vietu Rainis;

2) ausspülen:
jūŗa malku nuo smiltīm izliedē U.

Avots: ME I, 765


izskliedēt

izsklidêt, intr., ausgleiten: kāja man izsklidēja.

Avots: ME I, 798


izsliedēt

izsliedêt, tretend Gänge (im Getreide od. in der Wiese) hinterlassen: Jāņa bērni izsliedēja (pļaviņu), tumšu nakti staigājuot BW. 32374, 2. [Auch ein Part. prt. izsliedis: cūkas grāvi izsliedušas BW. 35028, 1.]

Avots: ME I, 800


kliedēt

kliẽdêt Salis, (einen Draht oder Strick) mit einem dünnern Draht resp. Strick umwickeln (umwinden). Aus mnd. kleden "kleiden".

Avots: EH I, 620


kliedēt

kliêdêt [Lis., Nigr.], - ẽju [li. kliedéti "phantasieren" KZ. LII, 287, kliedėjimas Daukša Post. 355, 14], kliêdinât 2 [Nigr.],

1) tr., fakt. zu klîst, zerstreuen, entfernen:
lauzt gaismai ceļu, verdzību kliedēt Rainis. blāzma tumsu kliedē naigi A. XI, 484. kam vanags miglas rītu irbes bē̦rnus kliedināja BW. 2573;

[2) kliedêt, vertun, verlieren
U.;

3) kliedêt, intr., umherschweifen
Biel. n. U.]

Avots: ME II, 231


liedēt

liêdêt, -ẽju, tr.,

1) dem regen aussetzen, beregnen lassen:
neliedē ganu un luopiņus Nigr., Wolm.;

2) = liedinât U. Refl. -tiês, sich dem Regen aussetzen, sich be-, verregnen lassen: pamāte vadīja pameitu ganuos liedēties LP. I, 159. nu skrējuse arī uz mežu ze̦ltā liedēties VI, 832.

Avots: ME II, 492, 493


liedēt

liẽdêt, -ẽju, tr., löten. [Aus mnd. loden.]

Avots: ME II, 493


nokliedēt

nùokliẽdêt, bewickeln Salis: virvi var n. (ar kādu tievāku virvi nuotīt).

Avots: EH II, 54



noliedēt

nùoliêdêt, tr., beregnen: piķa lietus nuoliedējis mātes meitume̦lnu LP. VI, 832. [Refl. - tiês, sich dem Regen aussetzend nass werden: slapjš nuoliedējies.]

Avots: ME II, 812


nosliedēt

nùosliedêt, tr., (das Getreide, das Gras der Wiese) niedertreten, Spuren hinter sich lassend Spr.: es duomāju, es gādāju, kas pļaviņu nuosliedēja BW. 32374; [ähnlich 34458]. nuo nuosliedē̦tas zāles tas redzējis, ka... Etn. IV, 87.

Avots: ME II, 853


pakliedēt

pakliêdêt,

1): viņi ... zirgu ir pakliedējuši (verloren)
Gr.-Essern n. Dzimt. Vēstn. 1912, № 260.

Avots: EH II, 142


pakliedēt

pakliêdêt, tr.,

1) abhändig machen
L., verlieren, vertun: krīt ve̦cajam ķēniņam klāt, lai pieduod, ka viņa meitu tâ pakliedējis LP. V, 226;

2) ausbreiten, undicht hinlegen:
rāceņus vajaga plānāki uz grīdas pakliedēt Ahs.

Avots: ME III, 46




piesliedēt

pìesliedêt, Gänge machend niedertreten: pīles labību piesliedējušas Arrasch.

Avots: ME III, 292


sakliedēt

sakliêdêt, zerstreuen, auseinanderjagen: viss mainās tik sakliedē̦ti kâ makuoņi vējainā laikā Jansona Duomas 7.

Avots: ME II, 650


saliedēt

I saliêdêt, tr., ( die Wäsche U.) verregnen lassen: sienu LP. I, 115. sienu un rudzus tu man tīri tīšu saliedēji Nigr. Refl. -tiês, sich verregnen lassen Dr.

Avots: ME II, 673


saliedēt

II saliẽdêt, tr., zusammenlöten U., Lis.; zusammenschweissen.

Avots: ME II, 674


sliedēt

slìedêt: nedrīkstēs s. savas te̦kas Sārts Str. 105.

Avots: EH II, 527


sliedēt

slìedêt C., (mit iẽ ) Ruj., Salis, -ẽju, das Getreide, das Gras der Wiese niedertreten, Gänge darin machen U., Wessen: sūta sargus nuopiļņavuot, kas pa nakti sliedē pļavu Pas. IV, 275 (aus Dricē̦ni). bite druvas nesliedēja (Var.: sliedes nedarīja) BW. 6511. uz e̦ze̦ra linus sēju, ... piesacīju gaigalām, lai rauduves nesliedē (Var.: nebraukā, nešļuokā) 28399.

Avots: ME III, 938


uzliedēt

uzliêdêt,

1) etwas dem Regen aussetzen:
sìens par sausu, vajag drusku uzliedēt Wolmarshof;

2) = uzlaidinât: kalējs uzliedēja man lemešus.

Avots: ME IV, 353

Šķirkļa skaidrojumā (4)

rūpe

rūpe: mit ũ Frauenb.; katram sava rùpe 2 Linden in Kurl. sīkā ... r. Daugava 1939, S. 616. izkliedēt mājas rūpi 1938, S. 603. nespieda darba r. Van. ligzda 254. rūpi nuokratīt nuo ... ple̦ciem 55; plur. rũpes - auch Behnen, (mit û 2 ) Allasch, Lemb.: rūpes, raizes, asariņas BW. 178541, 6.

Avots: EH II, 388


slokāt

I sluokât, -ãju,

1) = sliedēt (mit ) Jürg., Arrasch: bite druvu nesluokāja (Var.: nesliedēja, sliedes nedarīja) BW. 6511 var.;

2) "?" meitas dēļ viņš sluokā; sluõkât Jürg., Arrasch "weit und mit Schwierigkeiten gehen".
Nebst li. slánkioti "umherschleichen" zu slìkt.

Avots: ME III, 944