Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'liegums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'liegums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
kliegums
klìegums, das Geschrei: atkliedzies, tautu meita, pa manam kliegumam BW. p. 240. 2 maksā, dievs, manus suoļus, manu ganu kliegumiņu BW. V, S. 238.
Avots: ME II, 232
Avots: ME II, 232
liegums
liêgums,
3): zirgam vai[r] l. nav ne˙kur, iet pa visām labībām Salis man l. nebij; laida, lai dzīvuo[ju] kādu nedēļu ebenda.
Avots: EH I, 752
3): zirgam vai[r] l. nav ne˙kur, iet pa visām labībām Salis man l. nebij; laida, lai dzīvuo[ju] kādu nedēļu ebenda.
Avots: EH I, 752
liegums
liêgums,
1) das Versagen, die Weigerung, die Leugnung:
nebijis ne trūkums, ne liegums LP. VII, 558. klausīš[u] laimes liegumiņu [das Abraten], ne ļautiņu teikumiņu;
2) die Schonung, ein gehegtes Stück Wald
Frauenb.: apse̦gluoju me̦llu zirgu un ielaidu liegumā BW. 27829;
[3) Verbot:
vai tas šuo bē̦rniem ir kāds liegums? iet, kur grib PS.].
Avots: ME II, 494
1) das Versagen, die Weigerung, die Leugnung:
nebijis ne trūkums, ne liegums LP. VII, 558. klausīš[u] laimes liegumiņu [das Abraten], ne ļautiņu teikumiņu;
2) die Schonung, ein gehegtes Stück Wald
Frauenb.: apse̦gluoju me̦llu zirgu un ielaidu liegumā BW. 27829;
[3) Verbot:
vai tas šuo bē̦rniem ir kāds liegums? iet, kur grib PS.].
Avots: ME II, 494
liegums
liegums [li. lengvùmas], das Leichte, die Leichtigkeit, Mühelosigkeit: es savai māmiņai liegumiņu padarīju BW. 17269.
Avots: ME II, 494
Avots: ME II, 494
Šķirkļa skaidrojumā (1)
aizliegt
àizliêgt,
1) versagen, verbieten:
viņš aizliedza svētdien strādāt; vielfach mit abhängigem negierten Infin.: Dieva dē̦ls man aizliedza ne zariņu nenuolauzt BW. 4978; mit dem Obj. im Acc.: es tuo tev aizliedzu. gribējuse drusku aizliegtā istabā pažūrēt LP. IV, 103. auzas devu, neaizliedzu bāleliņa kumeliņam BW. 29612;
2) verleugnen:
tu aplamnieks, kas aizliedz savu tēviju Aus. I, 16. Refl. -tiês, absagen, verweigern: tev ir tāda daba, ka nevienam nevari aizliegties, kas ar glāzi uzmācas Neik. aizliedzējs, Verbieter; aizliegums, Verbot, jur. Beschlag Konv. 2
Avots: ME I, 37
1) versagen, verbieten:
viņš aizliedza svētdien strādāt; vielfach mit abhängigem negierten Infin.: Dieva dē̦ls man aizliedza ne zariņu nenuolauzt BW. 4978; mit dem Obj. im Acc.: es tuo tev aizliedzu. gribējuse drusku aizliegtā istabā pažūrēt LP. IV, 103. auzas devu, neaizliedzu bāleliņa kumeliņam BW. 29612;
2) verleugnen:
tu aplamnieks, kas aizliedz savu tēviju Aus. I, 16. Refl. -tiês, absagen, verweigern: tev ir tāda daba, ka nevienam nevari aizliegties, kas ar glāzi uzmācas Neik. aizliedzējs, Verbieter; aizliegums, Verbot, jur. Beschlag Konv. 2
Avots: ME I, 37