liêgums,

1) das Versagen, die Weigerung, die Leugnung:
nebijis ne trūkums, ne liegums LP. VII, 558. klausīš[u] laimes liegumiņu [das Abraten], ne ļautiņu teikumiņu;

2) die Schonung, ein gehegtes Stück Wald
Frauenb.: apse̦gluoju me̦llu zirgu un ielaidu liegumā BW. 27829;

[3) Verbot:
vai tas šuo bē̦rniem ir kāds liegums? iet, kur grib PS.].

Avots: ME II, 494

liegums [li. lengvùmas], das Leichte, die Leichtigkeit, Mühelosigkeit: es savai māmiņai liegumiņu padarīju BW. 17269.

Avots: ME II, 494

liêgums,

3): zirgam vai[r] l. nav ne˙kur, iet pa visām labībām Salis man l. nebij; laida, lai dzīvuo[ju] kādu nedēļu ebenda.

Avots: EH I, 752