liekans
liekans (li. liẽkanas), übrig geblieben: liekani daikti, übrig gebliebene Dinge, Reliquien.
Avots: ME II, 494
Avots: ME II, 494
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'liekans' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'liekans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pliekans
pliekans,
1): "sehr ruhig
(rāms)" Adiamünde: šuodien jūŗa pliẽkana kâ spuogulis;
2): pliekana dūša - auch Adiamünde (mit iẽ), AP. (mit iê 2 ). (fig.) pliekanas bij viņu runas, un mērķis ikvienam sīka, savtīga laime A. Grīns Dvēseļu putenis II, 91; 3): auch Strasden ("ohne Geschmack, ohne Salz");
tas alus tāds pavājš, - saldȩns un p. (mit ie) Talsen.
Avots: EH II, 299
1): "sehr ruhig
(rāms)" Adiamünde: šuodien jūŗa pliẽkana kâ spuogulis;
2): pliekana dūša - auch Adiamünde (mit iẽ), AP. (mit iê 2 ). (fig.) pliekanas bij viņu runas, un mērķis ikvienam sīka, savtīga laime A. Grīns Dvēseļu putenis II, 91; 3): auch Strasden ("ohne Geschmack, ohne Salz");
tas alus tāds pavājš, - saldȩns un p. (mit ie) Talsen.
Avots: EH II, 299
pliekans
pliekans,
1) zusammengefallen;
pliekana maize;
2) pliekns U., pliẽkans Neuenb., schwach, matt:
pliẽkana (Preekuln, Neuenb., Dond., Kandau, Wandsen, Selg., Lautb., Salis, plìekana 2 Selsau) dūša LP. II, 42; VI, 439, Fest., Stelp.; pliekana sirds LP.V,170, flau zu Mut. pliekna dūša kâ pate̦kas Alksnis-Zundulis. - plieknas lietas, eine schwache Geschichte, schwache Hoffnung U.; pliekns, welk L.;
3) pliẽkans Bauske, Gr.-Essern, plìekans 2 Kreuzb., fade Laud. (von einer Speise):
pliẽkana zupa, eine Suppe, zu der man zu wenig Milch (Neuenb.) od. zu wenig Salz (Hofzumberge) hinzugetan hat. pirmā cēlienā kripatiņa sāls un tālāk divi cēlieni ūdens - tāds maisījums ir visai pliẽkans Dz. V.; pliekans piens Fest., Stelp., magere od. (in Neu-Rahden) abgeschmändete Milch; "gegorene Milch" (?; mit iẽ) Walk.;
4) pliekna zeme, schlechter Ackerboden
U.: plieknākā smiltszemē MWM. VI, 478. Subst. plieknums, die Mattigkeit U. Vielleicht (vgl. semasiologisch plâns "flach, dünn, schwach, schlecht") zur Wurzel von pliksnis II; vgl. auch plikans.
Avots: ME III, 351
1) zusammengefallen;
pliekana maize;
2) pliekns U., pliẽkans Neuenb., schwach, matt:
pliẽkana (Preekuln, Neuenb., Dond., Kandau, Wandsen, Selg., Lautb., Salis, plìekana 2 Selsau) dūša LP. II, 42; VI, 439, Fest., Stelp.; pliekana sirds LP.V,170, flau zu Mut. pliekna dūša kâ pate̦kas Alksnis-Zundulis. - plieknas lietas, eine schwache Geschichte, schwache Hoffnung U.; pliekns, welk L.;
3) pliẽkans Bauske, Gr.-Essern, plìekans 2 Kreuzb., fade Laud. (von einer Speise):
pliẽkana zupa, eine Suppe, zu der man zu wenig Milch (Neuenb.) od. zu wenig Salz (Hofzumberge) hinzugetan hat. pirmā cēlienā kripatiņa sāls un tālāk divi cēlieni ūdens - tāds maisījums ir visai pliẽkans Dz. V.; pliekans piens Fest., Stelp., magere od. (in Neu-Rahden) abgeschmändete Milch; "gegorene Milch" (?; mit iẽ) Walk.;
4) pliekna zeme, schlechter Ackerboden
U.: plieknākā smiltszemē MWM. VI, 478. Subst. plieknums, die Mattigkeit U. Vielleicht (vgl. semasiologisch plâns "flach, dünn, schwach, schlecht") zur Wurzel von pliksnis II; vgl. auch plikans.
Avots: ME III, 351
Šķirkļa skaidrojumā (12)
liens
pelkans
pe̦lkans,
1) (mit "e̦l") "locker":
p. (?) sniegs Serben, Sermus, Selsau;
2) "?": kâ pe̦lkani, tumši spuoki MWM. VI, 899;
3) "pliekans": pe̦lkana dūša Ekau, Grümv.
Avots: ME III, 197
1) (mit "e̦l") "locker":
p. (?) sniegs Serben, Sermus, Selsau;
2) "?": kâ pe̦lkani, tumši spuoki MWM. VI, 899;
3) "pliekans": pe̦lkana dūša Ekau, Grümv.
Avots: ME III, 197
pļiekans
pliekns
I pliekns, s. pliekans. pliẽkna (Adj.) zeme, schwacher, schlechter Boden Kandau, Lautb.
Avots: ME III, 351
Avots: ME III, 351
plieks
plieks Laud., fade, nicht nahrhaft (von einer Speise, insbesondere einer Suppe gesagt; auch von einer nicht gut ausgekochten Grütze); vgl. pliekans.
Avots: ME III, 351
Avots: ME III, 351
plieskans
plikans
pliks
pliks,
1): ("kahl")
auch Ermes, Fest, Grob., Iw., Kaltenbr., Kand., Linden in Kurl., NB., N.-Peb., Orellen, Podsem, Selb., Siuxt, Sonnaxt, Strasden, Warkl., Wolm., Zvirgzdine; in Salis angeblich "geringschätziger" als kails; in Lems. - "tāds, kas nevīžā ģērbties"; in Serbig. und Trik. plika galva - haarloser Kopf, neben kaila g. - entblösster Kopf; plikām (mit leeren) ruokām Pas. XV, 39. kai es ar plikas acis (= ar tukšām ruokām, ohne Geschenke) braukšu! Auleja. plikas (ohne Bäume) mājas Selb. braukt plikās ragavās (in einem Schlitten, der keine Unterlage zum bequemeren Sitzen hat) Kaltenbr. nuodarȩnāt plikas rungas AP. juo rīkste ir plikāka, juo tā ir sapīgāka ebenda. plika ("bez aizdara") putra ebenda. plika maize, Brot ohne Aufstrich Frauenb. pliku ūdeni nedeve guovīm dzert: damete sāli, kādu zâli aplēja Sonnaxt. plika pļava, eine Wiese mit spärlichem Gras Heidenfeld; plika cȩpure, ein Hut ("vasaras cȩpure") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
3): auch Frauenb., Kand., Sonnaxt, Strasden: tam ir tas plikais dievs Frauenb., der ist ein Habenichts;
kuopā, tautieši plikie! nu mūsu māsiņa puriņu dalīs BW. 25255; ‡
4) = pliekans 2 und 3: plika (vāja) putra Siuxt. p. ķērnes piens ebenda. patȩkas ir plikākas nekâ alus Kaltenbr.; ‡
5) plikais nabags (wo?), das (eigene) Exkrement ("als Volksmedizin").
Avots: EH II, 295
1): ("kahl")
auch Ermes, Fest, Grob., Iw., Kaltenbr., Kand., Linden in Kurl., NB., N.-Peb., Orellen, Podsem, Selb., Siuxt, Sonnaxt, Strasden, Warkl., Wolm., Zvirgzdine; in Salis angeblich "geringschätziger" als kails; in Lems. - "tāds, kas nevīžā ģērbties"; in Serbig. und Trik. plika galva - haarloser Kopf, neben kaila g. - entblösster Kopf; plikām (mit leeren) ruokām Pas. XV, 39. kai es ar plikas acis (= ar tukšām ruokām, ohne Geschenke) braukšu! Auleja. plikas (ohne Bäume) mājas Selb. braukt plikās ragavās (in einem Schlitten, der keine Unterlage zum bequemeren Sitzen hat) Kaltenbr. nuodarȩnāt plikas rungas AP. juo rīkste ir plikāka, juo tā ir sapīgāka ebenda. plika ("bez aizdara") putra ebenda. plika maize, Brot ohne Aufstrich Frauenb. pliku ūdeni nedeve guovīm dzert: damete sāli, kādu zâli aplēja Sonnaxt. plika pļava, eine Wiese mit spärlichem Gras Heidenfeld; plika cȩpure, ein Hut ("vasaras cȩpure") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
3): auch Frauenb., Kand., Sonnaxt, Strasden: tam ir tas plikais dievs Frauenb., der ist ein Habenichts;
kuopā, tautieši plikie! nu mūsu māsiņa puriņu dalīs BW. 25255; ‡
4) = pliekans 2 und 3: plika (vāja) putra Siuxt. p. ķērnes piens ebenda. patȩkas ir plikākas nekâ alus Kaltenbr.; ‡
5) plikais nabags (wo?), das (eigene) Exkrement ("als Volksmedizin").
Avots: EH II, 295
šļaubs
šļaubs,
1) šļàubs 2 Gr. - Buschh., Erlaa, Fehsen, Grawendahl, Warkl., šļaubs Golg., Katzd., Wessen, šlaubs U., schräg; abschüssig;
(in Laud.) steil (mit àu 2 ): šļaubs baļķa gals Gr. - Buschh. šļaubs (an einem Ende zugespitzt) kuociņš Fehsen. jumts ir stipri šļaubs, tâ ka par nuokrišanu nav daudz kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 11. šļauba kaudze Katzd. (fig.) kāds neguods..., kad sieviete nuokļūst uz šļaũba ceļa Janš. Bandavā II, 245;
2) (fig.) leicht, nachsichtig:
tā (māte) tuo lietu var˙būt pārlaidīs šļaubāk. nuo papa dabūsi sukas;
3) = sājš, liekans">pliekans: šļauba dūša, kad gribas kā sāļa Fehsen, Geistershof;
4) als Subst., ein (an beiden Enden) schräg abgehauener Giebelbalken
(mit àu 2 ) Warkl.; šļaubi "griesti uz āru ārpus sienas" Erlaa. - Subst. šļaubums Bers., (mit àu 2 ) Kr., Lubn., Sessw., der Fall, die Senkung, Schrägheit, Neigung Erlaa n. U.; die Böschung V. Nebst slaubeniski und li. slubnas "schwach, matt" wohl zur Wurzel sleub(h) "schlaff herabhangen(d)" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710; šļaubans 2 dagegen gehört anscheinend zar Wurzel sleub- "gleiten" (in ae. slúpan "gleiten", got. sliupan "schleichen" u. a.) bei Walde 1. c. 710 f.
Avots: ME IV, 64, 65
1) šļàubs 2 Gr. - Buschh., Erlaa, Fehsen, Grawendahl, Warkl., šļaubs Golg., Katzd., Wessen, šlaubs U., schräg; abschüssig;
(in Laud.) steil (mit àu 2 ): šļaubs baļķa gals Gr. - Buschh. šļaubs (an einem Ende zugespitzt) kuociņš Fehsen. jumts ir stipri šļaubs, tâ ka par nuokrišanu nav daudz kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 11. šļauba kaudze Katzd. (fig.) kāds neguods..., kad sieviete nuokļūst uz šļaũba ceļa Janš. Bandavā II, 245;
2) (fig.) leicht, nachsichtig:
tā (māte) tuo lietu var˙būt pārlaidīs šļaubāk. nuo papa dabūsi sukas;
3) = sājš, liekans">pliekans: šļauba dūša, kad gribas kā sāļa Fehsen, Geistershof;
4) als Subst., ein (an beiden Enden) schräg abgehauener Giebelbalken
(mit àu 2 ) Warkl.; šļaubi "griesti uz āru ārpus sienas" Erlaa. - Subst. šļaubums Bers., (mit àu 2 ) Kr., Lubn., Sessw., der Fall, die Senkung, Schrägheit, Neigung Erlaa n. U.; die Böschung V. Nebst slaubeniski und li. slubnas "schwach, matt" wohl zur Wurzel sleub(h) "schlaff herabhangen(d)" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710; šļaubans 2 dagegen gehört anscheinend zar Wurzel sleub- "gleiten" (in ae. slúpan "gleiten", got. sliupan "schleichen" u. a.) bei Walde 1. c. 710 f.
Avots: ME IV, 64, 65
šļaugans
šļaugans,
1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans 2 Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans 2 Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;
2) šļàugans 2 Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;
3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;
4) flau (= liekans">pliekans): šļàugana 2 dūša Golg., Saikava;
5) zugespitzt
Ledmannshof;
6) schlank:
kumeļam šļàuganas 2 kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.
Avots: ME IV, 65
1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans 2 Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans 2 Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;
2) šļàugans 2 Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;
3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;
4) flau (= liekans">pliekans): šļàugana 2 dūša Golg., Saikava;
5) zugespitzt
Ledmannshof;
6) schlank:
kumeļam šļàuganas 2 kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.
Avots: ME IV, 65