Paplašinātā meklēšana

‡ aplietât, aplietuôt, ein wenig (ringsum) abnutzen: aplietātas mantas Kal.

Avots: EH I, 99

ìelietât,

[1) benutzend od. tragend bequem od. brauchbar machen:
jaunu drēbi, zābakus, jaunu ieruoci Mar.;

2) zu benutzen anfangen
Fest.].

Avots: ME II, 40

izlìetât, ‡

3) tüchtig machen; aus dem Groben ausarbeiten
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausarbeiten" und "tüchtig"). ‡ Refl. -tiês,

1) vollstandig ausgebraucht werden:
viss krājums izlietājies;

2) "geschickt sich machen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 463

izlìetât, izlìetuôt, tr.,

1) benutzen:
zemes gabaliņu būdnieki izlietuo par sakņu dārzu Asp. atrastuo naudu bez bē̦dām varējusi izlietuot LP. VI, 225;

2) ausnutzen, vertun, verschachern:
kur tad tavs nucis? tu tuo gan esi izlietājis Mag. XIII, 3, 51. nemirsti, mana māmuliņa, kamē̦r mani izlietā (= izprecē) BW. 8738.

Avots: ME I, 765

lietât: auch (mit ìe ² ) Saikava, (mit iê ² ) Grob., Lesten, Ramkau; unnötig gebrauchend od. tragend abnutzen (deldêt) AP.: bez guodiņa l. savu vainadziņu Tdz. 39393. ‡ Refl. -tiês AP., unnötig sich überanstrengen (sev pāri darīt): viņa viena pati ar sìenu lietājas.

Avots: EH I, 757

lìetât [PS.], -ãju, lietuot, tr., aus-, benutzen, gebrauchen, verwerten, anwenden: kur tādu zirgu karā lietāsi? (Zu lìeta.)

Avots: ME II, 506

nùolìetât,

2): auch Siuxt u. a.; viņi bē̦rnu vienmē̦r dauzīdami nuolietās AP. tâ apiedamies var vis˙stiprākuo zirgu n. ebenda; ‡

3) "briesmīgi nuopelt, nuosūdzēt" Bers. Refl. -tiês, ‡

2) sich abplagen
AP.: saimenieks bij galīgi nuolielājies, viens pats tur strādādams.

Avots: EH II, 64

nùolìetât, nùolìetuôt, tr.,

1) abnutzen, unbrauchbar machen:
nazi, cirvi;

2) umbringen, töten:
nuo rīta bendēm bij vest jaunākuo māsu uz mežu nuolietāt LP. IV, 119. Refl. - tiês, sich abnutzen: tad lietas drīzi nuolietājas LP. V, 23.

Avots: ME II, 813

[palìetât, ein wenig abnutzen, verbrauchen: palietāts rīks; palietātas ragus.]

Avots: ME III, 62

‡ saliêtât ² AP., Siuxt, zerbrechen (tr.), zerreissen, stark beschädigen: bē̦rni salietājuši manu ratiņu (pulksteni); vertragen (ein Kleid) Siuxt.

Avots: EH XVI, 426

barvedis (f. -de) bara vedējs (li. barvedỹs), der erste Mäher, der Volks-, Rädelsführer, Tonangeber. barvede, die Hauptsängerin in früheren Zeiten: viena nuo dziedātājām, kas daudz dziesmu zināja un prata viņas pēc vajadzības piemērīgi izlietāt, bija bara vedēja BW. III, S. 8. tad barvede teica tālāk uotru pusi, un kuoris nuodziedāja ibid. guodājiet barvedi BW. 12686; ruotaļu barvedis, Spielleiter.

Kļūdu labojums:
BW. III, S. 8 = BW. III,1, S. 8

Avots: ME I, 265

ie- (verbal gewöhnlich ìe -, nominal auch iẽ -), untrennbares Präfix,

A) in verbalen Zusammensetzung, ein -, hinein -, herein -,

1) rein lokal: ieiet tur iekšā LP. VI, 735 "geht dort hinein."
(Auf der lokalen Bedeutung beruhen auch Verben wie ieteikt, einraunen, anpreisen; iegaumēt, begreifen; iemigt, einschlafen n. a.);

2) in der Bedeutung des Beginnens:
ielaist mucu, ein Fass anzapfen; iegriezt maizi, Brot anschneiden;

3) das Geraten in eine Stimmung od. in einen Zustand bezeichnend, z. B.:
iesirgt, krank werden; slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein; ieskābt, anfangen sauer zu werden;

4) eine zeitliche oder quantitative Einschränkung der Handlung bezeichnend:
viss mežs iešņācies LP. VII, 1, 27, der ganze Wald habe (für eine kurze Zeit) zu brausen angefangen; ierūkties, etwas donnern;

5) zur Perfektivierung des Verbaldegriffs: iemācīties, erlernen;

B) in nominalen Zusammensetzungen:

1) Verbindungen der Präposition mit der regierten Kasusform: ieruocis, Werkzeug; ienāši, die Kruppe (Pferdekrankheit);

2) attributiv: ieleja, Tal;
iemulda, muldenförmige Vertiefung;

3) einschränkend:
iekrēsliņā Treiland Nar. p. No 436, in (nicht voller) Dämmerung; ieskābs, säuerlich u. a. [In der letztern Bedeutung gebraucht MSil. - auch vor Verben - iẽ -, z. B. iẽlietāt "dann und wann (ein neues Werkzeug) gebrauchen" (neben iêlietāt ² "benutzend brauchbar machen"); iẽlabêt "eine Tendenz zum Gutwerden zeigen" (neben iêlabêt ² "gut werden"); iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt ² "verschimmeln (perfektiv)". Auch in Dunik komme vor Verben auch iẽ - vor. - Zu apr. en, li. į̃, germ. in, gr. ἐν "in" u. a.; vgl. Le. Gr. 503 f.]

Avots: ME II, 1

jàusma, (vgl. jaũsmas "чувство"),

1) die Ahnung:
kad kāda nelaba jausma uziet St. brīnišķīgu jausmu pilna ziedu diena Saul. dē̦lam ne jausmas par tuo, ka viņu grib nuolietāt LP. VI, 392. še tuo tik jausmās matām L. Bērziņ. man nuo tā nebij jausmas Vēr. I, 1077, tik divās actiņās nuo sē̦rām nebij jausmas MWM. VIII, 81;

2) das Gerücht:
vai taisnība tai jausmai? K. Kaln. tāda jausma pārtecēja pa visu zemi U.; jausmas taisīt, = pasakas taisīt Ruj. n. U. [viena jausma (nāks) pār uotru Glück Ezech. 7, 26.]

Avots: ME II, 103

‡ nùoplanckât,

1) "nuodzert" (mit ân ² ) Lubn. n. FBR. XVII, 135;

2) "valkājuot nuomērcēt resp. nuolietāt" Wessen: gane savus lindrakus rasā nuoplanckājusi.

Avots: EH II, 75

pìemẽrîgs, gehörig, passend, entsprechend: (dziedātāja), kas daudz dziesmu zināja un prata viņas pēc vajadzības piemērīgi izlietāt BW. III, 1, 8.

Avots: ME III, 272