pìemẽrîgs, gehörig, passend, entsprechend: (dziedātāja), kas daudz dziesmu zināja un prata viņas pēc vajadzības piemērīgi izlietāt BW. III, 1, 8.

Avots: ME III, 272

pìemẽrîgs: atradām piemērīgu dzīvuoklīti Jauns. Raksti VI, 303. tā nav Jāņam piemērīga brūte AP.

Avots: EH II, 261