Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lievenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lievenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

lievenis

liẽvenis (unter liẽvenes),

1): "ein Anbau bei der Eingangstür eines Wohnhauses"
Iw.;

3) ein Abschauer an der
rija Ramkau; ein bedachter Raum zwischen zwei Gebäuden Orellen, Seyershof; ein Anbazt (aus Brettern) am Ende eines Gebäudes Seyershof.

Avots: EH I, 758


palievenis

paliẽvenis, palievenes Bielenstein Holzb. 86, der Umlauf um die Riege, ein Anbau an der Riege: rijas priekšā plašs palievenis Vīt. tē̦vs rijas palievenī taisa labības grābeklīšus A. XVI, 248; palievene, die Laube Wid.

Avots: ME III, 62


pielievenis

piêliẽvenis 2 Lesten, Schibbenhof, _ palievenis Druw., Seppkull: iz rijas pielieveņa spāres izvilka savu paegļa spieķi MWM. v. J. 1896, S. 789. zem viena jumta rija, piedarbs, gubeņi un pe̦lavnieks līdz ar kādu tukšu pielieveni... braucamiem un darba rīkiem ap piedarbu un rijas sāniem Kaudz. Atmiņas I, 26.

Avots: ME III, 269

Šķirkļa skaidrojumā (8)

bode

buõde, buõds, - s, buõte, - s,

1) die Bude;
grabažu b., die Krambude;

2) = lievenis">lievenis Salisb. n. U. [Nebst estn. pōď aus mnd. bōde.]

Avots: ME I, 360



lievene

lievene (?), = liẽvenes: bāliņam skaista māsa, lievenē audzināta BW. I3655, 1. guli, mana līgaviņa, šuovasar lievenẽ! 11190. Der loc. s. lievenẽ könnte auch zu lievenis gehören.

Avots: EH I, 758


lipine

[lipine "lievenis pie istabas un klēts" Rutzau.]

Avots: ME II, 474



skašķis

skašķis Orellen "piebūve, palievenis (pie rijas), kur save̦d se̦ru".

Avots: EH II, 502


stumburs

stum̃burs Wolmarshof, PS., rosth., AP., Arrasch, Schujen, Jürg., Ruj., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Wandsen, Dond., stùmburs Serbigal, stùmburs 2 Schwanb., Adl., Lis., Selsau, Sessw., Lös., Bers., Lubn., Saikava, Nerft, Warkl., Preili

1) auch stumburis Bl., ein Baumstumpf U., (mit ùm 2 ) Bers., Lasd., Adsel, (mit um̃ )Grünwald, ein kräftiger, nicht angefaulter baumstumpf druw.: ieraudzījis ve̦cu kuoka stumburu Etn. III, 142. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. kre̦klu šuvu gar stumburi (Var.: pie stumbura) mērīdama, lai aug mans arājiņš stumburīša gaŗumā BW. 7355, 3 var.: "рогуля" Karls.:

2) der Strunk, Kohlstrunk
LP. VII, 1177; (im Plur.) Federstoppeln, die Strümpfe von Ruten U.;

3) auch stumburis, ein eingegrabener Pfosten (mit -ùm- 2 ) Lubn.: atsa, vārti, ver˙aties līdz pašiem stumburiem (Var.: stuburiem)! BW. 18611 var. vārtu stumburā (stumburī 21744, 1) 16228, 2 var. lievenis ce̦lts uz uozuola stùmburiem 2 Bers., Adsel;

4) sluotas stum̃burs, ein abgebrauchter Besen
Salis, Siuxt, Alt - Ottenhof;

5) aufgerichtete Bäume mit kurzen Ästen zum Trocknen von Erbsen
(U.), Klee, Leinsaat u. a. A. - Ottenhof;

6) ein auf
stumburi 5 aufgerichteter Kleehaufen Alt - Ottenhof, (mit um̃) Salis;

7) eine Art Garnwinde
Salisb., ein dreizinkiges hölzernes Gestell unter der Garnwinde Alt - Ottenhof. Vgl. stumbe̦ns.

Avots: ME III, 1105


tilts

til˜ts (li. tìlˆtas "Brücke"),

1) die Brücke:
par tilˆtu lē̦nām! Etn. II, 43 od. pamaz par tiltu! LP. V, 217, langsam über die Brücke! buku tilts, die Jochbrücke Brasche. cikstu od. rungu t., die Knüppelbrücke Bielenstein Holzb. 715. tiltu nuoārdīt, nuogāzt, eine Brücke abwerfen Br. tiltuos iet, zum Brücken und Wegbau gehen L., U.; tiltu kungs St. "Brückenrevisor";

2) Demin. tìltiņš 2 Romershof n. FBR. VIII, 98 "lievenis". Wohl zur Wurzel von tale II, s. Büga KSn. 1, 262, Trautmann Wrtb. 321, Leskien Abl. 349 und 422, Persson IFA. XII, 17, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 385.

Avots: ME IV, 189, 190