buõde, buõds, - s, buõte, - s,

1) die Bude;
grabažu b., die Krambude;

2) = lievenis Salisb. n. U. [Nebst estn. pōď aus mnd. bōde.]

Avots: ME I, 360

buõde,

1): buodē pirka vaiņadziņu BW. 5829. Rīgā pirku buodītē 7352.

Avots: EH I, 258