Paplašinātā meklēšana

àizlipît, tr., anzünden: es, pakaļ te̦cē̦dama, aizlipīju uguntiņu BW.

Kļūdu labojums:
BW. = BW. 23221,4.

Avots: ME I, 37

‡ II àizlipît, schnell hin-, weglaufen Dunika (zaķis aizlipīja). (heimlich) Jürg. (bē̦rni aizlipīja).

Avots: EH I, 36

‡ aplipît, um etw. herumlaufen: kuŗš var ātrāk a. ap riju? Dunika, Kal.

Avots: EH I, 98

‡ atlipît, eilig herlaufen Dunika, Kal.

Avots: EH I, 154

I ìelipît, anzünden Grob.: kāds nuo puišiem tur ielipītu skalu Etn. II, 140. [ielipīju gaŗu skalu, sēžu ilgi vakarā BW. 26961 var.] bē̦rza skalu ielipīju tumšajā vakarā BW. 26936. ielipīt uguni Kalatten. Refl. - tiês, sich entzünden, aufflammen: vakaruos ielipījās zvaigznes.

Avots: ME II, 39

II ìelipît: herein-, hineinlauten Dunika.

Avots: EH I, 527

[II ìelipît, schnell hineingehen od. hereinkommen Nigr.]

Avots: ME II, 39

‡ izlipît Dunika, hinauslaufen.

Avots: EH I, 463

lipît,

1): laufen
- auch Jürg., OB.: lipī nu pruojām! Jürg.;

2): auch Dunika, OB.; "dedzināt" NB., Perkunen; jālipa skali Grob.;

3): auch Dunika; Kal.: es viņam lipīju Gr.-Essern n. BielU.

Avots: EH I, 744

lipît, - ĩju,

1) intr., freqn. zu lipt, klettern:
dze̦nē̦ni lipī gar ligzdas sienām MWM. VI, 948. vāvere lipī augšā pa vis˙gludākuo kuoka stumbru Wid.; laufen [Dunika], Kalleten; [schnell gehen Kruhten bei Libau];

2) tr., fakt., anzünden
L., anstecken N. - Bartau: plānā skalu lipīdama, nuolūkuoju tautu dē̦lu bW. 9335; 10212; lipīt sveci, einem Hieb versetzen.

Avots: ME II, 474

‡ nuolipît Dunika, herunter- resp. hinunter laufen: n. nuo kalna lejā.

Avots: EH II, 63

‡ pãrlipît Dunika, nach Hause laufen (von Menschen).

Avots: EH XIII, 205

pìelipît, anzünden: pielipīšu (Var.: pielaidīšu) uguntiņu BW. 23221 var., werde Feuer anlegen.

Avots: ME III, 267

salipît, anzünden (auf mehrere Objekte bezogen): s. trīs lampas Dunika.

Avots: ME II, 672

uzlipît, anzünden: uzlipīt uguni Dunika, Ob.-Bartau.

Avots: ME IV, 352