Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lisa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lisa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

glisa

glisa, = ẽrce, die Kuhmilde Dond. n. Etn. III, 177, A. XIII, 251.

Avots: ME I, 626


lisa

[lisa "bize" Eversmuiža.]

Avots: ME II, 475

Šķirkļa skaidrojumā (11)

apslist

apslist, apslīst, -stu, -su, sich legen, still werden, aufhören: kāzu viesi visu nakti trieca; tikai pret rīta pusi apslīsa. lietus apslīsa (Druw. n. Etn. IV, 33). cālīši visu dienu čiepstēja; tikai vakarā apslisa T. pret vakaru vējš apslisa Aps. kad ūdeni uzlēja, tad uguns apslisa Schwnb. fabrikā truoksnis tikai pa svētdienām apslīst od. apslist J. Kaln.

Avots: ME I, 123


atslist

atslist Stom., intr., schwächer werden, abnehmen: pēc dažām stundām ugunsgrē̦ks drusku atslisa.

Avots: ME I, 194


izdailēt

izdailêt: ‡ Subst, izdailẽjums, (abgeschlossene) Ausbildung: gara i. A. Kronvalds Kop. raksti un runas 140. rūpēties par tautas izdailējumu (Zivilisation) B. Vēstn.

Avots: EH I, 440


izkopt

izkùopt [li. iškuõpti], tr.,

1) [in Ordnung bringen, ausschmücken U.], gehörig pflegen, ausbilden, kultivieren
Kronw.: dārzu, zemi. kas tad cits tâ luopus izkuops? Niedra. jaunākā rakstniecībā izkuoptā valuoda Vēr. I, 1323;

2) leeren, entwenden:
viņš izkuopis visu bļuodu, - naudu nuo kabatas. Refl. - tiês,

1) zur Genüge pfleegn:
vīrs kuops vēršus: stiprais tik nuoskatās, - lai nu izkuopjas arī LP. IV, 12;

2) sich entwickeln, sich ausbilden, der Zivilisation entgegen gehen:
cilvēce iet uz priekšu izkuopdamās Kronw. ne˙viena tauta neizkuopjas tikai vien savas valuodas ruobežās Kronw. Vidzeme bij vairāk izkuopusies Kundz.

Avots: ME I, 758


noslist

nùoslist: uguns nuoslisa Schwanb.

Avots: EH II, 87


noslist

nùoslist, intr., still werden, sichlegen, verlöschen: viņam dusmas nuoslisa Schwanb., Zbiór XVIII, 431. ugunsgrē̦kam beidzuoties, blāzma pie debesīm nuoslisa Tirs.

Avots: ME II, 852


pagrimt

pagrìmt, intr., versinken,verkommen, verfallen: es būt[u] sen pagrimusi (pagrimduse RKr. XVI, 73) iekš ļautiņu valuodām. tâ viņš pāgrima, so verkam er Vēr. II, 776. tikumības pagrimšana, der sittliche Verfall, die Demoralisation.

Avots: ME III, 31


pieslist

pìeslist, aufhören; ruhig werden: saulei rietuot lietus uz brīdi pieslisa Tirs.

Avots: ME III, 292


slist

slist,

2): čigāni nū slisa ("rima") Stom. ārā jau pamazām slist Nautrēni.

Avots: EH II, 526


statinis

statinis,

1): auch Oknist, Warkl., Wessen; "dēļu sē̦ta" Skaista; iesaspriedi statinī BW. 21012, 1. (mājai) apkārt s. vienuos ze̦ltuos laistās Pas. X, 523 (aus Domopol); "zedinis" Bērzgale; statiņus statīt ebenda "celt sē̦tu"; statiņu žuogs, ein Palisadenzaun Kreuzb. n. BielU.

Avots: EH II, 571


zagata

zagata, = ragate Lennew.; "jugum" Elger Diction. 109. Etwa zu li. žãgaras "dürrer Zweig", žãgrė "Pflug", žaginiaĩ "Pallisaden", schwed. dial. kage "Baumstumpf", ahd. kegil "Pfahl" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 569 f.)?

Avots: ME IV, 679