Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'liza' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'liza' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

bliza

bliza (wo?), die Schneekruste.

Avots: EH I, 230

blizas

blizas: sasita krūzi vienās blizās (in Scherben) Dond.

Avots: EH I, 230

blizas

blizas, die Trümmer: negaiss visu sakapās blizās LP. V, 363. [Zu blaizît? Vgl. blīznis.]

Avots: ME I, 315

liza

liza (unter lize),

1): die Brotschaufel
auch Pas. XV, 258; tev mēle kâ l. Tdz. 36444;

2) die Zunge
- auch Pas. IX, 458.

Avots: EH I, 745

lizas

[lizas mèle U., eine Schmeichelzunge. Zu laizît.]

Avots: ME II, 476

Šķirkļa skaidrojumā (7)

blīznis

blîznis 2 , gebrochene über einander liegende Bäume im Walde: vē̦tra salauzusi ve̦se̦lu blīzni kuoku mežā Ahs. Vgl. blizas.]

Avots: ME I, 317

kuņķis

kuņ̃ķis,

1): auch Salisb., Seyershof Ein loc. pl. kuņķīs bei Lange Latv. ārste, S. 18. sārņi pakrūtī un kuņķīs; ‡

3) "?": tev mēle kâ liza, lūpas kâ k. Tdz. 36444.

Avots: EH I, 676

laizīt

[làìzît [auch Trik., Jürg., Arrasch, C., Serbigal, PS., Peb., laĩzît Tr., Līn., Ruj., Salis, Selg., Wandsen, Gr. - Essern, Bauske, Lautb.], - u, - ĩju (li. laižýti), tr., lecken: vedējini lūpas laiza BW. 16323. cūku gani gaļu ēda, pirkstu galus laizīdami 29354; fig., küssen: viņš tam vienmē̦r laiza ruokas. Refl. - tiês, sich lecken: laizās it kâ būtu pīrāgu ēdis. laižas ap viņu kâ kaķis. kaķis laizās, viesi nāk. Subst. làizĩjums, das Lecken, das Geleckte: labāk suņa kuodums nekâ laizījums; làizîšana, das Lecken; làizîšanâs, das Sichlecken: ruokas bučuošanu lamā par ruokas laizīšanu Vēr. I, 1443; làizîtãjs, der Lecken: pārve̦d brālis līgaviņu, kreima puodu laizītāju BW. 22598. [Zu le. lizas mèle, li. liẽžti, aksl. lizati, gr. λείχειν "lecken", ai. lēḍhi "leckt", arm. lizem, ir. ligim "lecke", got. bilaigōn "belecken" u. a., s. Walde Wrtb. 2 432 unter lingo und Berneker Wrtb. I, 726.]

Avots: ME II, 414, 415

lišķis

lišķis (f. lišķe, lišķa, liša, liska), der Schmeichler, Lecker: lišķim salda mēle. lišķīte, melīte tā tautu meita BW. 16786, 1. ai meitiņa, lišķes (Var.: lišķas, liškas, liskas [die auch in Kārsava, Mērdzine, Dricē̦ni] mēle BW. 908. [Nebst likstes od. lizas mèle, lizga und r. лесть "Scheichelei" wohl zu laizît; s. Būga РФВ. LXXII, 190.]

Avots: ME II, 475

lize

lize [li. ližė "Brotschieber"], liza">liza [li. ližà] Kand., [Manz. Lettus, Bl.], der Brotschieber, die Brotschaufel; auch für die Zunge: parādi liziņu, zeige die Zunge Kand. - Wohl zu laizît; [s. Sommer Balt. 141].

Avots: ME II, 476

lizes

lizes, [lizas">lizas od. lizgas Bielenstein Holzb. 602], Schneeschuhe Sessw., Oppek. [Aus r. лыжи dass.?]

Avots: ME II, 476