I pluocis,
1) "staigna vieta pļavā" Gold. n. Etn. IV, 166,
pluôcis 2, eine moorige, sich bewegende Stelle Ahs.;
pluõcis, ein Torfmoor Hasenp.,
eine sumpfige und unfruchtbare Stelle Lautb.; als Sumpfnamen:
pluocis Lvv. II, 103, 116,
pluõcis II, 5, 9,
pluoču purvs II, 119,
pluôču 2 purvs II, 47;
2) ein (leerer) Fleck, die Lichtung: ābuoliņa laukā lieli pluõči, kur nav ābuoliņa Dond.
viņi izkļuva kāda prāvāka klajumā - kāda pluocīša malā Janš. Dzimtene V, 408.
Aumalis kādā pluocī ieraudzīja... briežu pāri I
2 , 159;
3) eine (Sumpfwiese Bassen) Wiese - pluocis Lvv. II, 132, 133, 142,
(liel)pluocis II, 148,
pluõcis II, 16, 95,
pluoči II, 118,
pluõču pļava II, 122,
pluoce II, 22,
pluõces II, 93, 97.
pluocis "ciesaiņa aramzeme" Matkuln,
"apars" Walgalen,
"nuozē̦lusi zeme laukā" Selg. n. Etn. IV, 166;
ein Hümpel im Sumpf Kr. Talsen. - Vgl. auch die Gesindenamen
Pluõcis Lvv. II, 11, 22,
Pluôcis 2 II, 44,
Pluõči II, 11,
Pluôči 2 II, 107, 109, 115, 138, 148,
Pluôcleiši 2 II, 103 und
Pluõcenieki II, 101.
In der Bed. 1 (und 3?) etwa (mit ō-Abtönung) zu plācis II; in der Bed. 2 zu plankums?Avots: ME III,
363,
364