ielodze
iẽluôdze, [iêluôdze 2 Ruj., Bauske], iẽluôgs Lautb., die Fensternische: mēbeles bij tumšas, ieluodzes dziļas A. IX, 111.
Avots: ME II, 41
Avots: ME II, 41
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lodze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lodze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
klodzens
lodze
[*luodze (gespr. mit ostle. ū aus uo), Ecke (stūris) einer Wiese, die beim Aufteilen der Wiese in gleiche Teile nachgeblieben ist Kārsava, Mērdzine, Dricē̦ni. - Zu luôgs?]
Avots: ME II, 524
Avots: ME II, 524
palodze
paluôdze,
2): auch AP., (mit uô 2 ) Orellen;
3): rauju te˙pat paluôdzē 2 uogas Frauenb.; ‡
5) "paslieksne salmu gubenī" Druw.
Avots: EH II, 153
2): auch AP., (mit uô 2 ) Orellen;
3): rauju te˙pat paluôdzē 2 uogas Frauenb.; ‡
5) "paslieksne salmu gubenī" Druw.
Avots: EH II, 153
palodze
paluôdze, [Trik., Ronneb. (li. palangė)], auch paluôgs Izgl.,
1) die Partie der Wand unter dem Fenster
Adsel, Laud.;
2) das Fensterbrett, die Fensterbrüštung, die Fensterlehne:
viņš nuosvieda ce̦puri uz paluodzi Kleinb. es tuo savu paluodzīti dziedādama nuoslaucīju BW. 14087, 1. stāv būdiņa tīreļa malā, līdz zemei paluodzes R. Sk. II, 37;
3) der Raum unten am Fenster:
pieci vilki paluodzē, visi pieci paļas gāida, fünf Wölfe draussen am Fenster BW. 19242, 5. sēj pie luoga kaņepītes (Var.: sēj kaņepes paluodzē) BW. 13402, 7, 13;
4) eine kleine Tür, eig. eine Art von Fenster, in der Strofischeune:
šuorīt vēl varēs salmus duot gubenī pa paluodzi Mar.
Avots: ME III, 64
1) die Partie der Wand unter dem Fenster
Adsel, Laud.;
2) das Fensterbrett, die Fensterbrüštung, die Fensterlehne:
viņš nuosvieda ce̦puri uz paluodzi Kleinb. es tuo savu paluodzīti dziedādama nuoslaucīju BW. 14087, 1. stāv būdiņa tīreļa malā, līdz zemei paluodzes R. Sk. II, 37;
3) der Raum unten am Fenster:
pieci vilki paluodzē, visi pieci paļas gāida, fünf Wölfe draussen am Fenster BW. 19242, 5. sēj pie luoga kaņepītes (Var.: sēj kaņepes paluodzē) BW. 13402, 7, 13;
4) eine kleine Tür, eig. eine Art von Fenster, in der Strofischeune:
šuorīt vēl varēs salmus duot gubenī pa paluodzi Mar.
Avots: ME III, 64
slodze
sluodze,
1): uzve̦duma galve̦nā s. (Belastung?)
balstās uz balsi Daugava 1939, S. 198; ‡
2) "?": kruogs ar ... salmu jumtu un vēja sluodžu krustiem mugurā A. Upītis Pirmā nakts 7.
Avots: EH II, 529
1): uzve̦duma galve̦nā s. (Belastung?)
balstās uz balsi Daugava 1939, S. 198; ‡
2) "?": kruogs ar ... salmu jumtu un vēja sluodžu krustiem mugurā A. Upītis Pirmā nakts 7.
Avots: EH II, 529
slodze
sluodze, die Behinderung Kronw. n. U.: izpestīt nuo nāvīgām sluodzēm Kronw. e̦sam kļuvuši ārā nuo ve̦claiku sprūdām un sluodzēm Kundziņš Kronw. 146. zem verdzības sluodzēm stenēt K. Müller. sluodze (= sluogs
1) liniem virsū Warkl., Bauske, Lieven-Bersen.
Avots: ME III, 943
1) liniem virsū Warkl., Bauske, Lieven-Bersen.
Avots: ME III, 943
slodzeris
sluôdzeris 2 , ein Ast zum Besen Nigr.: ja tik nenāk jaunajā bērzienā sluodzeŗuos Janš. Bandavā I, 79. Anscheinend aus sluotzeris (zu sluôta + zars).
Avots: ME III, 943
Avots: ME III, 943
valodze
valodze
vālodze
vãluôdze: atskrēja v. BW. 2527 var. vāluodzītes vien nevaid 2557. "valuodzīte" ME. IV, 498 zu verbessern in "vāludzīte".
Avots: EH II, 762
Avots: EH II, 762
vālodze
vāluôdze Wolmarshof, (mit à 2 ) Erlaa, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, vãluôdze 2 Līn., vàlûdze 2 (li. vólungė) Kaltenbrunn, Oknist, Sehren, Zvirgzdine, vālūdze Römershof, BW. I, S. 904 und 924, der Pirol, Pfingstvogel, die Gold-, Kirschdrossel, der Bierhold, Bülau (oriolus galbula L.) Für. 1, U., Spr., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 116: vāluodze vēkš, vīvaļuo, svelpj Etn. II, 51. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā BW. 2345, 1. - Vāczemes vāluodze, der Papagei Elv. Nebst valuodze. mhd. witewal, kleinr. ivoła, poln. wywilga "Pirol" zu valuoda und (s. Būga Aist. Stud. 139) poln. wołać "rufen" u. a., s. KZ. LII, 123 und IF. XXXIII, 126.
Avots: ME IV, 498
Avots: ME IV, 498