I sluõkains Arrasch, (mit ùo2 ) Warkl., gestreift:sluokains sivē̦ns Warkl. sluokaina drāna Arrasch; in Bauske angeblich sluôkaina2("ar sluokatņiem" = sluokatnēm) drēbe. In der Bed. "gestreift" wohl zu sluoka II.
II sluokaîns U., = šļuokaîns, šļaugans,kraftlos, welk:sluokains bē̦rns Ruj. n. U. - Wohl Ableitung von *sluoks dass. (vgl. z. B. skābains: skābs); wenn mit uo aus ōu̯, etwa nebst šļaukt zu schwed. slugga"träge sein" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 709).