Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'luģe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'luģe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
luģene
luģene: nuorāvis sev ve̦cuo ziemas luģeni nuo galvas Janš. Līgava I, 113 (ähnlich II, 238).
Avots: EH I, 760
Avots: EH I, 760
luģene
luģes
luģes
luģes, die Schneeschuhe Kaul., Sessau, Skalbe: ar luģēm kājās apceļuoja visu zemi A. XII, 70. Vgl. ludes.
Avots: ME II, 510
Avots: ME II, 510
meluģene
Šķirkļa skaidrojumā (4)
ludes
luga
I luga, luģis, lugus,
1) Mal:
uz trim lugiem Mat., lugām, luģiem, zu dreien Malen U.; lugu lugiem, zu wiederholten Malen, oft Kaul., [Salisb.] viņam uznāk lugu lugiem kle̦pus Mat.;
2) Zeit:
es uz kādu lugu pie tevis aiziešu Mat. viņi jau vienu lugu strādājuši, sie haben schon eine Zeitlang gearbeitet M. vienā lugā murguot, in einem fort phantasieren A. VIII, 1, 22;
3) viņa ir uz uotru lugu, sieistschwanger
Arrasch n. U.;
4) Anzahl: jau vienu lugu nuodziedājuši, eine Anzahl Lieder haben sie schon gesungen
U. (eine gewisse Zeit Mat.);
5) eine Melodie
(?) U.;
6) luga*, das Drama
Kronw.: bē̦du, juoku luga, Tragödie, Komödie;
7) = luča: nu tik zagļiem luga Mat. gaŗnadžiem nu bij luģis B. Vēstn. tur man bija labi lugi, da hatte ich gute Zeit U.;
8) luģis Grünh., luģe Sessau, der Haufe:
salmu luģis, lube Dond., Strohhaufen: suns ielīda salmu luģī Grünh.;
9) der Anfall:
kad trakam sunim uznāk lugus (oder lugi), tad viņš sāk skriet un kuost Salisb. viņam uznāca tads lugus, er bekam einen solchen Anfall Ruj., Salisb. n. U. [In den Bed. 1-5, 7 und 9 aus estn. lugu "Mal; Zahl; Lied, Musiltstück; Zustand", s. Thomsen Beröringer 266.]
Avots: ME II, 510
1) Mal:
uz trim lugiem Mat., lugām, luģiem, zu dreien Malen U.; lugu lugiem, zu wiederholten Malen, oft Kaul., [Salisb.] viņam uznāk lugu lugiem kle̦pus Mat.;
2) Zeit:
es uz kādu lugu pie tevis aiziešu Mat. viņi jau vienu lugu strādājuši, sie haben schon eine Zeitlang gearbeitet M. vienā lugā murguot, in einem fort phantasieren A. VIII, 1, 22;
3) viņa ir uz uotru lugu, sieistschwanger
Arrasch n. U.;
4) Anzahl: jau vienu lugu nuodziedājuši, eine Anzahl Lieder haben sie schon gesungen
U. (eine gewisse Zeit Mat.);
5) eine Melodie
(?) U.;
6) luga*, das Drama
Kronw.: bē̦du, juoku luga, Tragödie, Komödie;
7) = luča: nu tik zagļiem luga Mat. gaŗnadžiem nu bij luģis B. Vēstn. tur man bija labi lugi, da hatte ich gute Zeit U.;
8) luģis Grünh., luģe Sessau, der Haufe:
salmu luģis, lube Dond., Strohhaufen: suns ielīda salmu luģī Grünh.;
9) der Anfall:
kad trakam sunim uznāk lugus (oder lugi), tad viņš sāk skriet un kuost Salisb. viņam uznāca tads lugus, er bekam einen solchen Anfall Ruj., Salisb. n. U. [In den Bed. 1-5, 7 und 9 aus estn. lugu "Mal; Zahl; Lied, Musiltstück; Zustand", s. Thomsen Beröringer 266.]
Avots: ME II, 510
luģēt
‡ luģêt, auf Schneeschuhen laufen: ieskrēja, viena pati luģe̦dama, sniegu putenī Veselis Daugava 1934, S. 520.
Avots: EH I, 760
Avots: EH I, 760
meluģis
me̦luģis Alschw., Wain., me̦luķis Elv., L., der Lügner, Faseler Kreutzb., Mat.: me̦luģe, me̦luģe tā tautu meita RKr. XVI, 151. kad aizgāju, tad atradu tautu dē̦lu me̦luģīti BW. 25949. kas niekus runā, tas ir me̦luģis Alschw., [Iwanden. - Aus li. melùgis (in Schaulen)].
Avots: ME II, 600
Avots: ME II, 600