lukšināt
lukšinât: auch AP., Ramkau. Refl. -tiês: auch N.-Peb.; nuoduomājuši kao lūgt..., kad jau iepriekš tâ Iukšinās klāt Janš. Mežv. ļ. I, 338. Līna lukšinājās līdz uz ... kapsē̦tu Austriņš Gaŗā jūdze I, 234.
Avots: EH I, 760
Avots: EH I, 760
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lukšināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lukšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
lukšināt
lukšinât, tr., bereden, beschwatzen, locken: [Aža tuo lukšināja kâ Potifara sieva Jāze̦pu:"nāc gulēt!" Austriņš Nuopūtas vējā 26. (gailis) lukšinādams lūdz savas dāmas 68/9.] Refl. -tiês, sich anschmeicheln: kuo tu nu ap mani lukšinies? Lub., Burtn.
Avots: ME II, 511
Avots: ME II, 511
pielukšināt
pielukšinât, = pielabinât AP.: ķēkša gribējuse pielukšināt zaldātu pie sevis Austriņš K. Glūns 36; mit List heranlocken (namentlich Tiere) Schibbenhof, Libau.
Avots: ME III, 269
Avots: ME III, 269
plukšināt
plukšinât, langsam fahren (auf einem schlechten Weg oder mit einem schlechten Pferd): piecas verstis plukšināju ve̦se̦las divas stundas Jürg.; vgl. etwa pluksniņi.
Avots: ME III, 356
Avots: ME III, 356