Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lulināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lulināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

lulināt

lulinât, ‡

3) spielen
(auf einer stabule): uz stābules l. kādu dziesmu (aus einem Manuskript).

Avots: EH I, 761

lulināt

lulinât,

[1) = lutinât Wessen;

2) lullen (in den Schlaf)]:
lulināt saldā miegā Vīt. 79. (Aus dem Deutschen?]

Avots: ME II, 512

Šķirkļa skaidrojumā (2)

lulis

[lulis,

1) ein verwöhntes Kind; ein einfältiger Mensch
U.: par luli audzināt, verwöhnen U.; vgl. lullis und lulināt];

2) lulīši, atlium scorodoprasum.

Avots: ME II, 512

salds

salˆds (li. saldùs, acc. sáldų), süss (auch als Gegensatz von salzig od. sauer; eig. und fig.): salds kâ sukurs, kâ me̦dus. salds piens, süsse (frische) Milch. salds miegs, süsser (fester u. ruhiger) Schlaf. salds vīns, süsser Wein; Sekt Brasche. Sprw.: me̦dus salds, miegs vēl saldāks. juo rūgta zâle, juo salda veselība. lišķim salda mēle. lulināt saldā miegā Kra. Vīt. 79, in süssen Schlaf einlullen, einschläfern. galvas izsitumi jāiesvaida ar salda sviesta (ungesalzene Butter) maisījumu Etn. II, 10. vārdi tik saldi kâ me̦dus Br. 547. dzirdu dažu saldu vārdu čukstam Aus. I, 100. tik salda mutīte kâ me̦dutiņš BW. 11172, 1. vīrs ar saldām acīm Turg. Muižn. per. 14. salˆdie âbuoli, Äpfel Mar. n. RKr. XV, 134. - Subst. salˆdums (li. saldùmas), die Süssigkeit, Süsse. Nebst iesals "Malz"und li. sálti "süss werden" zu aksl. sladъkъ "süss", r. солоди́ть "süss machen", сóлодъ "Malz" und wohl auch zu got. salt "Salz" usw., s. J. Schmidt Neutra 182, Bloomfield AJPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 249, Walde Vrgl. Wrtb. II, 453.

Avots: ME II, 669