pluncis,
1) eine Pfütze Nieder-Bartau :
peļķes jeb plunči, kur labprāt vārtās cūkas Kronw.;
asiņu pluncis Austrums;
2) pluñcis C.,
ein Schlemmer, Säufer, (Preekuln, Gaiken)
ein liederlicher Mensch Seew. n. U.,
wer auf saubere Kleidung nichts gibt Mag. XIII; 3, 67:
kaut kāds palaidnis vai pluncis A. XXI, 4.
ne˙viena laikam gan negribēs . . . kaut kāda plunča MWM. XI, 188.
neraugāt šāda plunča, rasiņā izmirkuša! BW. 12172
(auf den Freier bezogen);3) ein sackartiges Kleidungsstück De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 470:
Paula . . . bija ielīdusi laikam kādā mātes ve̦cā, vaļīgā rīta svārkā; bet arī šādā pluncī viņa bija skaista Janš. Dzimtene V, 320;
4) pluñcis "ein vom Regen Durch nässter" : slapjš kâ pluncis Rothof, (mit
ùn 2 ) Gr.-Buschhof.
Avots: ME III,
356,
357