Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'luncka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'luncka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

luncka

lùncka ^2, comm.,

1) der Herumtreiber:
iet kâ luncka visu dienu apkārt Mar. n. RKr. XV, 124;

2) ein weichgedrehter Strick
Mar., Laitzen, [ein Strickteil, dem es noch an nötiger Dral]heit fehlt Bielenstein Holzb. 572;

3) jem., der sich anzuschmiegen, anzuschmeicheln versteht
Fest.: sieviete (kaķe) pieglaudīga kâ luncka).

Avots: ME II, 513

pluncka

pluncka, ‡

3) "nekārtīgi saģȩ̄rbusies un nuobridusies meita" Trik.; "neuzvedīga, nuoplunckājusies sieviete" Sermus.

Avots: EH II, 302

pluncka

pluncka,

1) eine Pfütze
Wid.;

2) pluñcka Lautb., Ruj., comm., ein Mensch, der viel Wasser verbraucht
Dobl. n. Etn. I, 121.

Avots: ME III, 357

sluncka

sluñcka: n. Sehwers Unters. 111 auf nd. sluntse "unordentliche, unsaubere, nachlässige Frauensperson" beruhend.

Avots: EH II, 529

sluncka

sluñcka Serbigal, ein faules, unordentliches Weib; verächtl. Bezeichnung eines Frauenzimmers überhaupt: un tādu sluncku es būtu apprecējis! MWM. VII, 894. tāda pate kalpuones sluncka vien esi kâ visas citas Seibolt. Vgl. luncka.

Avots: ME III, 942

Šķirkļa skaidrojumā (1)

šļuncka

šļuncka,

1) ein weich gedrehter Strick
U.; Plur. šļunckas, die 3 Stricktelle, wenn es denselben an nötiger Drallheit fehlt Bielenstein Holzb. 572;

2) die Fünte
(?): šāvu irbi, nenuošāvu,... tā bij mana paša vaina, ze̦mu šļuncku (Var.: bisi) nuoturēju BW. 30509 var. Zur Bed. 1 vgl. luncka 2.

Avots: ME IV, 74