atlustēties
‡ atlustêtiês, sich zur Genüge belustigen (amüsieren) Dunika u. a.: jaunie vēl nebij atlustējušies.
Avots: EH I, 154
Avots: EH I, 154
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lustēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lustēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
ielustēt
ìelustêt, ‡ Refl. -tiês, - tiês, lastig weraen: pamazām ielustējās un sāka dziedāt citiem līdz Dunika. ballinieki tâ ielustējušies, ka negrib iet mājās Jürg.
Avots: EH I, 528
Avots: EH I, 528
ielustēt
ìelustêt, tr., Lust erwecken; bewegen: gribēja mani ielustēt, lai es kāpju mugurā BW. 4314.
Avots: ME II, 40
Avots: ME II, 40
izlustēties
izlustêtiês, sich der Lust, der Freude hingeben, sich gehörig amüsieren: diezgan izlustējušies un iztērzējušies BW. III, 1, 47.
Avots: ME I, 766
Avots: ME I, 766
lustēt
lustēt
lustêt, -ẽju, intr., lustig, fröhlich sein: es dziedāju, es lustēju BW. 845. Refl. -tiês,
1) sich freuen, sich ergötzen, sich vergnügen:
lustējaties, jauni puiši! nu iet meitas lē̦tumā BW. 988. vēl prātiņš lustējās uz jaunām meitiņām BW. 13009;
2) Lust haben, gefallen:
man pašai lustējās jaunai iet tautiņās BW. 22066.
Avots: ME II, 516
1) sich freuen, sich ergötzen, sich vergnügen:
lustējaties, jauni puiši! nu iet meitas lē̦tumā BW. 988. vēl prātiņš lustējās uz jaunām meitiņām BW. 13009;
2) Lust haben, gefallen:
man pašai lustējās jaunai iet tautiņās BW. 22066.
Avots: ME II, 516
nolustēties
‡ nuolustêtiês Salis u. a., zur Genüge lustig sein: n. vien nevarēja, cik tur ir jauki un labi.
Avots: EH II, 64
Avots: EH II, 64
salustēties
‡ salustêtiês Dunika, von einem Verlangen ergriffen werden: puisis salustējies aiziet uz sapulci.
Avots: EH XVI, 428
Avots: EH XVI, 428
Šķirkļa skaidrojumā (2)
dīks
dīks [dìks 2 Nerft, Wessen, Kr., dîks 2 Tr.],
1) leer
[Selb. u. a.]: dīka (gew. tukša) muca tāli skan; dīks (gew. tukšs) vē̦de̦rs, dīka (gew. tukša) ruoka Buschh., [Nerft]. pele galvu nuolauzuse dīka pūra dibinā BW. 16774, 4. nē, tie nav sapņi dīki! Rainis;
2) frei von Arbeit, müssig:
zirgs stāv dīks Buschh. dīka, bezdarbīga dzīve Stari II, 20. latviešiem dīkiem būt un lustēties patīk J. Stend. Allgemein gebräuchlich der Lok.: dīkā būt, gulēt, besond. dīkā stāvēt, müssig sein, stehen. [Nebst dìeks 2 und li. dỹkas "leer, müssig, unbeschäftigt, übermütig" zu slav. dikъ "wild"; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 389 f., Berneker Wrtb. I, 200 und Trautmann Wrtb. 54.]
Avots: ME I, 478
1) leer
[Selb. u. a.]: dīka (gew. tukša) muca tāli skan; dīks (gew. tukšs) vē̦de̦rs, dīka (gew. tukša) ruoka Buschh., [Nerft]. pele galvu nuolauzuse dīka pūra dibinā BW. 16774, 4. nē, tie nav sapņi dīki! Rainis;
2) frei von Arbeit, müssig:
zirgs stāv dīks Buschh. dīka, bezdarbīga dzīve Stari II, 20. latviešiem dīkiem būt un lustēties patīk J. Stend. Allgemein gebräuchlich der Lok.: dīkā būt, gulēt, besond. dīkā stāvēt, müssig sein, stehen. [Nebst dìeks 2 und li. dỹkas "leer, müssig, unbeschäftigt, übermütig" zu slav. dikъ "wild"; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 389 f., Berneker Wrtb. I, 200 und Trautmann Wrtb. 54.]
Avots: ME I, 478
notvangot
‡ nuotvañguôt Wandsen, eine gewisse Zeit hindurch in einer Zwangslage (z. B. im Gefängnis) sein: savā vaļā izlustēties pēc tuo sešu mēnešu nuotvanguošanas Dünsb. Temps 33.
Avots: EH II, 103
Avots: EH II, 103