lustêt, -ẽju, intr., lustig, fröhlich sein: es dziedāju, es lustēju BW. 845. Refl. -tiês,

1) sich freuen, sich ergötzen, sich vergnügen:
lustējaties, jauni puiši! nu iet meitas lē̦tumā BW. 988. vēl prātiņš lustējās uz jaunām meitiņām BW. 13009;

2) Lust haben, gefallen:
man pašai lustējās jaunai iet tautiņās BW. 22066.

Avots: ME II, 516

lustêt: zur Bed. vgl. auch ìelustêt.

Avots: EH I, 763