Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mērīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mērīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

bezmērīgs

bezmẽrîgs, masslos, unermesslich: bezmērīga bagātība SDP, VIII, 13. bezmērīgas gaviles Stari II, 407.

Avots: ME I, 285


mērīgs

II mērīgs [?], pestilenzialisch, pestartig L.

Avots: ME II, 619


nesamērīgs

nesamẽrîgs, ungleichmässig, unerhältnismässig, unsymmetrisch: nesamērīgi gaŗas ruokas JR. IV, 75. nesamērīgs stāvs MWM. VIII, 312.

Avots: ME II, 731


pārmērīgs

pãrmẽrîgs, übermässig, übertrieben: pārmērīga mīlestība, pārmērīgas dusmas. skūpstus pārmērīgi saldus kāri devu JR. V, 166.

Avots: ME III, 167


piemērīgs

pìemẽrîgs, gehörig, passend, entsprechend: (dziedātāja), kas daudz dziesmu zināja un prata viņas pēc vajadzības piemērīgi izlietāt BW. III, 1, 8.

Avots: ME III, 272


samērīgs

samẽrîgs,* ebenmässig, gleichmässig, verhältnismässig Wid.: samērīgie ģīmja panti Seibolt. skābeklis un uogļu viela savienuojas tikai zināmuos daļu vairumuos; tādēļ tie jāuzņe̦m miesās samērīgās daļās Pūrs I; 10.

Avots: ME II, 684


smērīgs

smērîgs: n. Sehwers Unters. 112 aus mnd. smērich "schmierig".

Avots: EH II, 537


smērīgs

smērîgs, schmutzig, besudelt Wid.

Avots: ME III, 960


vienlīdzmērīgs

viênlĩdzmẽrîgs,* gleichmässig: vienlīdzmērīgî paātrināta kustība Konv. 2 2005.

Avots: ME IV, 661


vienmērīgs

viênmẽrîgs, gleichmässig: vienmērīga zušana nav pirmā galā nuomanāma Kaudz. M. 62. gruožu vienmērīgi raustīdams 32. vienmērīgais, ieapaļais vaigs Lautb. Lomi 196. vienmērīgais iekalns 75.

Avots: ME IV, 661

Šķirkļa skaidrojumā (1)

noapaļināt

nùopaļinât Sassm., nùoapaļuôt, tr., abrunden: valstis cenšas savas ruobežas nuoapaļuot MWM. IX, 796. Auch fig.: literāriski darbi, kas juo rūpīgi izstrādāti un nuoapaļuoti Vēr. I, 234. viņš bija tik samērīgs, tik nuoapaļuots Purap. Refl. - tiês, sich abrunden, vollständig rund werden: visi šie ātri nuoapaļuojas Skalbe. Subst. nùoapaļuõjums, das Abgerundete, die Abrundung; nùoapaļinâšana. nùoapaļinâšanâs, nùoapaļuôšanâs, das Sichabrunden; nùoapaļinâtãjs, wer abrundet.

Avots: ME II, 757