Paplašinātā meklēšana

dižmīzels, der Dreck, eig. der grosse Urin Windau.

Avots: ME I, 475

gùovmĩze: auch (mit uô ² ) Kabillen.

Avots: EH I, 424

gùovmīze Etn. III, 160, [guovmīža Dunika], anthemis arvensis.

Avots: ME I, 692

‡ kramĩzeris Dunika "ein aufdringlicher Knabe": kuo tas k. mums te vazājas līdz?

Avots: EH I, 641

kremĩzere, eine Pferdekrankheit, die Sucht Krippen zu nagen Katzd.

Avots: ME II, 272

kremĩzeris, ‡

2) = kremĩzere: šim zirgam k. Gr.- Würzau, Ruhental; ‡

3) leichtes Unwohlsein (Kopfschmerzen u. dergl.)
Schlehk.

Avots: EH I, 648

kremĩzeris, Krippenbeisser.

Avots: ME II, 272

‡ krimĩzeris Frauenb., Nagekrankheit der Pferde.

Avots: EH I, 654

mīze Mag. IV, 2, 62, = mīzene 2.

Avots: ME II, 649

mìzeklis, ‡

3) die Harnblase
Auleja.

Avots: EH I, 823

mìzeklis (li. mį̄žẽklis "das männliche Glied"),

1) die Harnröhre
L., St., U.;

2) der Pisser
Bers.

Avots: ME II, 649

‡ mìzeknis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, das männliche Geschlechtsglied (von Hengsten, Stieren, Schafböcken).

Avots: EH I, 823

mīze̦las (unter mìzali): mîzals ² (n. pl.) Dond. n. FBR. V, 134.

Avots: EH I, 823

mìzele (unter mìzelis),

1): Katriņa m. izārdīja (tiltu) BW. 30224; ‡

3) = mĩzene 1 N.-Rosen n. FBR. VIII, 42 (gespr.: mèizala ² ), (mit ì ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 823

‡ mĩze̦lē̦ts audums Stenden, ein Gewebe, dessen éine Seite glatt, die andere wollig ist.

Avots: EH I, 823

mìze̦li, s. mìzali.

Avots: ME II, 649

[mīzeļi, Harn, Urin: mīzeļu puôdā BW. 35125.]

Avots: ME II, 650

mìzelis, f. - le,

1) ein Pisskind, auch als Schimpfwort füreinen noch nicht völlig erwachsenen Menschen, der grünschnabel
Etn. IV, 147; Mar. n. RKr. XV, 126: šuodien jāja mīzelei dižanie precinieki BW. 15670, 1; [35679, 3;

2) = mīziens: laida gaŗu mīzelīti BW. 35054, 1.]

Avots: ME II, 649, 650

mìzelnīca, ‡

2) = mĩzene 1 zKalz. n. Fil. mat. 28. uz liêtu mìzelnīcas ² skraida pa gaisu.

Avots: EH I, 823

mìzelnĩca, mīzelnīce, eine verächtliche Bezeichnung für ein albernes Mädchen, auch für eine Stute, die oft harnt; mīzelnica "nerātna, palaidnīga meitene, niķīga ķēve" Bers. n. etn. IV, 147; BW. 15679, 3 var.]

Avots: ME II, 650

mīzelnīce (unter mìzelnĩca),

1): Katrīnīte mīzelnice, tā tiltiņu izārdīja BW. 30224, 2; ‡

2) = mĩzene 1 Saikava (n. s. mìzelnica ² , gen. pl. mìzelniču).

Avots: EH I, 823

mĩzene,

1): auch AP., Lesten, Salis, Seyershof;

2) guov[j]u m. M. 179, die Wucherblume;
guov[j]u mīzenes jau nee̦suot ne˙kāds lamu vārds, juo tâ saucuot tās kuošās baltās puķes, kas zied pa druvu ežām Janš. Bandavā I, 290; ‡

3) ein gewisser Pilz
Sussikas; ‡

4) "eine Stute"
(??) Frauenb.

Avots: EH I, 823

mĩzene,

1) eine Art kleiner Ameisen
C., Kand., Sassm., [Wolm.]: ja spārnainās skudras un mīzenes lieliem bariem laižas apkārt, tad drīzumā gaidāms lietus Etn. II, 71;

2) kleine Heidelbeere
L., St., Rauschbeere (empetrum nigrum) U.; guovju mīzene, Stinkkamille (anthemis cotula) Wagner n. U. - Zu mìzt. [Zur Bed. 1 vgl. li. sar̃tamyžės "eine Art kleiner Ameisen": KZ. LI, 130, Wrbt. 51, nd. mîger "Ameise": mîgen "harnen", Lewy FUF. XIII, 306 und Kluge Etym. Wrtb. unter Ameise.]

Avots: ME II, 650

IV danga: gar,a danga od. gar,as dangas vējš, Südwestwind N. - Bartau n. U.; [in Edw. heisse der Südwesten mīzeņu (zu mīzinât) danga (" Ecke?")].

Avots: ME I, 437

mìzali (li. mį̄žalaĩ), mìze̦li C., [mīze̦las Glück II Kön. 18, 27], bei L., St., U. auch der Sing. mìzals, der Harn, Urin: [ķē̦ves mīzaluos (Var.: mīze̦luos BW. 34424. mīze̦la zâles U., Salmiak. jauns mīzals Seew. n. U., ein junger, unerfahrener Mensch].

Avots: ME II, 649

[mīzulis, = mīzelis 1: māte izvelēj[u]se mīzuļam (Var.: mīzeļam) paladziņu BW. 35679.]

Avots: ME II, 650

‡ pagrît, -īju Lubn. "pagrīst sataisīt": Mārtiņš, labs vīrs, pagrīja tiltiņu; Katriņa, mīzele, ìzārdīja VL.

Avots: EH II, 134

uzte̦kât, (nicht geradeswegs) hinauflaufen, -trippeln: bērns uzte̦kāja kalniņā. mīzenes uzte̦kājušas uz galda.

Avots: ME IV, 392

I vāte Frauenb., Iw., Līn., Karls., Stenden, vāte Manz. Lettus, U., vãts, -s Bauske, Kand., Pankelhof, Selg., Siuxt, Wandsen, vàts ² -s Bers., Kl., vāts, -s Spr., Bielenstein Holzb. 323, ein (grosses) Fass; "ein grosses hölzernes Gefäss" (vāte) Dunika: divpadsmit vātis vīna Pas. II, 110. kâ bitīte nuo ziediem sūc, tā es nuo vātes brandavīnu Stenden. -sūdu vāte Stenden, mīze̦lu vāte ebenda, Schimpfwörter. Nebst estn. wāť "Fass" aus mnd. vat.

Avots: ME IV, 511