Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'maļi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'maļi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
dūmaļi
maļi
maļi, Kornmotten Konv. 2 1781. [Eher woht entlehnt aus r. моль "Motte", als verwandt damit und mlt ie. mal˜t, got. malō "Motte".]
Avots: ME II, 560
Avots: ME II, 560
nomaļi
nomaļi
nuõmaļi, nuomaļis, nuomaļu, nuõmaļus, nuõmaļš, Adv., abgelegen, abseits: es turējuos nuomaļi Bers. nuost nuo ceļa nuomaļis Apsk. sunītis sēdēja nuomaļš Blaum. es pagāju drusciņ nuomaļus Stari I, 269. [viņas izre̦dzē̦tais sarunā tikai aplinkus un it kâ nuomaļis ņēma dalību Janš. Dzimtene 2 I, 38.]
Avots: ME II, 816
Avots: ME II, 816
patmaļi
piemaļis
savmaļi
vienmaļi
Šķirkļa skaidrojumā (30)
aumaļām
aũmaļām Grünh., àumaļãm C., [bei Lange: aumalam], aumaļiem (Instr.), aumaļâs, aumaļuos (Lok.), verstärkt: aumaļu aumaļām, dial. aũmaļām, stromweise, in Strömen, im Überfluss, in grosser Menge: lietus gāza aumaļām. tam baltas asaras aumaļām plūda Lautb. V. XX, 90. asinis ve̦rd aumaļām LP. II, 74. sniegs nāca aumaļām nuo gaisa zemē LP. VI, 249. prieks, laime lai zied tev aumaļām Dünsb. zirgam auzas, suņam desas, pašam meitas aumaļām BW. zivju aumaļām JK. V, 120. Auch aumaļu gāzieni Asp. Ziedu kl. 92. (Aus au- + mala "der Rand": von den Rändern hinweg, herab, uferlos; s. Bezzenberger BB. XVIII, 267).
Kļūdu labojums:
BW. = BW. 26235
Avots: ME I, 224
Kļūdu labojums:
BW. = BW. 26235
Avots: ME I, 224
biķis
‡ biķis,
1) ein hammerartiges Werkzeug zam Aushämmern der Mühlsteine:
ar biķi kapina dzirnas Iw. sudmaļiem ir biķi ar tādu platu galu, lai var rievas iekalt dzirnām Grob; ein Werkzeug zum Zerhacken gefrorener Erdklumpen Grob.;
2) eine Stampfe (eine hötzerne od. steinerne Scheibe am Stiel
Mahlupl, womit man den Kohl im Kübel slampft Schwanb. Aus d. Bicke.
Avots: EH I, 219
1) ein hammerartiges Werkzeug zam Aushämmern der Mühlsteine:
ar biķi kapina dzirnas Iw. sudmaļiem ir biķi ar tādu platu galu, lai var rievas iekalt dzirnām Grob; ein Werkzeug zum Zerhacken gefrorener Erdklumpen Grob.;
2) eine Stampfe (eine hötzerne od. steinerne Scheibe am Stiel
Mahlupl, womit man den Kohl im Kübel slampft Schwanb. Aus d. Bicke.
Avots: EH I, 219
ciemaļa
cìemaļa, Demin. ciemaliņa, ciemaļiņa,
1) ein weiblicher Gast:
ciemā gāja ciemaliņa (Var.: ciemaļiņa) BW.18974;
2) Name einer Kuh
Etn. II, 13, [cìemala Ronneb.]
Avots: ME I, 393
1) ein weiblicher Gast:
ciemā gāja ciemaliņa (Var.: ciemaļiņa) BW.18974;
2) Name einer Kuh
Etn. II, 13, [cìemala Ronneb.]
Avots: ME I, 393
dzira
I dziŗa: vgl. den Waldnamen Dziŗu mežs Lvv II, 136 (Neuenb.), 142 (Strutteln), 150 (Popen), den Feldnamen Dzira II, 141 (Schlampen), die Wiesennamen Dziras II, 106 (Wormen), Dzirleja II, 109 (Zehren), 113 (Kand.) und Dzirmaļu lieknis II, 1 39 , (Remten), die Gesindenamen Dziŗas II, 18 (Nigr.), 92 (Grikken), 99 (Rönnen); 115 (Matk.); 124 Wahnen, Dziras II, 118 (Postenden), Dzirenieki II, 61 (Nerft), 90 (Strutteln), 101 (Satingen), 102. (Schrunden), 142 (Strutteln), Dzirnieki II, 45 (Tadaiken), 84 (N.-Bergfried), 91 (Essern), 96 (Luttr.), 9 (Rönnen), 107 (Ahs.), 109 (Erwalen), 128 (N.- Autz), Dziŗnieki. II, ,150 (Popen). und Dzirmaļi II, 118 (Puhren), 124 (Santen).
Avots: EH I, 360
Avots: EH I, 360
irbenājs
[ir̃be̦nājs Arrasch, Lis., Bers., ir̃benājs C., Trik.], ir̃benãjs [Gotthardsberg], ir̃bene [Gr. -Essern], jirbene Selb., Buschh., [ir̃binãjs PS.], Schneeball (viburnum opulus) Mag. IV, 2, 38, RKr. II, 80; Zwickholz, darauf die Haselhühner sehr fallen St.: lauki ar kārklu, kazenāju un irbenāju pieaugušiem ežmaļiem JR. IV, 31. nuorauj lielu, ruobaiņu irbenes lapu A. XVIII, 31. nuode̦gumiem izlietuo irbeņu rūgtās uogas Etn. II, 147.
Avots: ME I, 709
Avots: ME I, 709
izgāzt
izgâzt, tr.,
1) ausgiessen:
biezie padebeši izgāza udeni Psalm 77, 18. asinis tev būs izgāzt uz altāŗa grīdu II Mos. 29, 12;
2) zum Einsturz bringen, ausstossen, einbrechen:
vējš izgāzis kuoku, lai durvis un siemaļi nebūtu jāizgāž LP. VI, 762;
3) austossen, ausschlitzen:
kālab izgāzi vistiņai aci LP. V, 191. vērsis izgāž šim iekšas VII, 1066. sāni tai bija izgāzti V, 2. izgāž vērsim ciskai ļuapatu IV, 6;
4) fig., ausgiessen, auslassen, ausschütten:
par tuo tie izgāž savas dusmas Vēr. I, 1260. tie izgāza savu žulti pret sace̦rē̦tājiem Konv. 2 853;
5) izgāzt vē̦de̦ru, krūtis, den Bauch, die Brust vorstrecken, sich ein Ansehen geben:
iet kâ briedis, krūtis izgāzis. iet vē̦de̦ru iz+gāzis. Refl. - tiês,
1) ausfliessen, ausströmen:
spainis izgāzās zemē Kaudz. M.;
2) zum Sturz kommen, einstürzen:
mājas siena izgāžas Etn. I, 78. bijusi izgāzusies nuo vēja viena egle Upīte Medn. laiki;
3) fig., sich ergiessen, ergehen:
negaiss, suods izgāzās par tevi; viņa dusmas izgāžas pret mani;
4) stolz die Brust und den Bauch vorstrecken:
viņš izgāzies brēca... Aps. vecis bargi rūca un izgāzies nuostājās Dok. A.;
5) emporsteigen, Bedeutung gewinne:
vē̦lāk viņš izgāzies par lielu vīru, später ist er ein bedeutender Mann geworden.
Avots: ME I, 737, 738
1) ausgiessen:
biezie padebeši izgāza udeni Psalm 77, 18. asinis tev būs izgāzt uz altāŗa grīdu II Mos. 29, 12;
2) zum Einsturz bringen, ausstossen, einbrechen:
vējš izgāzis kuoku, lai durvis un siemaļi nebūtu jāizgāž LP. VI, 762;
3) austossen, ausschlitzen:
kālab izgāzi vistiņai aci LP. V, 191. vērsis izgāž šim iekšas VII, 1066. sāni tai bija izgāzti V, 2. izgāž vērsim ciskai ļuapatu IV, 6;
4) fig., ausgiessen, auslassen, ausschütten:
par tuo tie izgāž savas dusmas Vēr. I, 1260. tie izgāza savu žulti pret sace̦rē̦tājiem Konv. 2 853;
5) izgāzt vē̦de̦ru, krūtis, den Bauch, die Brust vorstrecken, sich ein Ansehen geben:
iet kâ briedis, krūtis izgāzis. iet vē̦de̦ru iz+gāzis. Refl. - tiês,
1) ausfliessen, ausströmen:
spainis izgāzās zemē Kaudz. M.;
2) zum Sturz kommen, einstürzen:
mājas siena izgāžas Etn. I, 78. bijusi izgāzusies nuo vēja viena egle Upīte Medn. laiki;
3) fig., sich ergiessen, ergehen:
negaiss, suods izgāzās par tevi; viņa dusmas izgāžas pret mani;
4) stolz die Brust und den Bauch vorstrecken:
viņš izgāzies brēca... Aps. vecis bargi rūca un izgāzies nuostājās Dok. A.;
5) emporsteigen, Bedeutung gewinne:
vē̦lāk viņš izgāzies par lielu vīru, später ist er ein bedeutender Mann geworden.
Avots: ME I, 737, 738
izrotāt
izruotât, tr.,
1) ausschmücken, verzieren:
brāļu laiva izruotāta dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10. izauklējuse, izruotājuse, duod tautām niecināt BW. 17250, 9. sienmaļi, kur sēdēja jaunais pāris, bija izruotāti baltiem palagiem RKr. VI, 110;
2) ["zur genüge und nach Belieben weiden"]: guovis aiz vārtiem izmausies un pa druvu izruotās Janš. Refl. - tiês,
1) sich ausputzen, schmücken:
vārna lūguse nuo citiem putniem spalvas, ar kuo izruotāties Etn. II, 80;
2) sich satt spielen (von Kindern)
Misshof n. U. Subst. izruotãjums, der Schmuck, das Ornament: dažādu izruotājumu paraugi Etn. III, 118.
Kļūdu labojums:
dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10 = vanadziņa nadziņiem BW. 30973, 10 var.
Avots: ME I, 794
1) ausschmücken, verzieren:
brāļu laiva izruotāta dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10. izauklējuse, izruotājuse, duod tautām niecināt BW. 17250, 9. sienmaļi, kur sēdēja jaunais pāris, bija izruotāti baltiem palagiem RKr. VI, 110;
2) ["zur genüge und nach Belieben weiden"]: guovis aiz vārtiem izmausies un pa druvu izruotās Janš. Refl. - tiês,
1) sich ausputzen, schmücken:
vārna lūguse nuo citiem putniem spalvas, ar kuo izruotāties Etn. II, 80;
2) sich satt spielen (von Kindern)
Misshof n. U. Subst. izruotãjums, der Schmuck, das Ornament: dažādu izruotājumu paraugi Etn. III, 118.
Kļūdu labojums:
dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10 = vanadziņa nadziņiem BW. 30973, 10 var.
Avots: ME I, 794
jēskoties
kaļi
kaļi, Motten Burtn. n. U.; [ Motteneier im Mehl od. in Kleidern Renzen]; Holzwürmer: kaļi urbjas sausuos kuokuos, sevišķi kuoka sienās. kaļi bārdā Aps. [Würmer, die im Mehl und Korn leben" Wolm.] Vgl. kuoļi. [Kontaminiert aus * maļi (:slav. моль "Motte" ) und kuodes?]
Avots: ME II, 147
Avots: ME II, 147
kārstīt
I kãrstît [li. kàrstyti], - u, - ĩju, tr., freqn. zu kãrt,
1) hängen:
drēbes gar sienmaļiem;
2) behängen, die Hochzeitsgeschenke austeilen, sie dem Beschenkten über Arme und Schultern hängen:
laime man krē̦slu cēla, vizuļiem kārstīdama BW. 17889, 16. dieva dē̦li pūru veda, meža galus kārstīdami;
3) nagus kārstīt [in dieser Bed. zunächst wohl zu kãrstît II], wiederholt nach etwas langen
Lasd., den Fingern freien Lauf lassen, sie nicht im Zaum halten; einen andern hauen: lai nekārsta nagus A. XXI, 403; mēli kārstīt pēc kā, sich nach etwas lecken Grünh.: luopiņi īd un kārsta mēles [Mesoten], Purap. brītiņu viņa kārstīja galvu Purap.;
[4) = karinât I: kad sunim rāda gaļas gabalu un neduod, tad saka:" kuo nu kārsti suni ar gaļas gabalu?" Siuxt]. Refl. - tiês, hangen:
arī pār ģīmi kārstījās viņa mati pinkām vien uz leju LA.
Avots: ME II, 199
1) hängen:
drēbes gar sienmaļiem;
2) behängen, die Hochzeitsgeschenke austeilen, sie dem Beschenkten über Arme und Schultern hängen:
laime man krē̦slu cēla, vizuļiem kārstīdama BW. 17889, 16. dieva dē̦li pūru veda, meža galus kārstīdami;
3) nagus kārstīt [in dieser Bed. zunächst wohl zu kãrstît II], wiederholt nach etwas langen
Lasd., den Fingern freien Lauf lassen, sie nicht im Zaum halten; einen andern hauen: lai nekārsta nagus A. XXI, 403; mēli kārstīt pēc kā, sich nach etwas lecken Grünh.: luopiņi īd un kārsta mēles [Mesoten], Purap. brītiņu viņa kārstīja galvu Purap.;
[4) = karinât I: kad sunim rāda gaļas gabalu un neduod, tad saka:" kuo nu kārsti suni ar gaļas gabalu?" Siuxt]. Refl. - tiês, hangen:
arī pār ģīmi kārstījās viņa mati pinkām vien uz leju LA.
Avots: ME II, 199
kvēpala
kvē̦pala: diese Form (mit l !) scheint nur aus dem Deminutiv kvē̦paliņa erschlossen zu sein, das aber auch zu einem *kvē̦paļa gehören kann; und BW. 12346 heisst es: dūmaļiņa, kvē̦paļiņa.
Avots: EH I, 690
Avots: EH I, 690
malis
māmuļa
mãmuļa, Demin. mãmuļiņa, mãmuliņa, māmuoļiņa Sessw., BW. 3361; 4833, 2; 16965, 7 var.; 23152, 5 var., mãmule BW. 12998, 2, māmelĩte BW. 7731; 13256; 17256, 1 var.; 28086, mãmaļa, Demin. mãmaļiņa, mãmaliņa, māmalĩte BW. 4994,
1) die Mutter, das Mütterchen:
māmuļiņas vaina nav, kad man barga līgaviņa BW. 21738, 1. ej sē̦tā, bāleniņ! tevis gaida māmaļiņa 26324 var. kam nelika māmaļiņa linu kre̦klu pūriņā 7631 var. nāca brāļa līgaviņa, māmaliņas rājējiņa 21775. pielūdz kapa māmulīti 13008. gudrības māmule Aus. I, 20. dabas māmuļa, Mutter Natur;
2) māmulīte, māmuliņa, Mütterchen, freundliche Anrede älterer Frauen
U.;
3) māmuļa (meist ironisch), der Rigasche Lettische Verein
Duomas I, 884 u. a.
Avots: ME II, 582
1) die Mutter, das Mütterchen:
māmuļiņas vaina nav, kad man barga līgaviņa BW. 21738, 1. ej sē̦tā, bāleniņ! tevis gaida māmaļiņa 26324 var. kam nelika māmaļiņa linu kre̦klu pūriņā 7631 var. nāca brāļa līgaviņa, māmaliņas rājējiņa 21775. pielūdz kapa māmulīti 13008. gudrības māmule Aus. I, 20. dabas māmuļa, Mutter Natur;
2) māmulīte, māmuliņa, Mütterchen, freundliche Anrede älterer Frauen
U.;
3) māmuļa (meist ironisch), der Rigasche Lettische Verein
Duomas I, 884 u. a.
Avots: ME II, 582
mūrmalis
nomaļ
nomalis
nuõmalis (unter nuõmala),
1): māsiņ mana, ruotaliņa, nuomalie nuove̦dama BW. 21618, 1 var. (aus Selb.);
2): auch Kaltenbr., Naud., Orellen, Pampeln, Ramkau, Salgaln, Sonnaxt, Tirs., Wessen: dedz, skaliņ, nuomalīti! BW. 18000. spuodru guntiņ[u] ... iededžu nuomalīša skaliņā 15030;
3): = nuõmaliẽtis: kādi ļaudis istabā: nuomalīši (Var.: nuomalieši, nuozarieši) istabā, luocīt luoka valuodiņu BW. 14626; ‡
4) Adv., = nuõmaļi (mit ùo 2 ) Warkl.
Avots: EH II, 66
1): māsiņ mana, ruotaliņa, nuomalie nuove̦dama BW. 21618, 1 var. (aus Selb.);
2): auch Kaltenbr., Naud., Orellen, Pampeln, Ramkau, Salgaln, Sonnaxt, Tirs., Wessen: dedz, skaliņ, nuomalīti! BW. 18000. spuodru guntiņ[u] ... iededžu nuomalīša skaliņā 15030;
3): = nuõmaliẽtis: kādi ļaudis istabā: nuomalīši (Var.: nuomalieši, nuozarieši) istabā, luocīt luoka valuodiņu BW. 14626; ‡
4) Adv., = nuõmaļi (mit ùo 2 ) Warkl.
Avots: EH II, 66
otaļa
ùotaļa C., Wolmarshof, (mit uõ ) Siuxt, (mit uô 2 ) Adiamünde, Arrasch, Bauske, Jürg., Karls., (mit ùo 2 ) Altenwoga, A.-Schwanb., Kl., Linden, Zvirgzdine, Name einer am Dienstag gefallenen Kuh U., Peb.: pirmaļiņu, uotaļiņu, tās ganīju bāliņuos BW. 29522.
Avots: ME IV, 423
Avots: ME IV, 423
pamalis
II pamalis: pamaļi, loses Gesindel, von fremder Abkunft Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gesindel" und "Abkunft").
Avots: EH II, 154
Avots: EH II, 154
patmala
patmala(s) [Bielenstein Holzb. 253 (li. pãtmalos LtT. II, 10 aus Daukša)], patmaļas [Kaunata, Kārsava, Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112, patmaļi Wallhof n. Manz.], die Windod. Wassermühle, die ohne Menschenkraft in Bewegung gesetzt wird: izžāvē̦tus kartupeļus var patmalā (gew. patmalās) likt samalt Gg. II, 90. nu labi būs patmalās savu labību samalt I, 103. dzirnas rūca, ne patmaļas BW. 8034. bāleliņu dzirnaviņas kâ skaliņu vicināju; tautu dzirnas nevarēju kâ patmalu (Var.: patmaļu) kustināt 22484. [liesim ūdeni cittautiešu patmaļām L. W. v. J. 1921, № 40, 33. stāstīšana iet vaļā kâ patmaļas Austriņš Nuopūtas vējā 16.]
Avots: ME III, 123
Avots: ME III, 123
patmalas
patmala(s) [Bielenstein Holzb. 253 (li. pãtmalos LtT. II, 10 aus Daukša)], patmaļas [Kaunata, Kārsava, Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112, patmaļi Wallhof n. Manz.], die Windod. Wassermühle, die ohne Menschenkraft in Bewegung gesetzt wird: izžāvē̦tus kartupeļus var patmalā (gew. patmalās) likt samalt Gg. II, 90. nu labi būs patmalās savu labību samalt I, 103. dzirnas rūca, ne patmaļas BW. 8034. bāleliņu dzirnaviņas kâ skaliņu vicināju; tautu dzirnas nevarēju kâ patmalu (Var.: patmaļu) kustināt 22484. [liesim ūdeni cittautiešu patmaļām L. W. v. J. 1921, № 40, 33. stāstīšana iet vaļā kâ patmaļas Austriņš Nuopūtas vējā 16.]
Avots: ME III, 123
Avots: ME III, 123
patmaļas
patmaļas (unter patmalas): auch Pas. VII, 435; IX, 536, BW. I, S. 908, № 2224, 1; patmaļis< Bērzgale, Zvirgzdine.
Avots: EH XIII, 183
Avots: EH XIII, 183
piekast
pìekast,
1) zu-, hinzuscharren, -harken;
2) vollscharren, -harken;
3) zur Genüge, zum Überfluss scharren, harken:
kasiet sienu, kam vajaga! man sieniņa nevajaga, man sieniņa piekasusi tautu dē̦la māmaļiņa BW. 28632 var.
Avots: ME III, 256
1) zu-, hinzuscharren, -harken;
2) vollscharren, -harken;
3) zur Genüge, zum Überfluss scharren, harken:
kasiet sienu, kam vajaga! man sieniņa nevajaga, man sieniņa piekasusi tautu dē̦la māmaļiņa BW. 28632 var.
Avots: ME III, 256
pirmaļa
pirmaļa, eine am Montag geborene Kuh Fest., Etn. IV, 165: pirmaļiņu, uotaļiņu, tās ganīju bāliņuos BW. 29522.
Avots: ME III, 225
Avots: ME III, 225
savmaļa
sētmalis
sē̦tmalis (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ 2 ) Oknist n. FBR. XV, 177, Pilda n. FBR. XIII, 48,
1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡
2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡
3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.
Avots: EH II, 484
1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡
2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡
3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.
Avots: EH II, 484
sienmala
siênmala Saikava, Dond., Widdrisch, U., siênmale Memelshof, Kl., Arrasch, Jürg., Wandsen, Gr.-Buschhof, siênmalis U., Salis, Lis., siênmālis, siêmalis Zögenhof, Ruj., Golg., U., siêmãlis C., Ronneb., Smilt., Trik., Wolm., Würzau, siêmālis U., siêmelis Mar. n. RKr. XVII, 133, die Gegend an der Wand, die Wandfläche U.: sienmaļus kāzu istabā gluži aizklāja papīŗiem, bildēm BW. III, 1, 92. dzirneklīši nuoauduši gar visām sienmalēm BW. 12937. bullis piespieda vilku ar ragiem pie sienmaļa LP. VI, 246. sienmaļi jau sāk krakšķēt, cik ve̦lni saspraudušies Pas. IV, 89 (aus Selg.).
Avots: ME III, 859
Avots: ME III, 859
šķirstaļa
šķirstaļa,
1) "?": šķirt man[i] šķīra māmaļiņa šķirstaļiņu dē̦vē̦dama BW. 16563, 6;
2) "eine, die Eheleute auseinander bringt, sich scheiden macht"
(mit ir̃) Schwitten.
Avots: ME IV, 45
1) "?": šķirt man[i] šķīra māmaļiņa šķirstaļiņu dē̦vē̦dama BW. 16563, 6;
2) "eine, die Eheleute auseinander bringt, sich scheiden macht"
(mit ir̃) Schwitten.
Avots: ME IV, 45
smaļš
smaļš, gut, vortrefflich, tüchtig Wid.: sm. puisis LP. IV, 35 (in Frauenb. angeblich: fein, in Luttringen "kräftig", in Deg. - "tüchtig"), dē̦ls ķēniņa pilī ... pieaudzis par smaļu puiku 205. sāk smaļš lietus gāzties V, 4. uznāk smaļš, mīlīgs pē̦rkuoņa lietus 136. smaļa ("laba") pļaušana Ar.; smaļas kāzas Ar.; smaļš spēriens Ar.; smaļš (stark) sitiens Schrunden, Schwarden; smaļš (schnell) skrējiens Wandsen. smaļa (" slaida,veicīga") braukšana Stenden. smaļu (tüchtig Frauenb.) pērienu Janš. Bandavā I, 147. smaļš ("slaiks") kuoks Satingen, Stenden, Rönnen, Ahs., Wahnen (in Deg. dagegen: "skaņš, plīstuošs [so auch in Stenden, Luttringen und Nikrazen], mīksts"; nach Freizira "trausls, gareniski neplīstuošs", besonders auf Kiefern bezogen). - smaļa ("ar slaidiem kuokiem") birze Stenden. smaļš ("slaids, neduobjš") šāviens ne nuo medību bises, bet nuo kara šautenes Stenden. Adv. smaļi "?" : tur augs smaļi R.Kam. 138. uz karalauka gāja smaļi: kur dē̦ls lika, tur šķīda LP. II, 22. Izkapts briesmīgi smaļi ņe̦m V, 340. smaļi (vare̦ni, grossartig) izdzīvuoties Siuxt, Wahnen. smaļi (gründlich, tüchtig) iedzert Jürg. smaļi (energisch) ķerties pie darba Gr. - Buschhof. tumsā kāds smaļi ("slaidi") nuopirdās Stenden. smaļi ("slaidi un veikli") iesist Stenden. - Wenn von einer Bed. "fein" (> "ordentlich, tüchtig, grossartig") auszugehen ist (vgl. smalīt 1), etwa zu smelis: in der von Freiziņ angegebenen Bed. dagegen, wenn dieselbe zuverlässig ist, wohl zu sme̦li, wie auch smaļa malka "harziges Holz" Bers.
Avots: ME III, 953
Avots: ME III, 953
zemala
ze̦mala Karls., ze̦maļa,
1) ein Mädchen von kleinem, untersetztem Wuchs:
tautu meita ze̦maliņa Celm. nebē̦dā tu, tautieti, ka es tāda ze̦maliņa (Var.: ze̦maļiņa, ze̦muliņa, ze̦mulīte )! BW. 21779, 5; 21735, 3;
2) ze̦mala AP., Ramelshof, Ronneb., Smilt., ze̦maļa Arrasch, Bers., Golg., Jürg., N: Peb., Name einer Kuh (die kurze Beine hat
Golg.; "ze̦ma guovs" PS.);
3) ze̦maļa Ramdam "kuokiem un krūmiem neapaugusi grāvja mala" (??).
Avots: ME IV, 707
1) ein Mädchen von kleinem, untersetztem Wuchs:
tautu meita ze̦maliņa Celm. nebē̦dā tu, tautieti, ka es tāda ze̦maliņa (Var.: ze̦maļiņa, ze̦muliņa, ze̦mulīte )! BW. 21779, 5; 21735, 3;
2) ze̦mala AP., Ramelshof, Ronneb., Smilt., ze̦maļa Arrasch, Bers., Golg., Jürg., N: Peb., Name einer Kuh (die kurze Beine hat
Golg.; "ze̦ma guovs" PS.);
3) ze̦maļa Ramdam "kuokiem un krūmiem neapaugusi grāvja mala" (??).
Avots: ME IV, 707
zīmala
zĩmala AP., C., PS., N. - Wohlfahrt, Nötk., zìmala 2 Pilda, zîmala 2 Karls., zīmala Erlaa, Grünw., zĩmaļa Adiamünde, A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Grob., Jürg., Līn., N. - Salis, Peb., Rutzau, Salis, Ulpisch, Wandsen, Widdrisch, zìmaļa 2 Fehsen, Fehteln, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Lubn., Pilda, Stockm., Stomersee, zîmaļa 2 Dond. n. FBR. V, 134, zīmaļa U., Spr., Bers., Burtn., Erlaa, Kokn., Kosenhof, Lappieŗ Lennew., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., N. - Peb., Ruj. Thorney, Sauken, Schujen, Schwanb., Serbigal, Smilt., Wenden, Wesselshof, Zebrene, zîmele 2 Dond., zìmule 2 Oknist, zìmuļa 2 Prl., Demin. zīmalīte Ulanowska Łotysze 13, eine Kuh mit einem Zeichen (auf der Stirn): guotiņ, mana zīmaliņa (Var.: zīmaļiņa), ze̦lta zīme pierītē! BW. 29031. šķir... zīmuotas guoves: zīmuļa, dūmaļa...! 28955. kur manas guosniņas: zīmaļa, raibaļa...? 16464. dūmainā zīmaļa Vēr. II, 1039. In Nötk., werde auch ein Mensch mit einem Zeichen oder Fleck auf der Stirn zīmala genannt.
Avots: ME IV, 734
Avots: ME IV, 734
Šķirkļa labojumos (1)
dūmals
dūmals Krem., dũmaļš,
1) rauchfarbig, dunkelgrau:
rōzā priekšauts, bet jau labi dūmaļš Jauns. M. dr. 179. ar dūmaļuo kre̦kla piedurkni Jauns. Stari II, 653;
2) dunkelbraun, schwarzbraun,
Davon
1) dũmaļa [dũmala C.], eine dunkel-, schwarzbraune Kuh, eine rote Kuh mit braunem Kopfe
Kand.: guosniņ, mana dūmaliņa, kas dūkana (telīte) - dūmaliņa BW. 32422. 8; dūmalis, ein dunkelbrauner Ochse Karls.;
2) dũmaļa, dũmaliņa "? ": dūmaļas, dūmaļas tie svešie ļaudis BW. 19125. dūmaliņa, kvē̦paliņa (Var.: dũmuojiņa, kvē̦puojiņa) tā darbiņa darītāja BW. 12346; 6885; 19030. 2. sēdies, māsiņa, saulītes pusē; tas tautu dūmaļa (Var.: nelietis). tas tavā ē̦nā 1608. dievs deva sievu dūmaliņu. tā runāt nemācēja BW. 22717. saimniece, dūmaļīna (Var.: dūmu taure) BW. 4274.
Kļūdu labojums:
dūmaliņa, kvē̦paliņa = dūmaļiņa [Var.: dūmaliņa], kvē̦paļiņa [Var.: kvē̦paliņa]
ē̦nā 1608 = ē̦nā 16080 var.
Avots: ME I, 527
1) rauchfarbig, dunkelgrau:
rōzā priekšauts, bet jau labi dūmaļš Jauns. M. dr. 179. ar dūmaļuo kre̦kla piedurkni Jauns. Stari II, 653;
2) dunkelbraun, schwarzbraun,
Davon
1) dũmaļa [dũmala C.], eine dunkel-, schwarzbraune Kuh, eine rote Kuh mit braunem Kopfe
Kand.: guosniņ, mana dūmaliņa, kas dūkana (telīte) - dūmaliņa BW. 32422. 8; dūmalis, ein dunkelbrauner Ochse Karls.;
2) dũmaļa, dũmaliņa "? ": dūmaļas, dūmaļas tie svešie ļaudis BW. 19125. dūmaliņa, kvē̦paliņa (Var.: dũmuojiņa, kvē̦puojiņa) tā darbiņa darītāja BW. 12346; 6885; 19030. 2. sēdies, māsiņa, saulītes pusē; tas tautu dūmaļa (Var.: nelietis). tas tavā ē̦nā 1608. dievs deva sievu dūmaliņu. tā runāt nemācēja BW. 22717. saimniece, dūmaļīna (Var.: dūmu taure) BW. 4274.
Kļūdu labojums:
dūmaliņa, kvē̦paliņa = dūmaļiņa [Var.: dūmaliņa], kvē̦paļiņa [Var.: kvē̦paliņa]
ē̦nā 1608 = ē̦nā 16080 var.
Avots: ME I, 527