Paplašinātā meklēšana

apmaidzît [li. apmáigyti], tr., freqn. zu miegt,

1) (ringsum) quetschen, drücken:
puiši meitas apmaidzīja C.;

2) eine Arbeit fix beendigen:
ratnieks pa nedēļu kā maidzīt apmaidzīja divi gaņģus riteņu J. Kaln.

Avots: ME I, 104

[ìemaîdzît,

1) eindrücken, wund drücken:
ple̦cus zirgam Domopol;

2) hineindrücken
(Pfähle und dergt.): kārtis, sē̦tas mietus Arrasch;

3) Schläge versetzen:
pa galvu Warkl.]

Avots: ME II, 42

izmaîdzît, izmaîgdît [Kr.], tr., durchkneten, durchknillen: jaunās meitas vajaga izmaigdīt U. kam tu maizi tâ izmaidzījusi? Srb., Bers., A. XIV, 479.

Avots: ME I, 768

maîdzît: auch Fest., Warkl., Zvirgzdine: viens sìenu uz ve̦zuma maiga. citi duod virsā Zvirgzdine. lielākais maiga mazākuo - ar kājām pa virsu ebenda: ‡ Refl. -tiês, (in Armut lebend od. schwer arbeitend) sich quälen (mit aî ) Auleja: jie tai pat maigās ar savu lieluo zemi. - Zur Bed: vgl. auch ìemaidzît.'

Avots: EH I, 777

maîdzît [auch C., Kl., Kr.], -gu [od. -dzu KL, Drosth., Arrasch], -dzĩju [li. maigįti Miež.], tr., freqn. zu miêgt, wiederholt drücken, kneten, knautschen Bers., C.: bē̦rni sāk kaķē̦nus pa ruokām maidzīt MWM. VIII, 145. viņa maidzīja pa ruokām lakata stūri Saul. II, 115, Smilt., Lub.

Avots: ME II, 548

[nùomaidzît,

1) drückend abquälen:
n. kaķi Drosth.;

2) hier und da abzwicken:
n. maizi Bers.;

3) abstecken:
n. ziemā ceļu ar skujām Lis., N.-Peb.;

4) "nuolìekt": n. priekšautam malu Bauske.]

Avots: ME II, 815

pamaîdzît: vajag uz ve̦zuma sìenu p. Zvirgzdine.

Avots: EH II, 153

[pamaîdzît, ein wenig od. eine Weile maîdzît: p. kaķi, bē̦rnu C., Warkl.]

Avots: ME III, 65

[pãrmaidzît, noch ein Mal od. oberflächlich maîdzît: p. uogas.]

Avots: ME III, 165

pìemaîdzît,

1) viel knautschend erschöpfen:
bē̦rns kaķi par daudz piemaidzījis;

2) knetend (viel) formen:
piemaidzīt maizi (knetend viele Brotkügelchen formen) makšķerēšanai Saikava.

Avots: ME III, 270

samaîdzît: samaidzījis ve̦lna kaulus Pas. XI, 132.

Avots: EH XVI, 428

samaîdzît, tr., (wiederholt) zusammendrücken, zerdrücken, zerkneten, zerknautschen: ruokās samaidzīt Alswig. aiz dusmām samaidzīja avīzi.

Avots: ME II, 679

‡ sasmaîdzît ² Salisb., zerquetschen: s. sivē̦niem kartupeļus.

Avots: EH XVI, 449

smaîdzît ² : auch Kolberg, Salisb.

Avots: EH II, 532

smaîdzît ^2, -u, -ĩju Ruj. n. U., = spaîdît; vgl. maîdzît.

Avots: ME III, 949

uzmaîdzît, aufkneten, -drücken: uzmaidzīt maizi makšķerei AP., Saikava.

Avots: ME IV, 354

zmaidzît: viņas zmaîdza (pressen aus) samirkušuo veļu Burtn.; zur Etymologie s. allenfalls Zubatý BB. XVII, 328.

Avots: EH II, 811

zmaidzît Karls., Nötk., -gu od. -dzu (Ruj.), -dzĩju, freqn. zu zmiegt, drücken (mit aî ) Kr., Lennew., Smilt. (hier z. B. vom Ausdrücken des Beerensaftes od. der Molken aus der Käsemilch), Vīt.; drückend betasten (mit aî ² ) Ruj.; . wütend anfassen Ruj. und W. - Livl. n. U.: nezmaigi meitenes tik stipri, labāk tik pamaidzi! Vīt. Vgl. smaidzît.

Avots: ME IV, 747

žmaîdzît Adl., KatrE., Meiran, Saikava Selsau, Sessw., = zmaidzît (etwas Weiches drücken) Lennew.

Avots: ME IV, 820

iztraîkšît (unter iztraikšķît): "stipri izspaidīt, izmaidzīt" (mit ài ² ) Auleja.

Avots: EH I, 490

‡ II ļuļinât PV. "kuļināt: maigi - kâ auklējuot - ruokā turēt; kuļinuot maidzīt".

Avots: EH I, 774

maîgt (Sessw., Laud., N.-Schwanb.], L., U., = maidzīt, drücken; kneten; klemmen; [maidzin maigt U., mit starken Schmerzen foltern].

Avots: ME II, 549

tuomît: "maidzīt" (prs. tuomīju) Alswig.

Avots: EH II, 709