Paplašinātā meklēšana

maĩgsne [auch Wandsen, Selg.], Kand., Ahs., maĩgste Wain., [Līn., Tr., Gr.-Essern, N.-Peb., maîgste Kr.], maigsts, -s, auch maigsis, maĩgšis [Dunika], Antrop. II, 48, eine lange Stange: tē̦vs dur maigsni (Var.: maigsti, maigši) apeņam BW. 19857, 4. tu piedursi apiņiem jaunas maigstis Jauns. apiņam (vajaga) gaŗu maigšu BW. 19669. žāvē̦ta vārniņa maigsīša galā Ltd. 616. apiņu, pupu, zirņu maigste, Hopfen-, Bohnen-, Erbsenstange [maĩgsts Tittelmünde]. maigstes, dicke Stangen auf dem Dache Biel. H. 2l; [maigste, die Angelrute Bielenstein Holzb. 678. - Um Bauske sei maĩgsne der Hopfenstengel, maĩgste - die Hopfenstange.] Oft mit k geschrieben; zu miêgt "drücken".

Avots: ME II, 549

lecinât, lècinât, tr., fakt. zu lèkt,

1) springen, hüpfen lassen, machen:
tad es tavu ve̦cu māti nuo krēsliņa lecināšu BW. 10857. ūdens laivu lecināja 30744, 1. nu es viņu lēcināšu par kritušu ābelīti 23271. šie tev klātu ar saviem pātariem tev lecināt grasi nuo kabatas ārā Pantenius. zemnieki tabakas duožu vākus lecināja vaļā un cieti. [zaķi lecināt L., U., einen Hasen aufsprengen. tas manu sirdi lecina St., das ergötzt mein Herz (macht vor Freude hüpfen)];

2) hüpfen lassen, schwenken, tänzeln (ein Kind):
skraji eimu, skraji te̦ku, skraji pādi lecināju BW. 1538, 2. ve̦ctē̦vs uzsēdina Jānīti sev uz ceļa gala, tuo lecina uz augšu un dzied Dok. A.;

3) springen lassen, tummeln, dressieren (ein Pferd):
tautietis savu kumeliņu augstu sē̦tu lecināja (Var.: lēcināja) bW. 14511. ne tu brauci, ne tu jāji, stāvu vien lecināji 17168;

4) springen lassen, schwingen:
putraimus; lecināts piens, dicke Milch. lecinātu pienu dabū šâ: sarūgušu pienu savāra tâ, ka tas atdalās nuo sulas, pēc tam salej spainī, uzliek vāku, apgāž spaini tâ, ka sula nuote̦k; paliek lecināts piens Mar. n. RKr. XV, 123 und XVII, 119; [lecinât rutkus Lis. (zerschnittenen und mit Salz bestreuten) Rettig schwingen; l. kartupeļus, die Asche von gebackenen Kartoffeln abschütten A. - Schwanb.];

5) "?": viņš vilka mājās kārkļu un le̦gzdu maigsnes un lecināja klūgas Duomas II, 3.

Avots: ME II, 444

maĩgšis, eine lange Stange zum Umrühren Grob. Vgl. maigsne.

Avots: ME II, 549