lēcināt

lècinât, s. lecinât, s. lecinât.

Avots: ME II, 455


lēcināt

lècinât, ‡

6) (die Rinde) sich ablösen machen:
ar kuoka sprungulīšiem lēcinājām tam miziņas nuost R. Skujiņa Mani bērnibas draugi 78.

Avots: EH I, 735