I maksts,
-s (li.
makštìs "Messerscheide") N.-Schwanb., [in Ruj. und Selg. ein
o- Stamm],
makste, Plur.
makstis, [nom. s.
makstis, nom. pl.
makšķi PS.],
die Scheide, das Futteral: izraut zuobe̦nu nuo makstīm, den Degen aus der Scheide ziehen. atruod kâ dūci od.
zuobe̦nu makstī, so sagt man von etwas leicht zu Findendem. nazis bija makstītē Vēr. I, 1237.
nuo stiebru makstīm izlien ārā sešas vārpas Liev.
[miežu vārpa vēl makstī (= vēl nav pilnīgi izplaukusi) N.-Peb.
maguonei sē̦klas ir makstīs Kreuzb.
miežu graudi ir makstīs (in Htilsen) Arrasch.
zirņi ir makstīs (in Schoten) Warkl., Arrasch.]
Zu maks I.Avots: ME II,
555