Paplašinātā meklēšana

‡ apsmalstît, ringsum abschöpfen: a. putas.

Avots: EH I, 115

‡ atsmalstît, wiederholt abschöpfen: a. krējumu.

Avots: EH I, 168

izsmalˆstît, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (vergebens) schöpfen: izsmalstījuos, bet ne˙kā neiesmēlu Jürg. u. a.

Avots: EH I, 481

izsmalˆstît, tr.,

1) wiederholt ausschöpfen:
Andŗa tē̦vs rūpīgi izsmalsta trauku Aps. tikmē̦r smalstīja, kamē̦r izsmalstīja katlu tukšu C., Mar.;

2) verbleuen, ausschlagen:
es tev izsmalstīšu zuobus Aps.

Avots: ME I, 800

‡ mal˜stît,

1) m. linus AP., (mit àl ² ) Meselau, Sessw., = mal˜t linus, Flachs brechen;

2) schlagen
Jürg.

Avots: EH I, 781

mal˜stîtiês: pārdevēja nebija ... pircēji malstījās neziņā Daugava 1934, S. 491.

Avots: EH I, 781

mal˜stîtiês, -uôs, -ĩjuos, umherschlendern, faulenzen, sich müssig ergehen Gold., Los. n. Etn. IV, 145: mīstītāji vairāk malstījās rijas krāsns priekšā nekâ strādāja RA. cilvē̦ks, kas malstīties pa ielu atruod prieku... Janš. ļaudis malstījās MWM. IX,147. nevar jau visi malstīties sapņuos Ub. puiši malstās pa svētdienām apkārt Ahs. Zu mal˜t.

Avots: ME II, 559

nùosmalstît, ‡

2) verprügeln
Vank.: tad nu tev ar žagariem nuosmalstīja dibe̦nu!

Avots: EH II, 88

nùosmalstît, tr., freqn. zu nùosmelˆt, von oben wiederholt abschöpfen Katzd.: raganas nuosmalstuot kreimu LP. V, 11. nuosmalsta nuo vārāmā katla putas VII, 93.

Avots: ME II, 854

[pãrsmalstît, von neuem od. ober flächlich, stellenweise abschöpfen: p. putas.]

Avots: ME III, 176

pasmalstît, tr., ein wenig schöpfen: amatnieks prasa putas pasmalstīt LP. VII, 98.

Avots: ME III, 103

pìesmalstît,

1) wiederholt oder aus verschiedenen Orten schöpfend anfüllen:
p. bļuodu;

2) piesmalstīt laivu, ein Boot sich mit Wasser füllen machen, indem man bald den einen, bald den andern Rand unter die Oberfläche des Wassers senkt
Salis;

3) durchprügeln
N.-Peb.

Avots: ME III, 293

I sasmalstît Etn. IV, 163, sasmalˆstît PS., Fest., tr., freqn., (aus mehreren, verschiedenen Gefässen) zusammenschöpfen Grünh.: (ūdeni) sasmalsta nuo paltu paltīm Rainis. nuo sasmalstītām putām LP. VII, 98.

Avots: ME III, 738

II sasmalstît, ‡

2) Schläge verabfolgen:
viens uotram sasmalsta ar pātagas kātu pa muguru Janš. Līgava II, 329.

Avots: EH XVI, 449

II sasmalstît, tr., zusammenprügeln, kurz und klein hauen U., zerstückeln: plēsīgie zvē̦ri, kuri sasmalstījuši viens uotru Druva I, 494. akmeņi (viņu) satrieca, salauza, sasmalstīja II, 202. sasmalstīti trauciņi MWM. v. J. 1896, S. 775.

Avots: ME III, 738

I smal˜stît: auch Dobl., (mit alˆ ) Alswig, Auleja, Schwanb., Trik., (mit alˆ ² ) Allasch, AP., Jürg., Kegeln, Lemb., Lems., Mesoten, Morizberg, Ramkau, Seyershof, Stenden, Zögenhof. ‡ Refl. -tiês, wiederholt schöpfen (intr.) Salis: pa bļuodu nevar s. (mit alˆ ² ). tur nu viņi tagad ... uz ceļiem nuotupušies smalstījās tērcē un ... izšķīra ... jautājumu, vai tie tur bij laši, līdakas vai sami A. Upītis Laikmetu griežos II, 163.

Avots: EH II, 533, 534

I smal˜stît Gr.-Sessau, smalˆstît Wolm., Vit., Drosth., Lis., KI. u. a., smalˆstît ² Siuxt, Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, -u, -ĩju, freqn. zu smelˆt, wiederholt schöpfen Grünh., Fest., JlgRKr. III, 67, Gold. n. Etn. I, 121: cik ilgi man te vēl jāsmalsta? LP. V, 40. kuo tad jūs te vēl smalstīsiet? ēdīšu nuo katla VI, 544. smalstīt krējumu ar skārda liekšķerīti Libek Pūķis 5; "krejuot; nachlässig stellenweise abschöpfen" Vīt.: smalstīt kreimu nuo piena Ahs.

Avots: ME III, 953

II smàlstît ² : grābt pagali ruokās un s. ... visus nuo vietas A. Upītis Sm. lapa 218.

Avots: EH II, 534

II smàlstît ² , -u, -ĩju Vīt., tüchtig und andauerd prügeln Wid. Zu smelˆt II

Avots: ME III, 953

smalstîtiês,

1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":

2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.

Avots: ME III, 953

‡ uzsmalstît, (wiederholt schöpfend) aufschöpfen: u. izlijušu šķidrumu.

Avots: EH II, 734

krastît, = kraistît: krastīja krējumu nuo piena Mag. II, 3, 81, [Stuhrhof ("šķidru putru vāruot nuosmalstīt putas")].

Avots: ME II, 260

nùostādinât, tr.,

1) zum Stehen bringen, aufhören machen:
klukučus varuot nuostādināt, kad nuo stuopa dzeruot ūdeni Ein. I, 113;

2) (mit â C., Arrasch] abstehen lassen:
senāk piena traukuos nuostādināja pienu, lai varē̦tu nuo virsus nuosmalstīt krējumu Konv. ² 3117. nuostâdināt - ļaut krējumam atdalīties un nuostāties piena virsū Mar. n. RKr. XV, 128; [3 (mit ã) hinstellen, stehen lassen: n. visus pie sienas C. gans nuostãdināja (liess stehen) luopus Arrasch.]

Avots: ME II, 858

strutas (li. srùtos "strutas" Miežinis),

1) der Eiter
U.: slimības izplata strutas SDP. VIII, 57. pārvērš audumus strutās Konv. 8. palags... bija ar strutām LP. VII, 81;

2) der Schaum beim Kochen von rohem Fleisch
Spr., Bers., Lub., Erlaa: strutiņas nuosmalstīt N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411;

3) die Mistjauche
U., Brasche, Kalleten, Dond.: strutas te̦k nuo kūts laukā Dond. Nebst ai. srutá-ḥ, gr. ρ'υτός "fliessend" u. a. zu stràujš.

Avots: ME IV, 1096