Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krejuot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krejuot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (16)
aizcipt
atkupināt
atkupinât pienu, Milch gerinnen lassen = "sarūgušu nuokrejuotu pienu turēt siltā krāsnī, pie kam atdalās sukalas, un piens dabū tumīgu, patīkamu garšu" Dobl., Spr. u. a.
Avots: ME I, 169
Avots: ME I, 169
dipēt
dipêt, -u, -ēju [Lis., Druw.], dröhnen (vom Schall beim Trippeln): dipēja suoļi MWM. XI, 57. dip zeme (skrejuot, pret tuo atsituoties) VIII, 289. tâ dipēja sudrabiņš BW. 24065.
Avots: ME I, 469
Avots: ME I, 469
iegraut
ienirkstēties
[ìenirkstêtiês AP., Burtn., Tuckum u. a., = ieņirkstēties 1: ve̦cs kuoks vējā ienirkstas. slidām skrejuot le̦dus ienirkstas.]
Avots: ME II, 48
Avots: ME II, 48
izkrēst
‡ izkrēst (li. iškrė˜sti "ausschütten" ),
1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète 2 nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;
2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;
3) heraussuchen ("krejuot">izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.
Avots: EH I, 458
1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète 2 nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;
2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;
3) heraussuchen ("krejuot">izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.
Avots: EH I, 458
ļenkatāt
ļerpata
ļe̦r̂pata,
1) [ein Schimpfwort]:
nuost nuo zirga, tu ļe̦rpata! Degl. Rīga I, 37; 12) ļe̦rpata Neu-Wohlfahrt, Ermes, Salis, MSil., ļè̦rpata 2 Sessw., ļe̦r̂pata Wolmarshof, ein (herabhän-gender) Fetzen; ļe̦r̂patas, alte, schmutzige Lappen: žīdam skrejuot ļe̦rpatas vien pa gaisu gāja Jürg.; ļe̦rpatas "an einem Fleischstück hangende Sehnen od. Häutchen" Morizberg;
3) ļè̦rpata 2 Sessw. "ein geschwätziges Weib";
ļe̦rpata Serben, Schujen, ein geschwätziger Mensch;
4) ļe̦rpata "ein Schlappschwanz"
Ve̦cāķi].
Avots: ME II, 538
1) [ein Schimpfwort]:
nuost nuo zirga, tu ļe̦rpata! Degl. Rīga I, 37; 12) ļe̦rpata Neu-Wohlfahrt, Ermes, Salis, MSil., ļè̦rpata 2 Sessw., ļe̦r̂pata Wolmarshof, ein (herabhän-gender) Fetzen; ļe̦r̂patas, alte, schmutzige Lappen: žīdam skrejuot ļe̦rpatas vien pa gaisu gāja Jürg.; ļe̦rpatas "an einem Fleischstück hangende Sehnen od. Häutchen" Morizberg;
3) ļè̦rpata 2 Sessw. "ein geschwätziges Weib";
ļe̦rpata Serben, Schujen, ein geschwätziger Mensch;
4) ļe̦rpata "ein Schlappschwanz"
Ve̦cāķi].
Avots: ME II, 538
nošļankstēt
nùošļankstêt: auch (mit añ ) Stenden, (mit an̂) Nötk. ‡ Refl. -tiês, = ‡ nùošļañderêtiês: ūdens viņam skrejuot nuošļankstējās Pēt. Av. IV, 30.
Avots: EH II, 96
Avots: EH II, 96
nozeldināt
nùozeldinât,
[1) (mit Nesseln) versengen
Gramsden, Pampeln, Kursiten, Bauske]: raganas Jāņu nakti skrejuot apkārt basām kājām un kailu galvu, baidīdamās, ka kājas nesaduŗ, ruokas un ģīmi nenuozeldina Etn. IV, 71. [nātrēs nuozeldināju ruoku Sessau, Neu-Bergfried ("mit el˜"), Lennew., Grünwald; ("mit elˆ 2 ") Mesoten;
2) durchprügeln:
n. muguru Grünwald.]
Avots: ME II, 890
[1) (mit Nesseln) versengen
Gramsden, Pampeln, Kursiten, Bauske]: raganas Jāņu nakti skrejuot apkārt basām kājām un kailu galvu, baidīdamās, ka kājas nesaduŗ, ruokas un ģīmi nenuozeldina Etn. IV, 71. [nātrēs nuozeldināju ruoku Sessau, Neu-Bergfried ("mit el˜"), Lennew., Grünwald; ("mit elˆ 2 ") Mesoten;
2) durchprügeln:
n. muguru Grünwald.]
Avots: ME II, 890
smalstīt
I smal˜stît Gr.-Sessau, smalˆstît Wolm., Vit., Drosth., Lis., KI. u. a., smalˆstît 2 Siuxt, Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, -u, -ĩju, freqn. zu smelˆt, wiederholt schöpfen Grünh., Fest., JlgRKr. III, 67, Gold. n. Etn. I, 121: cik ilgi man te vēl jāsmalsta? LP. V, 40. kuo tad jūs te vēl smalstīsiet? ēdīšu nuo katla VI, 544. smalstīt krējumu ar skārda liekšķerīti Libek Pūķis 5; "krejuot">krejuot; nachlässig stellenweise abschöpfen" Vīt.: smalstīt kreimu nuo piena Ahs.
Avots: ME III, 953
Avots: ME III, 953
šmurtīgs
šmur̂tîgs 2 : šmurtīgu braukšanu ieraudzĩjuši, sac~ija, tie rati skrejuot paši nuo sevis Mekons Trīsreiz par velti 24.
Avots: EH II, 650
Avots: EH II, 650
stubulāji
stubulāji, stubulmāji Wessen, stubulnāji Illuxt, Gr. - Buschh., Stoppeln (von gemähtem Getreide u. ähnl.): pē̦rnajie rudzu stubulāji dursta ruokas Duomas IlI, 1295. uz stubulnājiem kāju pārdurt Gr. - Buschh. pa ābuoltiņa stubulājiem skrejuot Liev. Brez. un Hav. 83. guovis ir pupas nuokuodušas, stubulnāji vien stāv Illuxt. Das m in stubulmāji vielleicht assimilatorisch für n hinter b doch vgl. auch studzulmi. Zu stubulnāji vgl. stube̦lnāji, aber auch stubulni.
Avots: ME IV, 1099
Avots: ME IV, 1099
šūme
šūme U., gew. der Plur. šũmas, šũmes, der Schaum: šūmas .. tuop nuokrejuotas MWM. IX, 594. šūmes ēst LP. IV, 178. Aus nd. schûm.
Avots: ME IV, 109
Avots: ME IV, 109
virģele
virģele,
1) eine grosse Menge
(mit ir̃ ) Frauenb., ein Haufe, eine Reihe: ābuoļi saauguši uz zariem virģelēm vien Frauenb. suņi skrejuot pa divdesmit līdz trīsdesmit vienā virģelē Janš. Mežv. ļ. I, 347;
2) auf einen Faden aufgereihte Stroh- und bunte Papierstückchen, die als Schmuck an der Zimmerdecke angebracht werden
(mit ir̃ ) Iw.; eine Art Strohkette: nuo garsaimiem pina gre̦dze̦nus - riņģīti riņkītī, līdz iznāca gara vir̃ģele, kuru izvazāja un izlīkumuoja gar sienām un dziedriem Ranken n. RKr. XVI, 108;
3) "?": diža, gara virģele tā tautu meita BW. 16738. In den Bedd. 1-2 als ein Lituanismus zu virdze.
Avots: ME IV, 605
1) eine grosse Menge
(mit ir̃ ) Frauenb., ein Haufe, eine Reihe: ābuoļi saauguši uz zariem virģelēm vien Frauenb. suņi skrejuot pa divdesmit līdz trīsdesmit vienā virģelē Janš. Mežv. ļ. I, 347;
2) auf einen Faden aufgereihte Stroh- und bunte Papierstückchen, die als Schmuck an der Zimmerdecke angebracht werden
(mit ir̃ ) Iw.; eine Art Strohkette: nuo garsaimiem pina gre̦dze̦nus - riņģīti riņkītī, līdz iznāca gara vir̃ģele, kuru izvazāja un izlīkumuoja gar sienām un dziedriem Ranken n. RKr. XVI, 108;
3) "?": diža, gara virģele tā tautu meita BW. 16738. In den Bedd. 1-2 als ein Lituanismus zu virdze.
Avots: ME IV, 605
žļurgs
žļurgs! Interjektion, bezeichnend den Schall, der beim Drücken auf etwas Nasses entsteht: skrejuot piesme̦ltais... zābaciņš - žļurgs, žļurgs, žļurgs! - mēdījās Kaudz. Izjurieši 90.
Avots: ME IV, 819
Avots: ME IV, 819