Paplašinātā meklēšana

krejuotava "der Ort, wo die Sahne zusammengeführt wird" RA.

Avots: ME II, 271

I àizcipt: puikam skrejuot kāja aizcipa aiz sliekšņa, un tas pakrita Dond.

Avots: EH I, 14

atkupinât pienu, Milch gerinnen lassen = "sarūgušu nuokrejuotu pienu turēt siltā krāsnī, pie kam atdalās sukalas, un piens dabū tumīgu, patīkamu garšu" Dobl., Spr. u. a.

Avots: ME I, 169

dipêt, -u, -ēju [Lis., Druw.], dröhnen (vom Schall beim Trippeln): dipēja suoļi MWM. XI, 57. dip zeme (skrejuot, pret tuo atsituoties) VIII, 289. tâ dipēja sudrabiņš BW. 24065.

Avots: ME I, 469

ìegŗaut, tr., einstürzen; skrejuot iegŗaut, einrennen.

Avots: ME II, 20

ìenirkstêtiês AP., Burtn., Tuckum u. a., = ieņirkstēties 1: ve̦cs kuoks vējā ienirkstas. slidām skrejuot le̦dus ienirkstas.]

Avots: ME II, 48

‡ izkrēst (li. iškrė̃sti "ausschütten" ),

1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète ² nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;

2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;

3) heraussuchen ("krejuot">izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.

Avots: EH I, 458

‡ ļe̦nkatât. PV. "= linkât": zaķis savvaļā lē˙nītiņām ļe̦nkatāja. Refl. -tiês PV., = ļankarâtiês: ļe̦nkausim skrejuot lielās ausis ļe̦nkatājās.

Avots: EH I, 771

ļe̦r̂pata,

1) [ein Schimpfwort]:
nuost nuo zirga, tu ļe̦rpata! Degl. Rīga I, 37; 12) ļe̦rpata Neu-Wohlfahrt, Ermes, Salis, MSil., ļè̦rpata ² Sessw., ļe̦r̂pata Wolmarshof, ein (herabhän-gender) Fetzen; ļe̦r̂patas, alte, schmutzige Lappen: žīdam skrejuot ļe̦rpatas vien pa gaisu gāja Jürg.; ļe̦rpatas "an einem Fleischstück hangende Sehnen od. Häutchen" Morizberg;

3) ļè̦rpata ² Sessw. "ein geschwätziges Weib";
ļe̦rpata Serben, Schujen, ein geschwätziger Mensch;

4) ļe̦rpata "ein Schlappschwanz"
Ve̦cāķi].

Avots: ME II, 538

nùošļankstêt: auch (mit añ ) Stenden, (mit an̂) Nötk. ‡ Refl. -tiês, = ‡ nùošļañderêtiês: ūdens viņam skrejuot nuošļankstējās Pēt. Av. IV, 30.

Avots: EH II, 96

nùozeldinât,

[1) (mit Nesseln) versengen
Gramsden, Pampeln, Kursiten, Bauske]: raganas Jāņu nakti skrejuot apkārt basām kājām un kailu galvu, baidīdamās, ka kājas nesaduŗ, ruokas un ģīmi nenuozeldina Etn. IV, 71. [nātrēs nuozeldināju ruoku Sessau, Neu-Bergfried ("mit el̃"), Lennew., Grünwald; ("mit el̂ ² ") Mesoten;

2) durchprügeln:
n. muguru Grünwald.]

Avots: ME II, 890

‡ plȩskâtiês "?": ne˙kurp viņa neaizies un arī turpmāk tâ.pat pa muižu vēl plȩskāsies Janš. Bandavā I, 366. māte plȩskājās... aiz viņām,... juo... bija uzģȩ̄rbusi visai gaŗu svārku, kas skrejuot... sitās un pinās pa kājām ders. Atputa № 377, S. 5.

Avots: EH II, 292

I smal̃stît Gr.-Sessau, smal̂stît Wolm., Vit., Drosth., Lis., KI. u. a., smal̂stît ² Siuxt, Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, -u, -ĩju, freqn. zu smel̂t, wiederholt schöpfen Grünh., Fest., JlgRKr. III, 67, Gold. n. Etn. I, 121: cik ilgi man te vēl jāsmalsta? LP. V, 40. kuo tad jūs te vēl smalstīsiet? ēdīšu nuo katla VI, 544. smalstīt krējumu ar skārda liekšķerīti Libek Pūķis 5; "krejuot">krejuot; nachlässig stellenweise abschöpfen" Vīt.: smalstīt kreimu nuo piena Ahs.

Avots: ME III, 953

šmur̂tîgs ² : šmurtīgu braukšanu ieraudzĩjuši, sacĩja, tie rati skrejuot paši nuo sevis Mekons Trīsreiz par velti 24.

Avots: EH II, 650

stubulāji, stubulmāji Wessen, stubulnāji Illuxt, Gr. - Buschh., Stoppeln (von gemähtem Getreide u. ähnl.): pē̦rnajie rudzu stubulāji dursta ruokas Duomas IlI, 1295. uz stubulnājiem kāju pārdurt Gr. - Buschh. pa ābuoltiņa stubulājiem skrejuot Liev. Brez. un Hav. 83. guovis ir pupas nuokuodušas, stubulnāji vien stāv Illuxt. Das m in stubulmāji vielleicht assimilatorisch für n hinter b ; doch vgl. auch studzulmi. Zu stubulnāji vgl. stube̦lnāji, aber auch stubulni.

Avots: ME III, 1099

šūme U., gew. der Plur. šũmas, šũmes, der Schaum: šūmas .. tuop nuokrejuotas MWM. IX, 594. šūmes ēst LP. IV, 178. Aus nd. schûm.

Avots: ME IV, 109

virģele,

1) eine grosse Menge
(mit ir̃ ) Frauenb., ein Haufe, eine Reihe: ābuoļi saauguši uz zariem virģelēm vien Frauenb. suņi skrejuot pa divdesmit līdz trīsdesmit vienā virģelē Janš. Mežv. ļ. I, 347;

2) auf einen Faden aufgereihte Stroh- und bunte Papierstückchen, die als Schmuck an der Zimmerdecke angebracht werden
(mit ir̃ ) Iw.; eine Art Strohkette: nuo garsaimiem pina gre̦dze̦nus - riņģīti riņkītī, līdz iznāca gara vir̃ģele, kuru izvazāja un izlīkumuoja gar sienām un dziedriem Ranken n. RKr. XVI, 108;

3) "?": diža, gara virģele tā tautu meita BW. 16738. In den Bedd. 1-2 als ein Lituanismus zu virdze.

Avots: ME IV, 605

žļurgs! Interjektion, bezeichnend den Schall, der beim Drücken auf etwas Nasses entsteht: skrejuot piesme̦ltais... zābaciņš - žļurgs, žļurgs, žļurgs! - mēdījās Kaudz. Izjurieši 90.

Avots: ME IV, 819