Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'malup' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'malup' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

malup

malup, [malūp Janš.], seitwärts: lai ceļš cik tāļš, - suods malup nenuoklīst! Duomas II, 1040. [stāv malup, zur Seite Arrasch. atnāca viņas māte un, pasaukusi meitu malūp, ņēmās tuo izvaicāt Janš. Dzimtene V, 432.)

Avots: ME II, 559, 560

Šķirkļa skaidrojumā (10)

lagrieta

lagriẽta, [lagriets Malup], der Kranz, um dem die Radfelgen, Schlittensohlen, Krummhölzer gekrümmt werden Golg., Peb., Tirs., Lub., Etn. IV, 129. [Aus lakg-? Vgl. lakans dass.]

Avots: ME II, 399

penka

II pe̦nka,

1) "der Inhalt eines ungekochten Eis"
A.-Ottenh., Koddiak (vgl. pencis 1);

2) pe̦n̂ka 2 Karlson "pika (Klumpen)";

3) pe̦nka "Kartoffelbrei"
Lemsal (mit ñ), Ruhental, Malup, Wohlfahrt;

4) "eine Speise aus Eiern"
Ruj.; vgl. pencis.

Avots: ME III, 200

penkšķēt

peñkšķêt MSil., N.-Peb., Römershof Malup, = piñkšķêt; in Gr.-Buschhof dafür pen̂kšêt, -šu (II p. s. pen̂ks), -šēju.

Avots: ME III, 200

pirza

I pìrza "pir̂za Malup, die Stelle im Munde, wo ein Zahn ausgefallen ist: viņam maz zuobu mutē: pirzas vien re̦dzamas Mar. n. RKr. XV, 130; in Selsau, Golg.; Aahof, N.-Schwanb. auch eine Scharte im Rande eines Lehmgefässes.

Avots: ME III, 228

pise

pise "= čūska": iztikām bez pisēm (?) Malup.

Avots: ME III, 228

podenis

puodenis: "Malup" ME. III, 454 in "Mahlup" zu verbessern.

Avots: EH II, 345

skauste

I skaûste 2 Allasch, AP., Erkul, Siuxt, skàuste 2 Daudsewas, Malup, Adsel, Mar., Schwanb., Altenwoga, = skàustava: kaķis stiepj savu bē̦rnu aiz "skaũstes" Markgrafen.

Avots: ME III, 877

žokls

žuôkls Kaugershof, Kr., PS., (mit uô 2 ) Ruj., žuôkla 2 kaũls Dunika, žuôkļa kauls Plm., žuoklis Druw., Grünw., Vīt., žuôklis Adl., Bers., Bolwen, C., Fehsen, Golg., Grawendahl, Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jürg., Kalz., Lennew., Lubn., Ludsen, Malup, Mar., Meselau, Nötk., Peb., Prl., Ramkau, Saikava, Schwanb., Setzen, Tirsen, (mit uô 2 ) Alschw., Dond., Frauenb., N. - Salis, Schibbenhof, Schnehpeln, Selg., Siuxt, žuokle Konv. 2 380, Spr., (mit uô ) Kl., Trik., Zvirgzdine, die Kinnlade (žuokls) St., U.: saberzt savuos žuokļuos Vēr. I, 1406, tev vēl tik divas žuokles Rainis Ant. u. Kl. 61. iedzelsies tev žuoklē Zalktis I, 95. žuokļu krampji Preip. 120. žuokli, Mandeln L., St. (uztūkuši žuokli, uztūkušas žuokles St.), Gaumen L., Kiefe(r)n der Fische L., St. Nach Būga LM. IV, 431 (s. auch Leskien Nom. 496) nebst žuokla I zu žâkle I (s. dies) mit einem Ablaut ā: ō. Vielleicht aber eher - wenn mit žuo- aus g̑i,łu,- - zur Wurzel von žaunas.

Avots: ME IV, 839